„3. nodaļa, 4. nodarbība: Kļūšana par Jēzus Kristus mācekļiem mūža garumā”, Sludini Manu evaņģēliju: ceļvedis Jēzus Kristus evaņģēlija sludināšanā (2023. g.)
„3. nodaļa, 4. nodarbība”, Sludini Manu evaņģēliju
3. nodaļa, 4. nodarbība
Kļūšana par Jēzus Kristus mācekļiem mūža garumā
Nodarbības pasniegšana
Kristības ir priekpilns priekšraksts, kas dāvā cerību. Tiekot kristīti, mēs izrādām savu vēlmi sekot Dievam un uzsākam ceļu, kas ved uz mūžīgo dzīvi. Mēs parādām arī savu apņemšanos — kļūt par Jēzus Kristus mācekļiem mūža garumā.
Šīs nodarbības kārtība atbilst tām derībām, kurās mēs stājāmies, tiekot kristīti. Tajā ir ietvertas šīs galvenās sadaļas, un katrai no tām vēl ir apakšsadaļas:
Palīdzi cilvēkiem saprast, ka tevis mācītie principi un baušļi ir daļa no derības, kurā viņi stāsies, tiekot kristīti. Parādi viņiem, kā katra no šīs nodarbības sadaļām palīdzēs viņiem „nāk[t] pie Kristus… un saņem[t] no Viņa glābšanu” (Omnija 1:26; skat. arī 1. Nefija 15:14).
Šo nodarbību tu, visdrīzāk, pasniegsi vairāku apmeklējumu laikā. Vienai nodarbībai reti kad vajadzētu būt ilgākai par 30 minūtēm. Parasti labāk būtu noturēt īslaicīgas, biežākas tikšanās, kas aptver mazāku materiāla daļu.
Izplāno to, ko tu mācīsi, kad tu to mācīsi un cik daudz laika tu tam veltīsi. Ņem vērā tevis mācīto cilvēku vajadzības un tiecies pēc Svētā Gara vadības. Tu vari būt elastīgs nodarbību pasniegšanā, mācot saskaņā ar to, kas vislabāk palīdzēs cilvēkiem sagatavoties kristībām un konfirmācijai.
Dažās šīs nodarbības sadaļās ir ietverti konkrēti aicinājumi. Tiecies pēc iedvesmas, lemjot par to, kā un kad izteikt šos aicinājumus. Ņem vērā katra cilvēka izpratnes līmeni. Palīdzi viņam/viņai dzīvot pēc evaņģēlija, darot to soli pa solim.
Mūsu derība — būt ar mieru uzņemties Jēzus Kristus Vārdu
Tiekot kristīti, mēs stājamies derībā, solot sekot Jēzum Kristum „ar visu sirds nodomu”. Mēs apliecinām arī to, ka „griba[m] uzņemties Kristus Vārdu” (2. Nefija 31:13; skat. arī Mācības un Derību 20:37).
Kristus Vārda uzņemšanās nozīmē to, ka mēs Viņu atceramies un cenšamies dzīvot kā Viņa mācekļi visa mūža garumā. Mēs ļaujam Viņa gaismai mirdzēt caur mums, nesot gaismu citiem. Mēs raugāmies uz sevi kā uz Viņa mācekļiem un liekam Viņu pirmajā vietā savā dzīvē.
Nākamajās sadaļās ir aprakstīti divi veidi, kā mēs atceramies Jēzu Kristu un sekojam Viņam.
Bieži lūdz Dievu
Lūgšana var būt vienkārša saruna ar Debesu Tēvu, kas nāk no sirds. Lūgšanā mēs runājam ar Viņu atklāti un godīgi. Mēs apliecinām Viņam savu mīlestību un pateicamies par mūsu svētībām. Mēs lūdzam arī palīdzību, aizsardzību un norādījumus. Savu lūgšanu noslēgumā mums vajadzētu veltīt brīdi tam, lai apstātos un ieklausītos.
Jēzus mācīja: „Jums vienmēr būs lūgt Tēvu Manā Vārdā.” (3. Nefija 18:19, uzsvērums pievienots; skat. arī Mozus 5:8.) Lūdzot Jēzus Kristus Vārdā, mēs atceramies gan Viņu, gan Debesu Tēvu.
Jēzus rādīja mums piemēru, kam sekot savās lūgšanās. Mēs varam daudz uzzināt par lūgšanu, studējot Glābēja lūgšanas Svētajos Rakstos (skat. Mateja 6:9–13; Jāņa 17. nod.).
Savās lūgšanās mēs varam ievērot šādu kārtību:
-
Mēs uzsākam lūgšanu, uzrunājot Debesu Tēvu.
-
Mēs paužam savas sirds izjūtas, piemēram, pateicību par saņemtajām svētībām.
-
Mēs uzdodam jautājumus, tiecamies pēc norādījumiem un lūdzam svētības.
-
Noslēgumā pasaki: „Jēzus Kristus Vārdā, āmen.”
Svētie Raksti mudina mūs lūgt no rīta un vakarā. Taču mēs varam lūgt jebkurā laikā un jebkuros apstākļos. Mūsu personīgās un ģimenes lūgšanas var kļūt jēgpilnākas, ja mēs to laikā nometīsimies ceļos. Mums vajadzētu vienmēr lūgt savā sirdī. (Skat. Almas 34:27; 37:36–37; 3. Nefija 17:13; 19:16.)
Mūsu lūgšanām vajadzētu būt pārdomātām un sirsnīgām. Lūdzot mums vajadzētu atturēties no vienveidīgas vienu un to pašu frāžu atkārtošanas.
Mums ir jālūdz sirsnīgi, ar ticību un patiesu nolūku, apņemoties rīkoties saskaņā ar saņemtajām atbildēm. Ja mēs to darīsim, Dievs mūs vadīs un palīdzēs mums pieņemt labus lēmumus. Mēs jutīsimies arvien tuvāki Viņam. Viņš dāvās mums izpratni un patiesību. Viņš svētīs mūs ar mierinājumu, mieru un spēku.
Svēto Rakstu studijas
Uzzini vairāk par šo principu
Studē Svētos Rakstus
Nefijs mācīja: „Baudiet Kristus vārdus; jo, lūk, [tie] pateiks jums visu, kas jums jādara.” (2. Nefija 32:3; skat. arī 31:20.)
