Seminārs
30. daļa: 1. diena, Pēctecība prezidijā


30. daļa: 1. diena

Pēctecība prezidijā

Ievads

Pēc pravieša Džozefa Smita, mocekļa, nāves 1844. gada 27. jūnijā, daudziem cilvēkiem nebija skaidrs, kurš vadīs Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu. Taču pirms savas nāves pravietis bija sagatavojies šai vadības nodošanai, piešķirot visas priesterības atslēgas un pilnvaras Divpadsmit apustuļu kvorumam. Kad Brigams Jangs, kurš bija Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents, 1844. gada 8. augustā runāja ar svētajiem, daudzi Baznīcas locekļi saņēma garīgu apliecinājumu, ka viņš ir Dieva aicināts un sagatavots, lai vadītu Baznīcu.

Secīga notikumu uzskaite saistībā ar pēctecību prezidijā pēc Džozefa Smita, mocekļa, nāves

Datums

Notikums

1844. gada 27. jūnijs

Džozefs un Hairams Smiti tiek nogalināti Kārtidžā, Ilinoisā.

1844. gada 29. jūnijs

Publiskas atvadas no Džozefa un Hairama Smitiem.

1844. gada 27. jūnijs – 7. jūlijs

Vilards Ričards un ievainotais Džons Teilors ir vienīgie apustuļi, kuri atrodas Navū, Ilinoisā.

1844. gada 8. jūlijs

Pārlijs P. Prets atgriežas Navū un palīdz Vilardam Ričardam un Džonam Teiloram saglabāt Baznīcā kārtību.

1844. gada 3. augusts

Sidnijs Rigdons ierodas Navū no Pitsburgas, Pensilvānijas.

1844. gada 4. augusts

Sidnijs Rigdons paziņo kādai svēto grupai, ka viņam būtu jākļūst par Baznīcas aizbildni, un vēlas, lai 6. augustā tiek sasaukta īpaša sanāksme, lai to formāli apstiprinātu. Šī sapulce patiesībā tiek novadīta 8. augustā.

1844. gada 6. augusts

Lielāka daļa apustuļu, tai skaitā arī Brigams Jangs, atgriežas Navū no savām misijām.

1844. gada 7. augusts

No rīta apustuļi un Sidnijs Rigdons satiekas ievainotā Džona Teilora mājās.

Pēcpusdienas sapulcē ar apustuļiem, augsto padomi un augstajiem priesteriem Sidnijs Rigdons atkal apgalvo, ka viņam būtu jākļūst par Baznīcas aizbildni. Brigams Jangs paziņo, ka viņam ir atslēgas un viņš vēlas darīt Tā Kunga gribu šajā jautājumā.

1844. gada 8. augusts

Sapulces laikā, kas sākās plkst. 10:00 no rīta, Sidnijs Rigdons pusotru stundu uzrunā tūkstošiem svēto, kuri ir sapulcējušies, paskaidrojot, kāpēc viņam vajadzētu kļūt par Baznīcas aizbildni. Arī Brigams Jangs uzrunā svētos un aicina viņus vēlreiz sapulcēties plkst. 14:00.

Šīs dienas laikā daudzi Baznīcas locekļi saņem liecību, ka pravieša Džozefa Smita mantija jeb pilnvaras ir piešķirtas Brigamam Jangam. Sanāksmes laikā, kas sākās plkst. 14:00, svētie atbalsta Brigamu Jangu un Divpadsmit apustuļus kā Baznīcas vadītājus.

Abu sanāksmju laikā daudzi svētie pieredz, ka Brigams Jangs ik pa laikam izskatās un izklausās kā pravietis Džozefs Smits.

Pēc pravieša Džozefa Smita, mocekļa, nāves daži cilvēki pieprasa tiesības vadīt Baznīcu

Iedomājies, ka esi uzzinājis, ka pagājušajā naktī ir nomiris Baznīcas prezidents. Kuram būtu jākļūst par nākamo Baznīcas prezidentu? Kurš tiktu izvēlēts? Kā priesterības atslēgas, ar kurām tiek vadīta Baznīca, tiek nodotas nākamajam Baznīcas prezidentam?

Pēc tam, kad pravietis Džozefs Smits tika nogalināts, svētie juta lielas skumjas un daudziem Baznīcas locekļiem nebija skaidrs, kurš vadīs Baznīcu. Šajā laikā vairāki cilvēki apgalvoja, ka viņiem ir tiesības vadīt Baznīcu. Viņu vidū bija Sidnijs Rigdons, Džeims Strengs un Brigams Jangs.

