126. nodarbība: Mācības un Derību 111.–114. nodaļa

Mācības un Derību 112. nodaļa

„Tas Kungs, tavs Dievs, vedīs tevi aiz rokas”

Jēzus Kristus pazemība palīdzēja Viņam saprast un piepildīt Tēva gribu visā Savā laicīgajā kalpošanā (skat. Jāņa 5:30). Mācības un Derību 112. nodaļā Glābējs mācīja Tomasam B. Māršam, ka pazemība var palīdzēt mums saņemt norādījumus no mūsu Debesu Tēva. Šīs nodarbības mērķis ir palīdzēt audzēkņiem pazemīgi meklēt vadību no Debesu Tēva.

Idejas mācību uzdevumiem

Meklē dievišķo vadību

Lai sagatavotu audzēkņus mācīties par norādījumiem no Debesu Tēva, jūs varētu izlikt apskatei tālāk sniegtos jautājumus un aicināt audzēkņus apdomāt savas atbildes. Jūs varētu arī likt audzēkņiem izvēlēties vienu vai divus jautājumus, uz kuriem atbildēt savās studiju dienasgrāmatās.

• Kādi norādījumi tev ir tavā dzīvē nepieciešami no Debesu Tēva?

• Kas tev palīdz saņemt vadību no Debesu Tēva?

• Kas dažkārt traucē saņemt vadību no Debesu Tēva?

Apspriežot vienu no Glābēja mācībām par dievišķās vadības saņemšanu, pievērs uzmanību tam, ko Gars tev māca par to, kā tu vari vairot savas spējas sekot Viņa vadībai.

Pazemība vedina uz dievišķu vadību

Lai palīdzētu audzēkņiem labāk izprast Mācības un Derību 112. nodaļas kontekstu un to, kādēļ Tomass B. Māršs meklēja Tā Kunga vadību, jūs varētu izlikt apskatei tālāk sniegto informāciju un aicināt kādu audzēkni to izlasīt:

1837. gadā Tomass B. Māršs kalpoja par Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidentu. Dažu Kērtlandes svēto, tostarp dažu Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļu, vidū bija radies atkrišanas un kļūdu meklēšanas gars. 1837. gada janvārī Baznīcas vadītāji nodibināja banku ar nosaukumu Kērtlandes drošības biedrība. Saskaroties ar dažādiem izaicinājumiem, tostarp valsts mēroga finanšu krīzi, banka beigās cieta neveiksmi, vairojot sašutumu pret pravieti Džozefu Smitu. Noraizējies par šīm nesaskaņām, Tomass B. Māršs pameta savas mājas Misūri štatā un devās uz Kērtlandi, apņēmības pilns tikties ar Divpadsmitajiem un izrādīt atbalstu Džozefam. Tomēr pēc ierašanās prezidents Māršs uzzināja, ka Džozefs ir nosūtījis divus Divpadsmito locekļus uz Angliju misijās. Prezidents Māršs, būdams kvoruma prezidents, bija sarūgtināts, ka Džozefs vispirms nebija lūdzis viņa padomu. Tomēr Tomass B. Māršs apmeklēja Džozefu Smitu, lai meklētu norādījumus no Tā Kunga.

Izlemiet, kura lasīšanas metode vislabāk palīdzētu jūsu audzēkņiem studēt tālāk sniegtos pantus. Jūs varat iedalīt pantus atsevišķiem audzēkņiem vai audzēkņu grupām. Vai arī vairāki audzēkņi, kuri to vēlas, varētu skaļi nolasīt pantu kopas, kamēr pārējie klases audzēkņi seko līdzi.

Izlasi Mācības un Derību 112:2–3, 10, 12–15, 20–22, 28, 33–34 un meklē padomu, ko Tas Kungs deva Tomasam B. Māršam, kas palīdzētu viņam saņemt Tā Kunga vadību.

• Kādus noderīgus vārdus vai frāzes tu atradi?

• Kādus principus mēs varam noteikt šajos pantos?

Audzēkņi studējot var noteikt daudzus principus. Sekojiet Svētā Gara pamudinājumiem, lai uzdotu papildu jautājumus un vairotu audzēkņu izpratni par principiem, kurus viņi nosaka. Šīs nodarbības atlikušajā daļā galvenā uzmanība tiks pievērsta patiesībai, ka, ja mēs esam pazemīgi, Debesu Tēvs mūs vadīs un atbildēs uz mūsu lūgšanām (skat. 10. pantu).