Svēto Rakstu studēšana ir būtisks veids, kā atcerēties Jēzu Kristu un sekot Viņam. No Svētajiem Rakstiem mēs mācāmies par Viņa dzīvi, kalpošanu un mācībām. Mēs mācāmies arī par Viņa solījumiem. Lasot Svētos Rakstus, mēs sajūtam Viņa mīlestību. Mūsu dvēsele paplašinās, mūsu ticība Viņam vairojas, un mūsu prāts tiek apgaismots. Mūsu liecība par Viņa dievišķo misiju kļūst stiprāka.
Mēs atceramies Jēzu Kristu un sekojam Viņam, pielietojot savā dzīvē Viņa vārdus. Mums vajadzētu katru dienu studēt Svētos Rakstus, it sevišķi Mormona Grāmatu.
Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas Svētie Raksti ir Bībele, Mormona Grāmata, Mācība un Derības un Dārgā Pērle. Tie tiek saukti arī par „pamatdarbiem”.
Svēto Rakstu studijas
Uzzini vairāk par šo principu
-
Svēto Rakstu ceļvedis: „Svētie Raksti”
-
Gospel Topics: “Scriptures”
Mūsu derība — ievērot Dieva baušļus
Piezīme. Šajā sadaļā ietvertos baušļus var mācīt, izmantojot dažādas pieejas. Piemēram, tu varētu mācīt tos dažu atsevišķu apmeklējumu laikā. Vai arī tu varētu mācīt daļu no tiem, iekļaujot to kādā no pirmajām trim nodarbībām. Mācot par baušļiem, noteikti sasaisti tos ar kristību derību un pestīšanas ieceri.
Tiekot kristīti, mēs stājamies ar Dievu derībā, solot „turē[t] Viņa pavēles” (Mosijas 18:10; Almas 7:15).
Dievs mums ir devis pavēles jeb baušļus, jo Viņš mūs mīl. Viņš vēl mums to labāko gan šajā dzīvē, gan mūžībā. Būdams mūsu Debesu Tēvs, Viņš zina, kas ir nepieciešams mūsu garīgajai un fiziskajai labklājībai. Viņš zina arī to, kas mums palīdzēs iemantot vislielāko laimi. Katrs bauslis ir dievišķa dāvana, kas dota, lai kalpotu par vadlīnijām mūsu lēmumos, pasargātu mūs un palīdzētu mums augt.
Viens no iemesliem, kālab mēs esam nākuši šeit, uz Zemes, ir mācīšanās un augšana caur gudru savas rīcības brīvības izmantošanu (skat. Ābrahāma 3:25). Izvēlēšanās ievērot Dieva baušļus un nožēlot grēkus, kad mums tas nav izdevies, palīdz mums iziet cauri šim bieži vien izaicinājumu pilnajam, laicīgajam ceļojumam.
Dieva baušļi ir spēka un svētību avots (skat. Mācības un Derību 82:8–9). Ievērodami baušļus, mēs sākam saprast, ka tie nav apgrūtinoši noteikumi, kas ierobežo mūsu brīvību. Patiesa brīvība tiek iegūta caur paklausību baušļiem. Paklausība ir spēka avots, kas nes mums gaismu un zināšanas, kas tiek iegūtas caur Svēto Garu. Tā ļauj mums iemantot lielāku laimi un palīdz mums īstenot savu dievišķo — Dieva bērna — potenciālu.
Dievs ir apsolījis mūs svētīt, ja mēs ievērojam Viņa baušļus. Dažas svētības saistītas ar konkrētu baušļu ievērošanu. Viņa augstākā svētība ir miers šajā dzīvē un mūžīgā dzīve nākamībā. (Skat. Mosijas 2:41; Almas 7:16; Mācības un Derību 14:7; 59:23; 93:28; 130:20–21.)
Dieva svētības ir gan garīgas, gan laicīgas. Brīžam mums ir jābūt pacietīgiem, gaidot uz tām ar paļāvību, ka tās tiks dotas saskaņā ar Viņa gribu un Viņa nolikto laiku (skat. Mosijas 7:33; Mācības un Derību 88:68). Dažu svētību atpazīšanai ir nepieciešama garīgā modrība un vērība. Tas it īpaši attiecas uz tām svētībām, kas tiek dotas vienkāršā un šķietami ierastā veidā.
Dažas svētības ir iespējams saredzēt tikai pēc kāda laika. Var gadīties, ka citas mēs saņemsim tikai pēc šīs dzīves. Lai kāds būtu Dieva noliktais laiks vai attiecīgo svētību raksturs — ja mēs cenšamies dzīvot saskaņā ar Jēzus Kristus evaņģēliju, mēs varam būt pārliecināti, ka šīs svētības tiks dotas (skat. Mācības un Derību 82:10).
Dievs mīl visus Savus bērnus ar pilnīgu mīlestību. Viņš ir pacietīgs ar mums mūsu vājībās, un Viņš ir piedodošs, kad mēs nožēlojam grēkus.
Divi augstākie baušļi
Jēzum vaicāja: „Kurš ir augstākais bauslis bauslībā?” Viņš atbildēja: „Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta.”
Pēc tam Jēzus pateica, ka otrais lielākais bauslis ir līdzīgs pirmajam: „Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” (Mateja 22:36–39.) „Cita lielāka baušļa par šiem nav.” (Marka 12:31.)
Esot Dieva gara bērniem, mums ir milzīga spēja mīlēt. Tā ir daļa no mūsu garīgā mantojuma. Dzīve saskaņā ar diviem augstākajiem baušļiem — visupirms mīlēt Dievu un mīlēt savu tuvāko — ir Jēzus Kristus mācekļu raksturiezīme.
Mīlestība pret Dievu
Pastāv daudz veidu, kā mēs varam izrādīt savu mīlestību pret Dievu. Mēs varam ievērot Viņa baušļus (skat. Jāņa 14:15, 21). Mēs varam likt Viņu pirmajā vietā savā dzīvē, pakļaujot savu gribu Viņējai. Mēs varam pievērst savas vēlmes, domas un sirdis Viņam (skat. Almas 37:36). Mēs varam dzīvot ar pateicību par Viņa dotajām svētībām un dāsni dalīties šajās svētībās ar apkārtējiem (skat. Mosijas 2:21–24; 4:16–21). Mēs varam izrādīt savu mīlestību pret Viņu un vairot to caur lūgšanu un kalpošanu apkārtējiem.
Tāpat kā pārējo baušļu gadījumā, arī bauslis — mīlēt Dievu — ir dots mūsu labumam. No tā, ko mēs mīlam, ir atkarīgs tas, pēc kā mēs tiecamies. No tā, pēc kā mēs tiecamies, ir atkarīgs tas, ko mēs domājam un darām. No tā, ko mēs domājam un darām, ir atkarīgs tas, kādi mēs esam un kādi mēs kļūsim.
