Filipiešiem 3. nodaļa

„Es visu … esmu zaudējis … lai Kristu iegūtu”

Ko tu esi gatavs(-a) upurēt, lai sekotu Jēzum Kristum un kļūtu par Viņa mācekli? Izvēloties sekot Glābējam, apustulis Pāvils atteicās no daudz kā, ieskaitot savu ietekmīgo farizeja stāvokli jūdu sabiedrībā (skat. Filipiešiem 3:5). Šī nodarbība var palīdzēt tev saprast, cik svarīgi ir pienest nepieciešamos upurus, lai iepazītu Jēzu Kristu.

Pieļaujiet klusuma brīžus. Lai atbildētu uz efektīviem jautājumiem, audzēkņiem var būt nepieciešams zināms laiks. Atvēliet audzēkņiem laiku pārdomām. Ja audzēkņi neatbild uz jautājumu nekavējoties, izvairieties no kārdinājuma — pārāk ātri pārtraukt klusuma brīdi, atbildot uz to paši. Laiks, ko audzēkņi pavada, apdomājot jautājumus, var vedināt pie iedvesmas un dziļākas liecības.

Audzēkņu sagatavošanās: Ja iespējams, aiciniet audzēkņus sakopot stāstus par saviem ģimenes locekļiem vai priekštečiem, kuri ir nesuši upurus, lai sekotu Jēzum Kristum. Mudiniet viņus ierasties nodarbībā, gataviem dalīties šajā pieredzē ar pārējo klasi.

Idejas mācību uzdevumiem

Ko tu būtu gatavs atdot?

Šīs nodarbības sākšanai jūs varētu izmantot doto stāstu vai stāstus, ar kuriem ir gatavojušies dalīties jūsu audzēkņi.

Izlasi vai noskaties, ko prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija stāsta par kādu jaunu vīrieti, kurš pastāstīja prezidentam Gordonam B. Hinklijam (1910–2008), ko viņš ir gatavs upurēt, lai kļūtu par Baznīcas locekli.

Pirms daudziem gadiem šajā konferencē bija dzirdams par kādu jaunu vīrieti, kurš, studējot ASV, atklāja atjaunoto evaņģēliju. Kad šis vīrietis grasījās atgriezties savā dzimtajā zemē, prezidents Gordons B. Hinklijs viņam pajautāja, kas ar viņu notiks, kad viņš atgriezīsies mājās, būdams kristietis. „Mana ģimene būs vīlusies,” atbildēja jauneklis. „Iespējams, ka viņi mani padzīs un uzskatīs par mirušu. Ja runā par manu nākotni un karjeru, iespējams, ka visas iespējas man būs liegtas.”„Vai tu esi gatavs maksāt tik augstu cenu par evaņģēliju?” prezidents Hinklijs vaicāja.

(Dallin H. Oaks, „Sacrifice” (Upuris), vispārējās konferences runa, Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 21. lpp.)

• Kā, tavuprāt, jaunais vīrietis atbildēja? Kādēļ?

Dodiet audzēkņiem pietiekami daudz laika, lai atbildētu uz nākamo jautājumu. Jūs varētu aicināt audzēkņus klusībā apdomāt un pierakstīt savas atbildes, pirms dalīties tajās ar pārējiem.

• Kas varētu mudināt cilvēku atteikties no tik daudz kā, lai sekotu Jēzum Kristum?

Studējot Filipiešiem 3. nodaļu , apdomā, ko tu esi upurējis(-usi) Jēzus Kristus evaņģēlija labā un kā tu tiki tādējādi svētīts(-a). Var gadīties, ka upurēšanās, lai tuvinātos Glābējam, tev ir vēl neiepazīts jēdziens. Lai arī kādi būtu tavi apstākļi, Glābējs ļoti vēlas palīdzēt tev pilnveidoties. Piedaloties nodarbībā, pievērs uzmanību domām un sajūtām no Svētā Gara, kas var palīdzēt tev izprast šādu upuru lomu tavā dzīvē.

Jēzus Kristus evaņģēlijs ir katra upura vērts

Atsauc atmiņā to, ka pirms Pāvila pievēršanās Jēzum Kristum ceļā uz Damasku (skat. Apustuļu darbu 9. nod.), viņš bija farizejs — cilvēks ar augstu reliģisko un sociālo stāvokli jūdu starpā (skat. Filipiešiem 3:5). Izvēloties sekot Jēzum Kristum un pavadīt savu dzīvi, sludinot evaņģēliju, Pāvils piedzīvoja smagas vajāšanas, ciešanas, fiziskas sāpes un emocionālu stresu (skat. 2. korintiešiem 11:23–28). Filipiešiem 3:7–17 mēs lasām, kā Pāvils jutās, pametot savu iepriekšējo dzīvi, lai sekotu Jēzum Kristum, un par svētībām, ko viņš tādējādi saņēma.

Audzēkņiem varētu būt nepieciešama palīdzība, lai izprastu dažus vārdus no šīs Svēto Rakstu kopas. Jūs varētu uzrakstīt uz tāfeles definīcijas vai studiju gaitā piedāvāt audzēkņiem savu palīdzību.