Lai palīdzētu audzēkņiem vairot izpratni par šo principu, jūs varētu sadalīt audzēkņus grupās, lai viņi pārrunātu tālāk sniegtos jautājumus. Pēc tam viņi varētu izlasīt eldera Soaresa izteikumu un pārrunāt tam sekojošo jautājumu:

• Kā tu definētu pazemību?

• Kā, tavuprāt, pazemība palīdz mums saņemt atbildes uz mūsu lūgšanām?

Elders Uliss Soaress no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir mācījis:

Brāļi un māsas, es ticu, ka tikai pazemīgie spēj atpazīt un saprast Tā Kunga atbildes uz savām lūgšanām. Pazemīgie spēj mācīties, atzīstot, cik ļoti viņi ir atkarīgi no Dieva, un vēlas pakļauties Viņa gribai. Pazemīgie ir lēnprātīgi un spēj iedvesmot uz to arī citus. Dievs ir solījis pazemīgajiem, ka Viņš vedīs tos aiz rokas. Es patiesi ticu, ka, staigājot roku rokā ar To Kungu, mēs izvairīsimies no dzīves neceļiem un bēdām. (Uliss Soaress, „Esiet lēnprātīgi un no sirds pazemīgi” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2013. g. nov., 10. lpp.)

• Kas vēl no atklātā palīdz vairot tavu izpratni par 10. pantu?

Varat dažām grupiņām sniegt īsu iespēju dalīties tajā, ko viņi ir uzzinājuši savās pārrunās.

Veidi, kā mēs varam būt pazemīgi savās lūgšanās

Padomā par veidiem, kā palīdzēt audzēkņiem saprast to, kā mēs varam izrādīt pazemību savās lūgšanās. Audzēkņi varētu uzrakstīt savas idejas uz tāfeles. Viņi varētu arī studēt un pārrunāt dažas no tālāk sniegtajām idejām. Dodiet audzēkņiem iespēju dalīties tajā, ko Gars viņiem māca.

Tālāk ir minēti daži veidi, kā mēs varam izrādīt pazemību, kad lūdzam:

• Mēs varam izteikt pateicību (skat. Glābēja piemēru 3. Nefija 19:19–20, 27–28).

• Mēs varam atzīt savu vājumu un Debesu Tēva spēku (skat. Jareda brāļa piemēru Etera 3:1–6).

• Mēs varam meklēt pamācību (noskatieties videomateriālu angļu valodā „How I #HearHim: Elder Neil L. Andersen” (Kā es #dzirduViņu: Elders Nīls L. Andersens) [2:51], kas pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org; skat. arī Ebrejiem 12:5–9).

Jūs varētu arī aicināt audzēkņus pārdomāt brīžus, kad Debesu Tēvs ir atbildējis uz viņu lūgšanām, lai sniegtu viņiem vajadzīgo vadību un norādījumus. Daži audzēkņi, kuri to vēlas, varētu dalīties savā pieredzē.

Tālāk sniegtā mērķis ir dot audzēkņiem iespēju izstrādāt plānu, kā pazemīgi meklēt vadību no Debesu Tēva:

Klausies Svētā Gara pamudinājumus, kamēr tu savā studiju dienasgrāmatā atbildi uz tālāk sniegtajiem jautājumiem:

• Kādu vadību vai norādījumus tu meklē no Debesu Tēva?

• Ko tu vari darīt, lai pazemīgi meklētu Viņa vadību?

Mudiniet audzēkņus rīkoties saskaņā ar saņemtajiem iespaidiem. Jūs varētu dalīties personīgā pieredzē par Debesu Tēva vadības saņemšanu savā dzīvē.

Papildu avoti

Kur es varu uzzināt vairāk par Mācības un Derību 112. nodaļas vēsturisko kontekstu?

Tālāk sniegtie avoti piedāvā 112. nodaļas papildu vēsturisko kontekstu:

• „Every Snare” (Katras lamatas), Svētie: Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas stāsts, 1. sēj., Patiesības karogs, 1815–1846 (2018), 260.–273. lpp.