Mīlestība pret līdzcilvēkiem
Mīlestība pret līdzcilvēkiem ir paplašinājums mūsu mīlestībai pret Dievu. Glābējs mācīja mums daudz veidu, kā izrādīt mīlestību pret līdzcilvēkiem (skat., piemēram, Lūkas 10:25–37 un Mateja 25:31–46). Mēs sniedzamies tiem pretī un ieaicinām viņus mūsu sirdīs un mājās. Mēs mīlam kalpojot — veltot citiem kaut vai pavisam nedaudz savu pūliņu. Mēs mīlam līdzcilvēkus, izmantojot dāvanas, ko Dievs mums ir devis, viņu svētīšanai.
Mīlestībā pret līdzcilvēkiem ietilpst pacietība, laipnība un godīgums. Tajā ietilpst arī dāsna piedošana. Tā nozīmē arī cieņpilnu attieksmi pret visiem cilvēkiem.
Kad mēs izrādām kādam savu mīlestību, svētīta tiek gan attiecīgā persona, gan mēs paši. Mūsu sirdis paplašinās, mūsu dzīve kļūst jēgpilnāka un mūsu prieks vairojas.
Svētības
Divi augstākie baušļi — mīlēt Dievu un mīlēt savu tuvāko — ir visu Dieva baušļu pamats (skat. Mateja 22:40). Ja mēs visupirms mīlam Dievu un mīlam arī savus līdzcilvēkus, tad viss mūsu dzīvē nostājas savās vietās. Šī mīlestība iespaido mūsu skatījumu uz dzīvi, to, kā mēs pavadām laiku, ar kādām interesēm aizraujamies un kā mēs nosakām savas prioritātes.
Svēto Rakstu studijas
Uzzini vairāk par šo principu
-
Svēto Rakstu ceļvedis: „Žēlsirdība”, „Mīlestība”
-
Gospel Topics: “Charity”, “Love”
Seko pravietim
Dievs aicina praviešus par Saviem pārstāvjiem uz Zemes. Caur Saviem praviešiem Viņš atklāj patiesību, kā arī vada un brīdina mūs.
Dievs aicināja Džozefu Smitu kļūt par pirmo pēdējo dienu pravieti (skat. 1. nodarbību). Arī Džozefa Smita darba turpinātāji ir Dieva aicināti Viņa Baznīcas vadīšanai, ieskaitot pravieti, kurš vada to mūsu dienās. Mums būtu jāiegūst pārliecība par mūsdienu pravieša dievišķo aicinājumu un jāseko viņa mācībām.
Mūsdienu praviešu un apustuļu mācības kalpo par mūžīgās patiesības enkuru šajā mainīgo vērtību pasaulē. Ja mēs sekosim Dieva praviešiem, mūs nenomāks pasaulē valdošais apjukums un nesaskaņas. Mēs iemantosim lielāku laimi šajā dzīvē un saņemsim norādījumus šim mūsu mūžīgā ceļojuma posmam.
Svēto Rakstu studijas
Uzzini vairāk par šo principu
-
Svēto Rakstu ceļvedis: „Pravietis”, „Praviete”, „Pravietojums, Pravietot”
-
Gospel Topics: “Prophets,” “Prophecy”
Ievēro desmit baušļus
Lai vadītu Savus ļaudis, Dievs atklāja desmit baušļus sendienu pravietim, vārdā Mozus. Šie baušļi ir spēkā arī mūsu dienās. Tie māca pielūgt Dievu un izrādīt Viņam godbijību. Tie māca, kā mums citam pret citu jāizturas.
-
„Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā” (2. Mozus 20:3). „Citu dievu” starpā var būt daudz kas, piemēram, īpašumi, vara vai stāvoklis sabiedrībā.
-
„Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu” (2. Mozus 20:4).
-
„Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt” (2. Mozus 20:7).
-
„Piemini sabata dienu, ka tu to svētī” (2. Mozus 20:8).
-
„Godini savu tēvu un savu māti” (2. Mozus 20:12).
-
„Tev nebūs nokaut” (2. Mozus 20:13).
-
„Tev nebūs laulību pārkāpt” (2. Mozus 20:14).
-
„Tev nebūs zagt” (2. Mozus 20:15).
-
„Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku” (2. Mozus 20:16).
-
„Tev nebūs iekārot” (2. Mozus 20:17).
Svēto Rakstu studijas
Uzzini vairāk par šo principu
-
Svēto Rakstu ceļvedis: „Baušļi, desmit”
-
Gospel Topics: “Ten Commandments”
Ievēro Šķīstības likumu
Šķīstības likumam ir būtiska loma Dieva iecerē mūsu pestīšanai un paaugstināšanai. Seksuālā tuvība starp vīru un sievu ir Dieva iedibināta ar mērķi — radīt bērnus un laulības ietvaros izrādīt otram savu mīlestību. Šai tuvībai un dzīvības radīšanas spēka izmantošanai ir iecerēts būt skaistai un svētai.
Dieva Šķīstības likums nosaka atturēšanos no dzimumattiecībām ārpus laulības, kurā ir stājies viens vīrietis un viena sieviete. Šis likums nozīmē arī pilnīgu uzticību savam dzīvesbiedram pēc laulības noslēgšanas.
Lai palīdzētu mums ievērot Šķīstības likumu, pravieši ir mudinājuši mūs būt šķīstiem savās domās un vārdos. Mums ir jāizvairās no jebkāda veida pornogrāfijas. Lai spētu ievērot Šķīstības likumu, mums ir jābūt piedienīgiem savā rīcībā un izskatā.
Kristību kandidātiem ir jādzīvo pēc Šķīstības likuma.
Grēku nožēlošana un piedošana
Dieva skatījumā Šķīstības likuma pārkāpums ir ļoti smags grēks (skat. 2. Mozus 20:14; Efeziešiem 5:3). Tas nozīmē, ka mēs ļaunprātīgi izmantojam svēto spēku, ko Viņš mums ir dāvājis dzīvības radīšanai. Taču Viņš nepārstāj mīlēt mūs pat tad, ja mēs esam pārkāpuši šo likumu. Viņš aicina mūs nožēlot grēkus un tikt attīrītiem caur Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas upuri. Tādējādi grēka viesto izmisumu var aizstāt tīkamais miers, ko nes Dieva piedošana (skat. Mācības un Derību 58:42–43).