Lasot tālākās rindkopas, pievērs uzmanību, kāpēc Sidnijs Rigdons, kurš daudzus gadus bija ievērojams Baznīcas vadītājs, apgalvoja, ka viņam vajadzētu vadīt Baznīcu:

„Sidnijs Rigdons, Augstāka prezidija pirmais padomnieks, 1844. gada 3. augustā no Pitsburgas, Pensilvānijas, ieradās Navū. Gadu pirms šī notikuma viņš sāka rīkoties pretrunā ar pravieša Džozefa Smita padomiem un attālinājās [nošķīrās] no Baznīcas. Viņš atteicās satikties ar trīs Divpadsmito locekļiem, kuri jau atradās Navū, un tā vietā uzrunāja lielu grupu ar svētajiem, kuri bija sapulcējušies svētdienas dievkalpojumā” (Mūsu mantojums: Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas vēstures īss izklāsts [2006. g.], 65. lpp.).

Sidnijs Rigdons centās sasaukt īpašu sapulci, lai to novadītu otrdien, 6. augustā, un Baznīcas locekļi varētu izvēlēties Baznīcas aizbildni. Šķita, ka Sidnijs Rigdons cenšas sasaukt sapulci, lai Baznīcas locekļi varētu apstiprināt viņa, kā Baznīcas aizbildņa, pozīciju, pirms visi Divpadsmit apustuļi atgriežas no misijām Amerikas Savienoto Valstu austrumos. Daži Baznīcas vadītāji uzskatīja, ka brālis Rigdons plāno „izmantot situāciju, kādā bija nonākuši svētie” (History of the Church, 7:225). Par laimi, pateicoties eldera Vilarda Ričarda un eldera Pārlija P. Preta pūlēm, sapulce tika pārcelta uz ceturtdienu, 8. augustu, kad gandrīz visi apustuļi bija atgriezušies Navū.

Brālis Rigdons apgalvoja: tā kā viņš iepriekš bija ticis aicināts un ordinēts par Džozefa Smita runasvīru, viņa pienākums ir „pārliecināties, ka Baznīca tiek vadīta atbilstošā kārtībā” (skat. History of the Church, 7:229). Viņš arī apgalvoja, ka viņam būtu jākļūst par „cilvēku aizbildni” un ka, pildot šo pienākumu, viņš dara to, ko Dievs viņam ir pavēlējis (skat. History of the Church, 7:230).

Attēls
Sidnijs Rigdons

Sidnijs Rigdons

  1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:

    1. Ja tu tajā laikā būtu atradies Navū, ko tu domātu par Sidnija Rigdona prasību?

    2. Kādas bažas tevi varētu pārņemt attiecībā uz brāli Rigdonu?

Lasot tālāk sniegto rindkopu, pievērs uzmanību, kāpēc Džeims Strengs apgalvoja, ka viņam būtu jāvada Baznīca:

Džeimss Strengs, kurš tika nokristīts 1844. gada februārī, 1844. gada pavasarī meklēja iespējamo apmešanās vietu svētajiem Viskonsinā. Pēc pravieša, mocekļa, nāves brālis Strengs apgalvoja, ka bija saņēmis vēstuli no Džozefa Smita, kurā viņš aprakstījis saņemto atklāsmi par to, ka viņam ir jākļūst par Džozefa pēcteci. Izskatījās, ka vēstuli, kuru brālis Strengs parādīja Baznīcas locekļiem, bija parakstījis Džozefs Smits. Brālis Strengs apgalvoja, ka viņam jākļūst par nākamo pravieti, un pauda savu nostāju Baznīcas konferencē Mičiganā 1844. gada 5. augustā.

  1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:

    1. Ja tu būtu bijis kopā ar svētajiem Mičiganā, kas, ja vispār kaut kas, tavuprāt, tevi varētu pārliecināt attiecībā uz Džeimsa Strenga prasībām?

    2. Kādas bažas tevi varētu pārņemt attiecībā uz viņa prasībām?

Lasot tālākās rindkopas, pievērs uzmanību, ko Brigams Jangs teica pārējiem priesterības vadītājiem, tai skaitā Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļiem, kuri atradās Navū, attiecībā uz to, kuram būtu jāvada Baznīca:

Elders Džons Teilors, Vilards Ričards un Pārlijs P. Prets jau atradās Navū, kad tur ieradās Sidnijs Rigdons. Lielāka daļa apustuļu, tai skaitā arī Brigams Jangs, atgriezās Navū 1844. gada 6. augusta vakarā. Nākamajā dienā — 7. augustā — apustuļi tikās padomes sapulcē Džona Teilora mājās. Vēlāk, tās dienas pēcpusdienā, divpadsmit apustuļi, augstā padome un augstie priesteri satikās Navū. Prezidents Jangs, kurš bija Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents, aicināja Sidniju Rigdonu izklāstīt savu vēstījumu svētajiem. Sidnijs Rigdons drosmīgi paziņoja, ka viņš bija redzējis vīziju un ka neviens cits nevar pārņemt Džozefa Smita, Baznīcas prezidenta, amatu. Tad viņš ierosināja, ka viņam būtu jātiek ieceltam par cilvēku aizbildni.