Izlasi Filipiešiem 3:7–14 , pievēršoties tam, no kā Pāvils bija gatavs atteikties, lai iepazītu Jēzu Kristu un sekotu Viņam. Pievērs uzmanību tam, ka vārds pielīdzināties 10. pantā nozīmē kļūt atbilstošam, vārds „dzīties” 12. pantā nozīmē virzīties uz priekšu, un vārds satvert 12. pantā nozīmē iemantot.

Lai audzēkņi varētu izpildīt šo uzdevumu, jūs varētu iedalīt viņus pāros vai nelielās grupiņās. Pievērsieties audzēkņiem, kuriem varētu būt nepieciešama papildu palīdzība, pārrakstot rakstvietas saviem vārdiem.

Izvēlies divas rakstvietas vai frāzes no Filipiešiem 3:7–14 un pārraksti Pāvila vēstījumu saviem vārdiem. Piemēram, viens no veidiem, kā pārfrāzēt vēstījumu, kas lasāms Filipiešiem 3:7 , ir: „Tas, kas man agrāk bija svarīgi, tagad man vairs neko nenozīmē, pateicoties Jēzum Kristum.” Kad esi pabeidzis(-gusi), atbildi uz šādiem jautājumiem:

• Kādas bija dažas no svētībām, ko Pāvils saņēma, upurējoties Tā Kunga labā?

• Kādas bija dažas no svētībām, ko viņš joprojām centās iegūt caur saviem upuriem?

• Kādus principus mēs varam mācīties no Pāvila upurēšanās piemēra?

Viens no principiem, ko varam mācīties no Pāvila piemēra, ir šāds: atsakoties no visa tā, kas no mums var tikt prasīts, lai sekotu Jēzum Kristum un virzītos uz priekšu ticībā, mēs varam iepazīt Viņu un iemantot mūžīgo dzīvi. Tu varētu pierakstīt šo principu savos Svētajos Rakstos vai studiju dienasgrāmatā.

Velti brīdi pārdomām par to, kā tu šo principu varētu attiecināt uz savu dzīvi.

• Kādas domas, jautājumi vai izjūtas tev ir radušās?

Aiciniet audzēkņus, kuri to vēlas, atbildēt uz iepriekšējo jautājumu. Ja audzēkņiem nodarbības sākumā nebija iespējas dalīties stāstos par saviem ģimenes locekļiem vai priekštečiem, kuri ir upurējušies evaņģēlija labā, jūs varētu aicināt viņus izdarīt to tagad.

Ja audzēkņiem būtu lietderīgi uzzināt par vēl kādiem upurēšanās piemēriem, jūs varētu izmantot idejas, kas ir ietvertas šīs nodarbības sadaļas „Mācību papilduzdevumi” apakšsadaļā „Mormona Grāmatas piemēri” un „Bez nožēlas”. Jūs varētu dalīties arī savā personīgajā pieredzē un liecībā.

Personīgais upuris

Atsauc atmiņā jautājumu, ko nodarbības sākumā uzdeva prezidents Hinklijs, vaicājot par jaunā vīrieša gatavību tik daudz upurēt evaņģēlija labā. Izlasi atlikušo stāsta daļu, kurā dalījās prezidents Dalins H. Oukss.

Jaunais vīrietis ar asarām acīs atjautāja: „Tā ir patiesībai, vai ne?” Kad tas tika apstiprināts, viņš atbildēja: „Tad kam gan vēl ir nozīme?” Tāds upurēšanās gars valda starp daudziem mūsu jaunajiem Baznīcas locekļiem.

(Dallin H. Oaks, „Sacrifice” (Upuris), vispārējās konferences runa, Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 21. lpp.)

• Kas no šī jaunā vīrieša rīcības atstāj uz tevi vislielāko iespaidu?

• Kādā ziņā Glābēja dzīve, kalpošana un Izpirkšana ir pats augstākais upurēšanās piemērs?

• Kādas domas vai izjūtas tev rodas, domājot par to, ko Jēzus Kristus bija gatavs upurēt tavā labā?

Pirms audzēkņi pilda tālāk sniegto uzdevumu, jums varētu būt lietderīgi aicināt viņus aizdomāties par to, ko viņiem drīzumā varētu tikt lūgts upurēt, un dalīties savos piemēros citam ar citu. Audzēkņi varētu arī minēt uz tāfeles dažādus piemērus tam, ko jaunieši upurē, lai sekotu Jēzum Kristum.

Padomā par turpmākajiem pieciem savas dzīves gadiem un uzraksti vēstuli sev nākotnē. Savā vēstulē iekļauj šādu informāciju:

1. To, ko tev, iespējams, nāksies upurēt turpmāko piecu gadu laikā, lai labāk iepazītu To Kungu un sagatavotos mūžīgajai dzīvei.

2. Šķēršļus, ar kuriem tu varētu saskarties, pienesot šos upurus un „dzeno[ties] pretim … goda balvai” ( Filipiešiem 3:14).