• „Truth Shall Prevail” (Patiesība uzvarēs), Svētie, 1:274–283

• Keja Darovski, „The Faith and Fall of Thomas B. Marsh” (Tomasa B. Mārša ticība un krišana), Revelations in Context (2016), 54. lpp.

• Baznīcas vēstures tēmas, „The Kirtland Safety Society” (Kērtlandes Drošības biedrība), vietnē ChurchofJesusChrist.org/study/history/topics

Kas ir pazemība?

Būt pazemīgam nozīmē ar pateicību atzīt mūsu atkarību no Tā Kunga — saprast, ka mums pastāvīgi ir vajadzīgs Viņa atbalsts. Pazemība ir atzīšana, ka mūsu talanti un spējas ir dāvanas no Dieva. Tā nav vājuma, kautrības vai baiļu pazīme; tā ir rādītājs tam, ka mēs zinām, kur atrodas patiesais spēks. (Tēmas un jautājumi, „Humility” (Pazemība), topics.ChurchofJesusChrist.org)

Kādā ziņā Glābējs kalpo par paraugu pazemībai?

Prezidents Dīters F. Uhtdorfs, tolaik Augstākā prezidija loceklis, ir mācījis:

Visās šajās lietās Jēzus Kristus ir mūsu pilnīgais piemērs. Kamēr Lucifers mēģināja mainīt Tēva pestīšanas plānu un iegūt sev godu, Glābējs sacīja: „Tēvs, Tava griba tiks darīta, un gods būs Tavs mūžīgi” [Mozus 4:1–2]. Neskatoties uz Savām lieliskajām spējām un sasniegumiem, Glābējs vienmēr bija lēnprātīgs un pazemīgs. (Dīters F. Uhtdorfs, „Pride and the Priesthood” (Lepnība un priesterība; vispārējās konferences runa), Liahona, 2010. g. nov., 57. lpp.)

Elders Kventins L. Kuks no Divpadsmit apustuļu kvoruma skaidroja:

Glābēja pazemības un uzupurēšanās paraugs visas cilvēces labā ir visnozīmīgākais notikums visā vēsturē. Glābējs, pat būdams Dievības loceklis, bija gatavs ierasties uz Zemes kā pavisam necils mazulis un sākt dzīvi, kuras laikā viņš arī mācīja un dziedināja Savus brāļus un māsas, un galu galā izcieta neaprakstāmas sāpes Ģetzemanē un pie krusta, lai pilnībā īstenotu Savu Izpirkšanu. Šī mīlestības un pazemības pilnā rīcība, ko paveica Kristus, ir zināma kā Viņa labvēlība. Viņš to paveica katra vīrieša un sievietes labā, ko Dievs ir radījis vai radīs. (Kventins L. Kuks, „Mūžības ikdiena”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2017. g. nov., 52. lpp.)

Papilduzdevumi

„Ja viņi nenocietinās savas sirdis”

Lai palīdzētu audzēkņiem saprast, kas notika Kērtlandē, Ohaio štatā, 1836. un 1837. gadā, jūs varētu parādīt video materiālu „If They Harden Not Their Hearts” (Ja viņi nenocietinās savas sirdis) laika intervālā no 0:00 līdz 6:12.

Pēc video noskatīšanās audzēkņi varētu izlasīt Mācības un Derību 112:2–3, 10, 12–15, 20–22, 28, 33–34, meklējot mācības, kas varētu palīdzēt svētajiem izvairīties no lepnības un saņemt norādījumus no Tā Kunga. Pēc tam audzēkņi varētu pastāstīt, kā šie principi var palīdzēt viņiem šodien izvairīties no lepnības.

Pēc tam jūs varētu parādīt atlikušo videomateriāla daļu laika intervālā no 6:12 līdz 11:21, lai redzētu, kādas grūtības Tomasam B. Māršam bija sekot Tā Kunga padomam. Tajā ir redzama arī viņa vēlākā izlīgšana ar Baznīcu.

Garīgās dziesmas

Jūs varētu dziedāt vai klausīties garīgo dziesmu, kas varētu palīdzēt audzēkņiem saskatīt svētības, kas tiek sniegtas, pazemīgi meklējot Tā Kunga vadību. Piemēri ietver „Pazemībā dienas vadi” (Garīgās dziesmas, Nr. 71), „Par Tevi, Glābēj, domāju” (Nr. 103) un „Pazemīgi, Glābēj, lūdzam” (Nr. 104). Pēc tam audzēkņi varētu dalīties ar dziesmu vārdiem, kas viņiem likās īpaši.