Kad Sidnijs Rigdons beidza runāt, Brigams Jangs teica:

Attēls
Prezidents Brigams Jangs

„Man ir vienalga, kurš vada Baznīcu, … bet man ir jāzina, ko Dievs par to saka. Man ir atslēgas un iespējas noskaidrot Dieva prātu šajā jautājumā. …

Džozefs mums, [divpadsmit apustuļiem], liekot rokas uz galvas, piešķīra visas atslēgas un spēku, kas pieder apustuļiem un kas piederēja viņam pašam, pirms viņš nomira. …

Cik gan bieži Džozefs Divpadsmitajiem teica: „Es esmu licis valstības pamatus un jums tā ir jāturpina celt, jo tā gulstas uz jūsu pleciem” (skat. History of the Church, 7:230).

  1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:

    1. Kā prezidenta Brigama Janga vēlmes atšķīrās no tā, ko vēlējās Sidnijs Rigdons un Džeimss Strengs?

    2. Kāpēc Brigama Janga liecība par priesterības atslēgām bija svarīga?

Prezidents Brigams Jangs un citi Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļi mācīja šādu patiesību: Apustuļiem ir visas nepieciešamās priesterības atslēgas, lai vadītu Baznīcu.

Tās pašas priesterības pilnvaras un atslēgas apustuļiem ir mūsdienās. Kad vīrietis tiek ordinēts par apustuli, viņam tiek piešķirtas visas priesterības atslēgas, kas ir uz Zemes (skat. M&D 112:30–32), bet tiesības izmantot visas šīs priesterības atslēgas ir tikai vecākajam apustulim, kurš ir Baznīcas prezidents.

1836. gada janvārī, vairāk nekā astoņus gadus pirms savas nāves, pravietis Džozefs Smits deva norādījumus Divpadsmit apustuļu kvorumam, sakot, ka „Divpadsmitie nav pakļauti nevienam citam, kā tikai Augstākajam prezidijam”, un tad pateica: „Ja es vairs neesmu, tad Divpadsmitajiem vairs nav jāpakļaujas Augstākajam prezidijam” (skat. History of the Church, 2:374).

Pamatojoties uz pravieša Džozefa Smita norādījumiem, kas notiek ar Augstāko prezidiju, kad Baznīcas prezidents nomirst?

Kurš drīkst vadīt Baznīcu, kad Augstākais prezidijs vairs nepastāv?

Izlasi Mācības un Derību 124:127–128 un uzzini, kurš bija vecākais apustulis un Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents laikā, kad nomira pravietis Džozefs Smits.

Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents bija Brigams Jangs, jo viņš bija vecākais apustulis. 1835. gadā, kad pirmo reizi tika organizēts Divpadsmit apustuļu kvorums, par vecāko apustuļa amatā tika uzskatīts gados vecākais apustulis. Vēlāk, kad kvorumā tika iecelti citi locekļi, par vecāko apustuli kļuva tas, kurš apustuļa amatā tika ordinēts vissenāk. Tādējādi mūsdienās vecākais apustulis tiek noteikts pēc datuma un kārtības, kādā apustulis ir ticis ordinēts.Kad Baznīcas prezidents nomirst, Augstākais prezidijs tiek anulēts un Divpadsmit apustuļu kvorums kļūst par prezidējošo kvorumu, kuru vada amatā vecākais apustulis.

Pēctecību Baznīcas prezidijā ir nodibinājis Tas Kungs, lai Baznīca nekad nepaliktu bez iedvesmotas vadības un lai nerastos iemesls pieņēmumiem vai strīdiem par to, kuram ir jākļūst par nākamo Baznīcas prezidentu. Prezidents Harolds B. Lī paskaidroja: „[Tas Kungs] zina, kuram ir jāvada šī Baznīca, un Viņš nekļūdās. Tas Kungs neko nedara nejauši. Viņš nekad neko nav izdarījis nejauši” (skat. Conference Report, 1970. g. okt., 153. lpp.).