Svētības
Dievs ir devis Šķīstības likumu, lai svētītu mūs un tos gara bērnus, kurus Viņš sūta uz Zemes. Paklausība šim likumam ir būtiska, lai saglabātu sirdsmieru un izveidotu mīlošas, uzticamas un vienotas ģimenes attiecības.
Dzīvojot pēc Šķīstības likuma, mēs būsim pasargāti no garīgā kaitējuma, ko nodara seksuālā tuvība ārpus laulības. Mēs izvairīsimies arī no emocionālajām un fiziskajām problēmām, ko bieži rada šāda veida sakari. Mēs vairosim savu pašpārliecību Dieva priekšā (skat. Mācības un Derību 121:45). Mēs būsim atvērtāki Svētā Gara ietekmei. Mēs būsim gatavāki stāties svētajās tempļa derībās, kas vieno ģimenes uz mūžību.
Svēto Rakstu studijas
Uzzini vairāk par šo principu
-
Svēto Rakstu ceļvedis: „Šķīstība”
-
Gospel Topics: “Chastity”
Ievēro Desmitās tiesas likumu
Viena no Baznīcas locekļu lielajām privilēģijām ir iespēja maksāt desmito tiesu. Maksājot desmito tiesu, mēs palīdzam sekmēt Dieva darbu un svētīt Viņa bērnus.
Desmitās tiesas likums ir cēlies no Vecās Derības laikiem. Piemēram, pravietis Ābrahāms maksāja desmito tiesu no visa, kas viņam piederēja (skat. Almas 13:15; 1. Mozus 14:18–20).
Desmitā tiesa gluži burtiski nozīmē desmito daļu no ienākumiem. Maksājot desmito tiesu, mēs ziedojam Baznīcai desmito daļu no saviem ienākumiem (skat. Mācības un Derību 119:3–4). Viss, kas mums pieder, ir Dieva dāvana. Maksājot desmito tiesu, mēs izrādām Viņam savu pateicību, atdodot daļu no tā, ko Viņš ir devis mums.
Desmitās tiesas maksāšana ir ticības izpausme. Tas ir arī veids, kā godināt Dievu. Jēzus mācīja, ka mums ir „[jādzenas] papriekš pēc Dieva valstības” (Mateja 6:33), un desmitā tiesa ir viens no veidiem, kā to darīt.
Desmitās tiesas līdzekļu izmantošana
Desmitās tiesas līdzekļi ir svēti. Mēs atdodam savu desmito tiesu kādam no bīskapības locekļiem, vai arī daudzos reģionos mēs varam ziedot to tiešsaistē. Saņemot desmitās tiesas maksājumu, bīskapība pārsūta to Baznīcas galvenajai pārvaldei.
Padome, kurā ietilpst Augstākais prezidijs, Divpadsmit apustuļu kvorums un prezidējošā bīskapība, lemj par to, kā izmantot desmitās tiesas līdzekļus Dieva darba sekmēšanā (skat. Mācības un Derību 120:1). Šo mērķu skaitā ir:
-
tempļu un dievnamu celtniecība un uzturēšana;
-
Svēto Rakstu tulkošana un izdošana;
-
vietējo Baznīcas draudžu pasākumu un darbības atbalstīšana;
-
atbalsts misionāru darba veikšanai visā pasaulē;
-
atbalsts ģimenes vēstures darba veikšanai;
-
skolu darba un izglītības iegūšanas finansēšana.
Desmitā tiesa netiek izmantota, lai apmaksātu vietējo Baznīcas vadītāju darbu. Viņi kalpo brīvprātīgi, nesaņemot nekādu atalgojumu.
Svētības
Ja mēs maksājam desmito tiesu, Dievs mums apsola svētības, kas ir daudz lielākas par to, ko mēs ziedojam. Viņš „[atvērs] debess logus un [liks] svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār [mums]” (Maleahija 3:10; skat. 7.–12. pantu). Šīs svētības var būt gan garīgas, gan laicīgas.
Svēto Rakstu studijas
Uzzini vairāk par šo principu
-
Svēto Rakstu ceļvedis: „Desmitā tiesa”
-
Gospel Topics: “Tithing”
Ievēro Gudrības vārdu
Tā Kunga veselības likums
Mūsu ķermenis ir svēta Dieva dāvana. Katram no mums ir vajadzīgs fiziskais ķermenis, lai mēs kļūtu līdzīgāki Viņam. Mūsu ķermenis ir tik svarīgs, ka Svētajos Rakstos tas tiek pielīdzināts templim (skat. 1. korintiešiem 6:19–20).
Tas Kungs vēlas, lai mēs izturētos pret savu ķermeni ar cieņu. Lai mums šajā ziņā palīdzētu, Viņš ir atklājis veselības likumu, ko sauc par Gudrības vārdu. Šī atklāsme māca mums par veselīgas pārtikas lietošanu, kā arī atteikšanos no tādām vielām, kas kaitē mūsu ķermenim, — it īpaši no alkohola, tabakas un karstajiem dzērieniem (kas nozīmē tēju un kafiju).
Gudrības vārda garā mūsdienu pravieši ir brīdinājuši mūs par citu kaitīgu, pretlikumīgu vai atkarību izraisošu vielu lietošanu. Pravieši mūs ir brīdinājuši arī par recepšu medikamentu ļaunprātīgu izmantošanu. (Tavs misijas prezidents atbildēs uz jautājumiem par to, vai tavā misijas reģionā ir sastopamas vēl kādas vielas, ko nevajadzētu lietot.)
Svētības
Tas Kungs ir devis Gudrības vārdu mūsu fiziskās un garīgās labklājības nodrošināšanai. Viņš ir apsolījis mums lielas svētības par šī baušļa ievērošanu. Šo svētību skaitā ir veselība, gudrība, zināšanu dārgumi un aizsardzība (skat. Mācības un Derību 89:18–21).
Gudrības vārda ievērošana palīdzēs mums daudz skaidrāk uztvert Svētā Gara pamudinājumus. Kaut arī mēs visi pieredzam veselības problēmas, šī likuma ievērošana palīdzēs mums būt fiziski, mentāli un garīgi veselākiem.
Kristību kandidātiem ir jāievēro Gudrības vārds.
Lai redzētu vadlīnijas attiecībā uz to, kā palīdzēt cilvēkiem, kuri cīnās ar atkarībām, skat. 10. nodaļu.