Mācības un Derību 112:10. „Tavs Dievs vedīs tevi aiz rokas”

Lai palīdzētu audzēkņiem iztēloties, kā Debesu Tēvs mūs ved aiz rokas, atbildot uz mūsu lūgšanām, parādiet attēlu, kurā bērns tur sava vecāka roku. Pārrunājiet iemeslus, kādēļ bērns varētu turēt vecāku roku (ērtībai, drošībai, stabilitātei, lai tiktu vadīts u.c.). Palīdziet audzēkņiem saprast: tāpat kā bērns paļaujas uz vecāku roku, mēs varam paļauties uz Debesu Tēvu lūgšanā. Jūs varētu pārrunāt, kā Debesu Tēvs var sniegt svētības, kas ir līdzīgas tām, ko bērns saņem, turot savu vecāku roku.

Lūgšanas principi

Lai palīdzētu audzēkņiem saprast, kas var notikt, ja viņi pazemīgi lūdz, jūs varētu izlasīt tālāk sniegto prezidenta Stīvena Dž. Landa, Jauno vīriešu vispārējā prezidenta, izteikumu:

Ikreiz, kad mēs izsakām lūgšanu, mēs aicinām Debesu Tēvu iejaukties mūsu dzīvē. Katra lūgšana ir lūgšana pēc brīnuma. Pat pateicības lūgšanas tiek teiktas cerībā — padziļināt savas attiecības ar dievišķo. (Stīvens Dž. Lands, „Seminary, Institute, and Other Things That Work” (Seminārs, institūts un citas lietas, kas darbojas), uzruna Semināru un institūtu ikgadējā apmācību pārraidē, 2023. g. 27. janv.)

Šo lūgšanas principu pārskatīšana var palīdzēt audzēkņiem saprast veidus, kā viņi var lūgt ar lielāku pazemību:

Padariet savas lūgšanas jēgpilnas.

Lietojiet valodu, kas izsaka mīlestību, cieņu, godbijību un tuvību.

Vienmēr pateicieties Debesu Tēvam.

Meklējiet Debesu Tēva vadību un spēku it visā, ko darāt.

Kad mēs lūdzam, mums jāatceras citu vajadzības.

Meklējiet Svētā Gara vadību, lai mēs zinātu, ko iekļaut savās lūgšanās.

Kad mēs prasām ar lūgšanu, mums jādara viss iespējamais, lai to paveiktu (pielāgots no Tēmas un jautājumi, „Prayer” (Lūgšana), topics.ChurchofJesusChrist.org).

Jūs varat sadalīt principus starp audzēkņu grupām. Pēc tam viņi varētu nākt klajā ar dažiem piemēriem, kā viņi var pielietot šos principus savās lūgšanās.

Pirmie misionāri Anglijā

Mācības un Derību 112. nodaļa tika atklāta tajā pašā dienā, kad elderi Hibers K. Kimbals, Orsons Haids un Džons Gudsons sāka sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju Anglijā. Jūs varētu parādīt video „The Eternal Everyday” (Mūžīgā ikdiena) laika intervālā no 5:51 līdz 6:39, lai palīdzētu audzēkņiem uzzināt par pazemību, kas bija nepieciešama šiem misionāriem, lai pirmo reizi sludinātu evaņģēliju ārpus Ziemeļamerikas.

Pēc tam jūs varētu parādīt zemāk redzamo Ribla upes attēlu un dalīties ar audzēkņiem tālāk sniegtajā informācijā: Nedēļu pēc tam, kad misionāri sāka sludināt, pirmie ticīgie tika kristīti Ribla upē. Divi no šiem pievērstajiem bija tik patīkami satraukti par iespēju kristīties, ka viņi sacentās par to, kurš pirmais aizskries līdz upei. Džordžs D. Vats pirmais uzvarēja šajā sacensībā un kļuva par pirmo kristīto Anglijā. (Skat. Svētie, 1:281–282; Global Histories, Anglija, „George D. Watt and the Journal of Discourses” (Džordžs D. Vats un Diskursu žurnāls), history.ChurchofJesusChrist.org.)