Apkopojot iepriekš minēto, valstības atslēgas tiek piešķirtas katram Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklim brīdī, kad viņš tiek ordinēts par apustuli. Vecākais apustulis, kurš vada Divpadsmito kvorumu, tiek noteikts pēc viņa ordinēšanas datuma un kārtības. Kad Baznīcas prezidents nomirst, Augstākais prezidijs tiek atcelts, un padomnieki, ja viņi iepriekš ir bijuši Divpadsmit apustuļu kvorumā, tajā atgriežas un ieņem kvorumā attiecīgu vietu, kas tiek noteikta pēc ordinēšanas datuma. Tad Divpadsmit apustuļu kvorums kļūst par prezidējošo kvorumu, kas vada Baznīcu. Vecākajam apustulim, kā Divpadsmit apustuļu prezidentam, uzreiz ir jāsāk aktīvi izmantot visas valstības priesterības atslēgas un jāvada visa Baznīca. Kā Baznīcas prezidējošajai amatpersonai, Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidentam ir tiesības saņemt atklāsmi attiecībā uz to, kad no jauna organizēt Augstāko prezidiju. Visas lietas Tā Kunga Baznīcā tiek darīts gudrībā un kārtībā.

Daudzi saņem liecību, ka prezidentam Brigamam Jangam ir jāvada Baznīca

1844. gada 8. augustā plkst. 10:00 svētie sapulcējās Navū, Ilinoisā, lai dzirdētu, kā Sidnijs Rigdons ierosina prasību kļūt par Baznīcas aizbildni. Tā kā pret paaugstinājumu pūta pretvējš, brālis Rigdons uzkāpa uz kravas ratiem, kas stāvēja aiz sapulcinātās draudzes, lai cilvēki viņu labāk varētu dzirdēt. Draudze pagriezās pret viņu, lai viņi varētu redzēt brāli Rigdonu runājam. Pusotru stundu viņš uzrunāja tūkstošiem svēto, kuri bija sapulcējušies, paskaidrojot, kāpēc viņam vajadzētu kļūt par Baznīcas aizbildni. Vairāki cilvēki teica, ka viņa runa nebija iedvesmojoša.

Prezidents Brigams Jangs un citi Baznīcas vadītāji atnāca un apsēdās uz paaugstinājuma, kas atradās pretējā pusē vietai, no kuras runāja Sidnijs Rigdons. Šajā brīdī vējš mitējās. Pēc Sidnija Rigdona runas beigām runāja prezidents Jangs. Klausītāji pagriezās, lai dzirdētu Brigamu runājam, un novērsās no ratiem, uz kuriem stāvēja Sidnijs Rigdons. (Skat. „Discourse by President Geo. Q. Cannon”, Deseret News, 1883. g. 21. febr., 67. lpp.) Prezidents Brigams Jangs runāja īsi un pateica, ka labprātāk būtu atgriezies Navū, lai sērotu par pravieti, nevis lai ieceltu jaunu vadītāju. Viņš paziņoja, ka Baznīcas vadītāju un locekļu sapulce norisināsies tās dienas pēcpusdienā plkst. 14:00. Kad viņš runāja, vairāki Baznīcas locekļi pamanīja, ka Brigams Jangs sāk izskatīties un izklausīties kā pravietis Džozefs Smits. Šis brīnumainais notikums palīdzēja daudziem svētajiem saprast, ka Tas Kungs vēlas, lai Brigams Jangs vadītu Baznīcu.

Lasot tālāk sniegtās pieredzes, pievērs uzmanību tam, kā Tas Kungs svētīja svētos, lai viņi uzzinātu, kuru Viņš ir iecēlis par Baznīcas vadītāju. Termins „mantija” attiecas uz varu, ko Baznīcas pravietis un prezidents (Džozefs Smits) nodod savam pēctecim (Brigamam Jangam).

Attēls
Benjamīns F. Džonsons

Benjamīns F. Džonsons atceroties sacīja: „Prezidents Brigams Jangs piecēlās kājās un sāka runāt. Es redzēju, kā viņš piecēlās, bet tiklīdz viņš sāka runāt, es pielēcu kājās, jo viņš visos iespējamos veidos līdzinājās Džozefam balss, personības, attieksmes, apģērba un ārienes ziņā, viņš bija viņa iemiesojums; un tajā brīdī es zināju, ka Džozefa gars un mantija ir pār viņu” (My Life’s Review [1947. g.], 103.–104. lpp.).