Svēto Rakstu studijas
Uzzini vairāk par šo principu
-
Svēto Rakstu ceļvedis: „Gudrības vārds”
-
Gospel Topics: “Health,” “Word of Wisdom”
-
Life Help: “Addiction”
Turi sabata dienu svētu
Atpūtas un pielūgsmes diena
Sabats ir svēta diena, kurā Dievs ir noteicis mums ik nedēļu atpūsties no saviem ikdienas darbiem un pielūgt Viņu. Viens no desmit baušļiem, kas tika dots Mozum, vēsta: „Piemini sabata dienu, ka tu to svētī.” (2. Mozus 20:8; skat. arī 9.–11. pantu.)
Mūsdienu atklāsmē Tas Kungs atkārtoti apstiprināja, ka sabats „ir diena, kas tev nolikta, lai tu atpūstos no saviem darbiem un lai veltītu savas lūgšanas Visuaugstākajam” (Mācības un Derību 59:10). Viņš ir teicis arī to, ka sabatam vajadzētu kļūt par priecāšanās, lūgšanu un pateicības dienu (skat. 14.–15. pantu).
Daļa no Dieva pielūgšanas sabatā ir tas, ka mēs katru nedēļu apmeklējam Svētā Vakarēdiena sapulci. Šīs sanāksmes laikā mēs pielūdzam Dievu un pieņemam Svēto Vakarēdienu, lai atcerētos Jēzu Kristu un Viņa īstenoto Izpirkšanu. Pieņemot Svēto Vakarēdienu, mēs atjaunojam savas derības ar Dievu un izrādām savu vēlmi — nožēlot grēkus. Svētā Vakarēdiena priekšraksts ir sabata dienas godāšanas centrālais elements.
Apmeklējot Baznīcu, mēs arī piedalāmies nodarbībās, kur arvien padziļinātāk apgūstam Jēzus Kristus evaņģēliju. Mūsu ticība vairojas, kopīgi studējot Svētos Rakstus. Mūsu mīlestība vairojas, savstarpēji kalpojot un stiprinot citam citu.
Papildus atpūtai no saviem darbiem, sabatā mums vajadzētu atturēties no iepirkšanās un citām aktivitātēm, kuru dēļ tā varētu līdzināties ierastai nedēļas dienai. Mēs atliekam pasaulīgās aktivitātes un savās domās un darbos pievēršamies garīgiem jautājumiem.
Diena, kad darīt labu
Laba darīšanai sabata dienā ir vismaz tikpat svarīga nozīme, kā tam, no kā mēs atturamies, lai godinātu to kā svētu dienu. Mēs apgūstam evaņģēliju, stiprinām ticību, veidojam attiecības, kalpojam līdzcilvēkiem un piedalāmies citās pacilājošās aktivitātēs kopā ar ģimeni un draugiem.
Svētības
Godājot sabatu kā svētu dienu, mēs izrādām savu nodošanos Debesu Tēvam un Jēzum Kristum. Pieskaņojot savas sabata dienas nodarbes Tā Kunga nodomiem attiecībā uz šo dienu, mēs sajutīsim prieku un mieru. Mēs gūsim garīgo spēcinājumu un atgūsim fiziskos spēkus. Mēs arī jutīsimies tuvāki Dievam un veidosim ciešākas attiecības ar savu Glābēju. Mēs daudz lielākā mērā būsim „pasaules neaptraipīt[i]” (Mācības un Derību 59:9). Sabats kļūs par „svētu prieku” (Jesajas 58:13; skat. arī 14. pantu).
Svēto Rakstu studijas
Uzzini vairāk par šo principu
-
Gospel Topics: “Sabbath Day”
-
Svēto Rakstu ceļvedis: „Sabata diena”
Ievēro un godā valsts likumus
Pēdējo dienu svētie tic, ka viņiem ir jāievēro likumi un jābūt krietniem pilsoņiem (skat. Mācības un Derību 134. nod.; Ticības apliecinājumi 1:12). Baznīcas locekļi tiek mudināti kalpot, lai uzlabotu situāciju vietējā sabiedrībā un savā valstī. Viņi tiek mudināti arī sekmēt saprātīgu morālo vērtību ievērošanu vietējā sabiedrībā un valsts pārvaldē.
Baznīcas locekļi tiek aicināti piedalīties valstiskajās un politiskajās norisēs, rīkojoties saskaņā ar likumu. Baznīcas locekļi, kuri ieņem kādu amatu valsts pārvaldē, rīkojas kā ieinteresēti pilsoņi, nevis kā Baznīcas pārstāvji.
Svēto Rakstu studijas
Uzzini vairāk par šo principu
-
„Politiskā un pilsoniskā iesaiste” Vispārējās rokasgrāmatas 38.8. sadaļā
-
Gospel Topics: “Citizenship”
Mūsu derība — kalpot Dievam un līdzcilvēkiem
Kalpošana
Tiekot kristīti, mēs stājamies derībā, solot kalpot Dievam un līdzcilvēkiem. Kalpošana līdzcilvēkiem ir viens no pamatveidiem, kā mēs kalpojam Dievam (skat. Mosijas 2:17). Mācot tos, kuri vēlējās tikt kristīti, pravietis Alma teica, ka viņiem ir jābūt gataviem „nest vien[am] otra slogus,… sērot ar tiem, kas sēro,… un mierināt tos, kuriem nepieciešams mierinājums” (Mosijas 18:8–9).
Drīz pēc kristībām jaunajiem Baznīcas locekļiem parasti tiek izteikts aicinājums — kalpot Baznīcā. Šādi aicinājumi ir brīvprātīga, neapmaksāta kalpošana. Pieņemot tos un uzticīgi kalpojot, mēs vairojam savu ticību, izkopjam talantus un kļūstam par svētību citiem.
Vēl viena mūsu kalpošanas sastāvdaļa Baznīcā ir būt par „kalpojošo brāli” vai „kalpojošo māsu”. Pildot šo pienākumu, mēs kalpojam norīkojumos, kalpojot indivīdiem un ģimenēm.
Būdami Jēzus Kristus mācekļi, mēs ik dienu meklējam kalpošanas iespējas. Mēs, līdzīgi kā Viņš, „[ejam] apkārt, labu darīdam[i]” (Ap. d. 10:38). Mēs kalpojam saviem kaimiņiem un citiem vietējās sabiedrības locekļiem. Ja iespējams, mēs varam piedalīties vietnes JustServe kalpošanas pasākumos. Mēs varam atbalstīt Baznīcas centienus humānā darba jomā un piedalīties projektos, palīdzot katastrofu upuriem.