3. Ko tu esi apguvis(-usi) par upurēšanās nozīmi un svētībām, kuras tu varētu tādējādi saņemt?

4. Kā upurēšanās var palīdzēt tev arvien vairāk līdzināties Glābējam?

Komentāri un skaidrojumi

Filipiešiem 3:14 . Ko Pāvils domāja, sakot: „Es dzenos pretim mērķim”?

Elders Edvards Djubē no Septiņdesmitajiem mācīja:

Dzīties pretim mērķim nozīmē — uzticīgi turpināt virzīties pa šo „šauro jo šauro taku, kas ved uz mūžīgo dzīvi” [ 2. Nefija 31:18 ] kopā ar mūsu Glābēju un Debesu Tēvu. Par savām ciešanām Pāvils teica, ka tās „ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums” [ Romiešiem 8:18 ; skat. arī 2. korintiešiem 1:3–7 ]. Pāvila vēstule filipiešiem, ko viņš uzrakstīja, būdams savažots cietumā, ir visaptveroša prieka un līksmes pilna, un tā iedrošina mūs visus, it īpaši šajā sarežģītajā nenoteiktības laikā. …

Interesanti, ka Pāvils mūs mudina dzīties pretim mērķim, vienlaikus aicinot aizmirst to, kas palicis aiz muguras — mūsu agrākās bailes, agrākos mērķus, agrākās neveiksmes un agrākās skumjas.

(Edvards Djubē, „Dzīties pretim mērķim”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2021. g. maijs, 90., 91. lpp.)

Kā es varu zināt, ko man būtu jāupurē, lai tuvinātos Jēzum Kristum?

Elders Lerijs R. Lorencs no Septiņdesmitajiem mācīja, ka ideālais brīdis, kad godbijīgi apdomāt to, ko mēs varam upurēt Tā Kunga labā, ir Svētā Vakarēdiena priekšraksts.

Šajā godbijības gaisotnē, kad mūsu domas ir pievērstas debesīm, Tas Kungs var maigi pateikt mums, kas ir nākamais, ko varam sevī pilnveidot. Līdzīgi jums, arī es daudzu gadu garumā esmu saņēmis vairākus vēstījumus no Gara, kas parādīja man, kā es varu kļūt labāks. …

Iespējams, Gars jums pateiks, ka jums ir kādam jāpiedod. Vai arī jūs varat saņemt vēstījumu — rūpīgāk izvēlēties filmas, ko skatīties, vai mūziku, ko klausīties. Gars var mudināt jūs būt godīgākiem jūsu darba darījumos vai dāsnāk maksāt gavēņa ziedojumus. Iespēju ir neskaitāmi daudz.

(Lerijs R. Lorencs, „Kā man vēl trūkst?”, vispārējās konferences runa, Ensign vai Liahona, 2015. g. nov., 34.-35. lpp.)

Ko pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi upurē, lai sekotu Glābējam?

Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija uzskaitīja daudzus Tā Kunga atjaunotās Baznīcas locekļu upurus. Tu vari izlasīt viņa vispārējās konferences runu „Sacrifice” (Upuris, Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 19.–22. lpp.) vai noskatīties video angļu valodā „Sacrifice” (Upuris; 16:30), kas pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org.

Mācību papilduzdevumi

Filipiešiem 2:6-11

Kad audzēkņi būs atbildējuši uz jautājumu par to, kādā ziņā Glābēja dzīve, kalpošana un Izpirkšana kalpo par augstāko upurēšanās piemēru, jūs varētu kopīgi izpētīt Filipiešiem 2:6–11 un aicināt audzēkņus uzmeklēt to, no kā Glābējs atteicās un ar ko Debesu Tēvs Viņu tādējādi svētīja.

Mormona Grāmatas piemēri

Piemērs no Mormona Grāmatas, kur tiek atainots upurēšanās princips, ir Lehija ģimenes ceļojums uz apsolīto zemi. Atceries, ka Lamans un Lemuēls kurnēja un viņiem trūka ticības Tā Kunga norādījumam par viņu mantojuma zemes atstāšanu (skat. 1. Nefija 2:11–13). Iespējams, arī Nefijs apšaubīja pavēli par Jeruzalemes atstāšanu, taču viņš turpināja upurēties, „piesauc[ot] to Kungu” (skat. 1. Nefija 2:16).

Izlasi 1. Nefija 2:16–20 un uzskaiti vai atzīmē tās svētības, ko Nefijs saņēma, pateicoties savai paklausībai un upuriem.

Audzēkņiem varētu būt lietderīgi uzzināt arī par ķēniņa Lamonija tēvu un viņa gatavību upurēt jeb atmest visus savus grēkus, lai iepazītu To Kungu (skat. Almas 22:15–23).

„Bez nožēlas”

Jūs varētu parādīt audzēkņiem video angļu valodā „No Regrets” (Bez nožēlas; 5:38), kas pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org. Pārrunājiet ar audzēkņiem to, ko jaunais vīrietis upurēja, un to, kādas svētības viņš tādējādi saņēma. Aiciniet audzēkņus padomāt par citiem mūsdienu upurēšanās piemēriem, kam viņi ir bijuši liecinieki.