Viljams K. Steins sacīja, ka Brigams Jangs runāja „balsī, kas līdzinājās pravieša Džozefa balsij. Es domāju, ka tas ir viņš un tāpat domāja arī tūkstošiem citi cilvēki, kuri viņu dzirdēja” (skat. History of the Church, 7:236).

Attēls
Prezidents Vilfords Vudrafs

Vilfords Vudrafs rakstīja: „Ja es viņu nebūtu redzējis pats savām acīm, neviens mani nevarētu pārliecināt, ka tas nav Džozefs Smits, un par to var liecināt ikviens, kurš pazina šos divus vīrus” (skat. History of the Church, 7:236).

Brigams Jangs un citi Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļi runāja pēcpusdienas sanāksmes laikā. Daudzi citi teica, ka Brigams Jangs, tajā dienā runājot, izskatījās un izklausījās kā Džozefs Smits. Džordžs K. Kenons, kuram 1844. gadā bija 17 gadi, atceroties sacīja: „Ja Džozefs pieceltos no mirušajiem un uzrunātu cilvēkus, kuri bija sapulcējušies, diez vai iespaids varētu būt vēl pārsteidzošāks par to, kāds tas jau bija daudziem, kuri atradās šajā sanāksmē; tā bija Džozefa balss; un tā bija ne tikai Džozefa balss, ko varēja dzirdēt, bet cilvēkiem šķita, ka tas ir pats Džozefs, kas stāv viņu priekšā. … Tas Kungs saviem ļaudīm deva liecību, kas neatstāja vietu šaubām par to, kurš ir ticis izvēlēts, lai viņus vadītu” (skat. History of the Church, 7:236).

Papildus šim brīnumam, daudzi svētie arī sajuta Svēto Garu viņiem liecinām, ka Brigams Jangs un Divpadsmit apustuļu kvorums ir tikuši Dieva aicināti vadīt Baznīcu. Sapulces noslēgumā svētie Navū, jūtu pārņemti, balsoja, lai Divpadsmit apustuļu kvorumu ar Brigamu Jangu priekšgalā atbalstītu par Baznīcas vadītājiem. Tomēr ne visi Baznīcas locekļi galu galā izvēlējās sekot apustuļiem. Tā vietā daži no viņiem izvēlējās sekot citiem, piemēram, Sidnijam Rigdonam un Džeimsam Strengam, kuri izveidoja paši savas baznīcas.

Ja tu būtu bijis kādā no 1844. gada 8. augusta sanāksmēm, kādus secinājumus tu izdarītu attiecībā uz to, kuru Dievs ir aicinājis vadīt Baznīcu?

Kad pravietis Džozefs Smits nomira, vecākais apustulis (Brigams Jangs) uzreiz varēja izmantot visas priesterības atslēgas. Viņam bija tiesības saņemt atklāsmi attiecībā uz to, kad organizēt jaunu Augstāko prezidiju. 1847. gadā — vairāk nekā divus gadus pēc pravieša, mocekļa, nāves — prezidents Brigams Jangs tika iedvesmots no jauna organizēt Augstāko prezidiju, nevis turpināt vadīt Baznīcu kā Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents. Kad Baznīca turpina augt un izplesties, ir svarīgi atcerēties, ka caur Svēto Garu mēs varam saņemt liecību, ka tie, kuri vada Baznīcu, ir Dieva aicināti.

Attēls
Augstākais prezidijs, 2013. gads

Augstākais prezidijs, 2013. gads

  1. Savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz šiem jautājumiem:

    1. Kāpēc, tavuprāt, ir svarīgi iegūt liecību par to, ka mūsu Baznīcas vadītāji ir Dieva aicināti?

    2. Padomā, kad tu esi saņēmis liecību, ka kādu Baznīcas vadītāju ir aicinājis Dievs. Ja tu esi saņēmis šādu liecību, ko tu darīji, lai to saņemtu? Ja tev vēl nav liecības par Baznīcas vadītājiem, uzraksti, ko tu varētu darīt, lai tādu iegūtu.

  2. Palūdz kādam ģimenes loceklim vai draugam dalīties pieredzē par to, kā viņi ir saņēmuši Svētā Gara liecību, ka Baznīcas vadītāji ir Dieva aicināti. Tu arī vari pastāstīt viņiem to, ko uzrakstīji iepriekšējā uzdevumā. Uzraksti savā studiju dienasgrāmatā, ko tu mācījies no šo cilvēku pieredzēm.

  3. Savā studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

    Es studēju mācību stundu „Pēctecība prezidijā” un to pabeidzu (datums).

    Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju:

Drukāt