Svēto Rakstu studijas
Uzzini vairāk par šo principu
-
Svēto Rakstu ceļvedis: „Kalpot, Kalpošana”
-
Gospel Topics: “Service”
Dalīšanās evaņģēlijā
Stājoties kristību derībā, mēs solām „stāvēt kā Dieva liecinieki” (Mosijas 18:9). Viens no veidiem, kā mēs darbojamies par lieciniekiem, ir dalīšanās Jēzus Kristus evaņģēlijā. Palīdzēšana citiem pieņemt evaņģēliju ir viens no priekpilnākajiem kalpošanas veidiem (skat. Mācības un Derību 18:15–16). Tā ir iespaidīga mīlestības izpausme.
Kad mēs saņemam svētības, dzīvojot pēc evaņģēlija, mēs gluži dabiski vēlamies dalīties šajās svētībās ar citiem. Ģimenes locekļi, draugi un paziņas bieži kļūst ieinteresēti, kad mēs rādām uzticīgu piemēru un viņi ievēro to, kā evaņģēlijs svētī mūsu dzīvi. Mēs varam dalīties evaņģēlijā, darot to ierasti un dabiski (skat. Vispārējā rokasgrāmata, 23. nod.).
Mēs aicinām citus iesaistīties kopā ar mums kalpošanā, kā arī sociālajos, atpūtas un Baznīcas pasākumos. Mēs varam uzaicināt citus uz kādu Baznīcas sanāksmi vai kristību dievkalpojumu. Mēs varam aicināt viņus noskatīties tiešsaistes video, kurā tiek izskaidrots Jēzus Kristus evaņģēlijs, lasīt Mormona Grāmatu vai apmeklēt tempļa atvērto durvju dienu. Mēs varam izteikt simtiem dažādu uzaicinājumu. Bieži vien šādi uzaicinājumi nozīmē vienkārši savas ģimenes, draugu un kaimiņu iesaistīšanu tajā, ko mēs jau darām.
Ja mēs to lūgsim, Dievs mums palīdzēs atpazīt iespējas dalīties evaņģēlijā un pastāstīt citiem to, kā tas svētī mūsu dzīvi.
Vairāk informācijas par mīlestības izrādīšanas, dalīšanās un aicināšanas principu piemērošanu skat. 9. nodaļas sadaļā „Esi vienots ar Baznīcas locekļiem”.
Svēto Rakstu studijas
Uzzini vairāk par šo principu
-
Svēto Rakstu ceļvedis: „Misionāru darbs”
-
Gospel Topics: “Missionary Work”
Gavēšana un gavēņa ziedojumi
Dievs ir iedibinājis gavēņa likumu, lai mēs varētu attīstīt savu garīgo spēku un kalpot grūtībās nonākušajiem.
Gavēt nozīmē uz noteiktu laiku atteikties no ēdiena un dzēriena. Baznīca parasti izraugās katra mēneša pirmo svētdienu par gavēņa dienu. Gavēņa dienā, ja vien mūsu veselības stāvoklis to ļauj, mēs parasti 24 stundas atturamies no ēdiena un dzēriena. Citas svarīgas gavēņa svētdienas nodarbes ir lūgšanas un dalīšanās savā liecībā. Mēs tiekam mudināti gavēt arī citos gadījumos, kad jūtam tādu nepieciešamību.
Garīgā spēka vairošana
Gavēšana var palīdzēt mums kļūt pazemīgiem, tuvināties Dievam un atgūt garīgo spēku. Pirms Savas kalpošanas uzsākšanas Jēzus Kristus gavēja (skat. Mateja 4:1–2). Svētajos Rakstos ir ietverti daudzi stāsti par to, kā pravieši un citi cilvēki ir gavējuši, lai vairotu savu garīgo spēku un tiektos pēc īpašām svētībām savā vai citu cilvēku dzīvē.
Gavēšana ir cieši saistīta ar lūgšanu. Gavējot un lūdzot ar ticību, mēs kļūstam daudz atvērtāki personīgās atklāsmes saņemšanai. Mēs esam arī spējīgāki atpazīt patiesību un izprast Dieva gribu.
Palīdzēšana grūtībās nonākušajiem
Gavējot mēs ziedojam savu naudu Baznīcai, lai palīdzētu gādāt par grūtībās nonākušajiem. To dēvē par gavēņa ziedojumu. Mēs tiekam aicināti ziedot vismaz tik daudz, cik esam ietaupījuši par izlaistajām ēdienreizēm. Mēs tiekam mudināti būt dāsniem un, ja tas ir iespējams, ziedot vairāk par šo ēdienreižu vērtību. Gavēņa ziedojumi ir viens no veidiem, kā mēs varam kalpot līdzcilvēkiem.
Gavēņa ziedojumi tiek izmantoti pārtikas un citu nepieciešamo lietu nodrošināšanai grūtībās nonākušajiem cilvēkiem vietējā sabiedrībā un visā pasaulē. Lai iegūtu informāciju par to, kā maksāt gavēņa ziedojumus, skat. šīs nodaļas sadaļu „Desmitās tiesas un citu ziedojumu maksāšana”.
Svēto Rakstu studijas
Gavēnis
Gādāšana par grūtībās nonākušajiem
Uzzini vairāk par šo principu
-
Svēto Rakstu ceļvedis: „Gavēt, Gavēšana”
-
Vispārējā rokasgrāmata, 22.2.2
-
Gospel Topics: “Fasting and Fast Offerings”
Mūsu derība — pastāvēt līdz galam
Tiekot kristīti, mēs stājamies derībā ar Dievu un solām „pastāvēt līdz galam”, dzīvojot pēc Jēzus Kristus evaņģēlija (2. Nefija 31:20; skat. arī Mosijas 18:13). Mēs cenšamies būt par Kristus mācekļiem mūža garumā.
Mormona Grāmatas pravietis Nefijs salīdzināja kristības ar vārtiem, pa kuriem mēs uzsākam evaņģēlija ceļu (skat. 2. Nefija 31:17). Pēc kristībām mēs turpinām „[virzīties] uz priekšu ar nelokāmību Kristū” (2. Nefija 31:20).
„Virzoties uz priekšu” pa māceklības ceļu, mēs gatavojamies tempļa apmeklējumam. Tur mēs stājamies derībās ar Dievu, saņemot priesterības priekšrakstus. Templī mēs tiksim apdāvināti ar spēku un varēsim tikt saistīti ar savām ģimenēm uz visu mūžību. Templī noslēgto derību ievērošana pavērs mums durvis uz visām tām garīgajām privilēģijām un svētībām, ko Dievs mums ir iecerējis.
Uzticīgi turpinot mērot evaņģēlija ceļu, mēs beigu beigās saņemsim Dieva lielāko dāvanu — mūžīgās dzīves dāvanu (skat. 2. Nefija 31:20; Mācības un Derību 14:7).
Turpmākajās sadaļās ir izskaidroti daži aspekti tam, ko Dievs mums ir nodrošinājis, lai palīdzētu mums pastāvēt līdz mūsu laicīgā ceļojuma galam un rast tajā prieku.
Priesterība un Baznīcas organizācijas
Priesterība ir Dieva pilnvaras un spēks. Caur priesterību Debesu Tēvs veic Savu darbu, „īsteno[jot] cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi” (Mozus 1:39). Dievs piešķir Saviem dēliem un meitām uz Zemes pilnvaras un spēku, lai viņi varētu palīdzēt Viņam šī darba veikšanā.
Priesterība svēta mūs visus. Tādi priekšraksti kā kristības un Svētais Vakarēdiens tiek saņemti caur tiem, kuriem ir priesterības amati. Mēs saņemam arī dziedināšanas, mierinājuma un padoma svētības.
Priesterība, Baznīcas vadība un aicinājumi
Baznīcu vada Jēzus Kristus, kurš dara to caur praviešiem un apustuļiem. Šie vadītāji ir Dieva aicināti un ordinēti, un viņiem ir dotas priesterības pilnvaras, lai rīkotos Glābēja Vārdā.
Senatnē Kristus piešķīra Saviem apustuļiem tādas pašas priesterības pilnvaras, kas ļāva tiem vadīt Viņa Baznīcu pēc Viņa uzkāpšanas debesīs. Ar laiku, kad cilvēki noraidīja evaņģēliju un apustuļi bija miruši, šīs pilnvaras tika zaudētas.
1829. gadā Debesu vēstneši atjaunoja priesterību caur pravieti Džozefu Smitu, un Tas Kungs no jauna nodibināja Savu Baznīcu, kurā ir apustuļi un pravieši. (Skat. 1. nodarbību.)
Vietēja mēroga vadītājiem — bīskapiem un stabu prezidentiem — ir dotas priesterības pilnvaras, lai vadītu Baznīcas draudzes.
Kad vīrieši un sievietes tiek aicināti un iesvētīti kalpošanai Baznīcā, viņiem tiek piešķirtas pilnvaras no Dieva, lai darbotos savu aicinājumu ietvaros. Šīs pilnvaras tiek dotas misionāriem, vadītājiem, skolotājiem un citiem cilvēkiem līdz brīdim, kad viņi tiek atbrīvoti no saviem aicinājumiem. Tās tiek deleģētas to cilvēku vadībā, kuriem ir priesterības atslēgas.
Priesterības pilnvaras var tikt izmantotas tikai taisnīgumā (skat. Mācības un Derību 121:34–46). Šīs pilnvaras ir svēts pienākums — pārstāvēt Glābēju un rīkoties Viņa Vārdā. Tās vienmēr ir paredzētas tam, lai svētītu līdzcilvēkus un kalpotu viņiem.
Ārona priesterība un Melhisedeka priesterība
Baznīcā izmantotajā priesterībā ietilpst Ārona priesterība un Melhisedeka priesterība. Ārona priesterība un Melhisedeka priesterība tiek piešķirta cienīgiem vīriešu kārtas Baznīcas locekļiem, darbojoties to cilvēku vadībā, kuriem ir priesterības atslēgas. Kad cilvēks ir saņēmis atbilstošo priesterību, viņš tiek ordinēts kādā no priesterības amatiem, piemēram, diakona vai eldera amatā. Viņu ir jāordinē kādam, kuram ir nepieciešamās pilnvaras.
Saņemot priesterību, vīrietis vai jaunais vīrietis stājas derībā ar Dievu, solot pildīt svētus pienākumus, kalpot citiem un palīdzēt stiprināt Baznīcu.
Jaunie vīrieši var saņemt Ārona priesterību un tikt ordinēti par diakoniem, sākot ar tā gada janvāri, kad viņiem aprit 12 gadi. Viņi var tikt ordinēti par skolotājiem, sākot ar gadu, kad viņiem aprit 14 gadi, un par priesteriem, sākot ar gadu, kad viņiem aprit 16 gadi. Jaunpievērstie vīrieši, kuri ir sasnieguši atbilstošu vecumu, var saņemt Ārona priesterību drīz pēc savām kristībām un konfirmācijas. Ārona priesterības nesēji izpilda tādus priekšrakstus kā, piemēram, Svētā Vakarēdiena pienešana un kristīšana.
Kādu laiku kalpojis kā priesteris Ārona priesterībā, cienīgs vīrietis, kuram ir vismaz 18 gadu, var saņemt Melhisedeka priesterību un tikt ordinēts par elderu. Vīrieši, kuri ir saņēmuši Melhisedeka priesterību, var izpildīt tādus priesterības priekšrakstus kā, piemēram, dziedināšanas un mierinājuma svētības došana saviem ģimenes locekļiem un citiem cilvēkiem.
Lai iegūtu informāciju par to, kā jaunpievērstie Baznīcas locekļi var saņemt priesterību, skat. Vispārējās rokasgrāmatas 38.2.9.1. sadaļu.
Kvorumi un Baznīcas organizācijas
Priesterības kvorumi. Priesterības kvorums ir organizēta priesterības nesēju grupa. Katrā bīskapijā ir elderu kvorums, kurā ietilpst pieaugušie vīrieši. Diakonu, skolotāju un priesteru kvorumi ir paredzēti jaunajiem vīriešiem.
Palīdzības biedrība. Palīdzības biedrībā ietilpst visas sievietes, sākot ar 18 gadu vecumu. Palīdzības biedrības locekles stiprina ģimenes, indivīdus un vietējo sabiedrību.
Jaunās sievietes. Jaunās sievietes pievienojas Jauno sieviešu organizācijai, sākot ar tā gada janvāri, kad viņām aprit 12 gadi.
Sākumskola. Bērni no 3 līdz 11 gadu vecumam ietilpst Sākumskolas organizācijā.
Svētdienas skola. Visi pieaugušie un jaunieši apmeklē Svētdienas skolu, kur viņi tiekas, lai kopīgi studētu Svētos Rakstus.
Lai iegūtu vairāk informācijas par priesterību, skat. Vispārējās rokasgrāmatas 3. nodaļu.
Lai iegūtu vairāk informācijas par priesterības kvorumiem un Baznīcas organizācijām, skat. Vispārējās rokasgrāmatas 8.–13. nodaļu.
Svēto Rakstu studijas
Uzzini vairāk par šo principu
-
Vispārējā rokasgrāmata, 3. nodaļa: „Priesterības principi”
-
Gospel Topics: “Aaronic Priesthood”, “Melchizedek Priesthood”, “Priesthood”
Laulība un ģimenes
Laulība
Laulība starp vīrieti un sievieti ir Dieva iedibināta. Tai ir būtiska loma Viņa iecerē attiecībā uz Viņa bērnu mūžīgo pilnveidi.
Vīra un sievas savienībai laulībā vajadzētu kļūt par viņu dārgākajām attiecībām uz Zemes. Viņiem ir svēts pienākums — būt lojāliem vienam pret otru un uzticīgi ievērot laulības derību.
Dieva acīs vīrs un sieva ir līdzvērtīgi. Nevienam no viņiem nevajadzētu valdīt pār otru. Viņu lēmumiem ir jātiek pieņemtiem vienotībā un mīlestībā, abiem pilnvērtīgi iesaistoties.
Ja vīrs un sieva mīl viens otru un sadarbojas, viņu laulība var kļūt par lielāko laimes avotu viņu dzīvē. Viņi var palīdzēt viens otram un saviem bērniem pilnveidoties ceļā uz mūžīgo dzīvi.
Ģimene
Ģimene, tāpat kā laulība, ir Dieva iedibināta, un tai ir centrālā loma Viņa iecerē attiecībā uz mūsu mūžīgo laimi. Mums ir vislielākā iespēja izveidot laimīgu ģimenes dzīvi tad, ja mēs dzīvojam pēc Jēzus Kristus mācībām. Vecāki māca bērniem Jēzus Kristus evaņģēliju un rāda piemēru, dzīvojot pēc tā. Ģimenes dzīve nodrošina mums iespēju mīlēt citam citu un savstarpēji kalpot.
Vecākiem vajadzētu izvirzīt ģimeni par savu augstāko prioritāti. Gādāšana par bērniem, kurus vecākiem ir iespēja laist pasaulē vai adoptēt, ir svēta privilēģija un svēts pienākums.
Visām ģimenēm ir grūtības. Ja mēs vēršamies pēc atbalsta pie Dieva un ievērojam Viņa baušļus, ģimeniskās grūtības var mums palīdzēt mācīties un augt. Dažkārt šādas grūtības palīdz mums mācīties nožēlot grēkus un piedot.
Baznīcas vadītāji ir mudinājuši Baznīcas locekļus noturēt iknedēļas mājvakarus. Vecāki izmanto šo laiku, lai mācītu saviem bērniem evaņģēliju, stiprinātu ģimenes attiecības un jautri pavadītu kopīgo laiku. Baznīcas vadītāji ir nākuši klajā arī ar vēstījumu, kurā ir ietvertas būtiskas un patiesas mācības par ģimeni (skat. „Ģimene — vēstījums pasaulei”, ChurchofJesusChrist.org).
Ģimenes stiprināšanu veicina arī ģimenes lūgšanas, Svēto Rakstu studēšana un kopīga pielūgšana Baznīcā. Mēs varam arī pētīt ģimenes vēsturi, apkopot ģimenes stāstus un kalpot līdzcilvēkiem.
Daudziem cilvēkiem ir ierobežotas iespējas noslēgt laulību un baudīt mīlošas ģimenes attiecības. Daudzi ir pieredzējuši šķiršanos un citus ģimenes dzīves sarežģījumus. Taču evaņģēlijs svētī mūs katru personīgi, neatkarīgi no mūsu ģimenes apstākļiem. Un, ja mēs esam uzticīgi, Dievs nodrošinās mums ceļu, kā iegūt mīlošas ģimenes svētības vai nu šajā dzīvē, vai nākamībā.
Svēto Rakstu studijas
Laulība
Ģimene
Uzzini vairāk par šo principu
-
Svēto Rakstu ceļvedis: „Ģimene”, „Laulība, Precēt”
-
Vispārējā rokasgrāmata, 2. nodaļa: „Indivīdu un ģimeņu atbalstīšana glābšanas un paaugstināšanas darbā”
-
Gospel Topics: “Marriage”, “Family”, “Parenting”
Tempļa un ģimenes vēstures darbs mirušo priekšteču labā
Debesu Tēvs mīl visus Savus bērnus un vēlas, lai viņi tiktu glābti un paaugstināti. Tomēr miljardiem cilvēku ir miruši, nedzirdot par Jēzus Kristus evaņģēliju vai nesaņemot evaņģēlija glābšanas priekšrakstus. Šo priekšrakstu skaitā ir kristīšana, konfirmācija, vīriešu ordinēšana priesterībā, tempļa endauments un mūžīgā laulība.
Caur Savu labvēlību un žēlastību Tas Kungs ir nodrošinājis šiem cilvēkiem citu veidu, kā pieņemt evaņģēliju un tā priekšrakstus. Garu pasaulē evaņģēlijs tiek sludināts tiem, kuri ir miruši, to nesaņemot (skat. Mācības un Derību 138. nod.). Tempļos mēs varam izpildīt priekšrakstus savu mirušo priekšteču un citu cilvēku labā. Tad šiem garu pasaulē mītošajiem aizgājējiem ir iespēja pieņemt vai noraidīt evaņģēliju un viņu labā veiktos priekšrakstus.
Lai mēs varētu veikt šos priekšrakstus, mums sākumā ir jāuzmeklē informācija par tiem priekštečiem, kuri tos nav saņēmuši. Informācijas meklēšana par saviem ģimenes locekļiem, lai viņi varētu saņemt priekšrakstus, ir mūsu ģimenes vēstures darba galvenais mērķis. Kad esam atraduši informāciju par viņiem, mēs pievienojam to Baznīcas datubāzei vietnē FamilySearch.org. Pēc tam mēs (vai citi) varam izpildīt par viņiem tempļa aizstājošos priekšrakstus.
Kad mēs atrodam informāciju par saviem priekštečiem un izpildām priekšrakstus viņu labā, mūsu ģimenes var tikt vienotas uz visu mūžību.
Svēto Rakstu studijas
Uzzini vairāk par šo principu
-
Vispārējā rokasgrāmata, 28. nodaļa: „Tempļa priekšraksti par mirušajiem”
-
Gospel Topics: “Baptisms for the Dead”, “Family History”
Tempļi, endauments, mūžīgā laulība un mūžīgās ģimenes
Tempļi
Templis ir Tā Kunga nams. Tā ir svēta vieta, kur mēs varam stāties derībās ar Dievu, saņemot Viņa svētos priekšrakstus. Ja mēs ievērosim šīs derības, mūsu dzīvē izpaudīsies dievišķības spēks (skat. Mācības un Derību 84:19–22; 109:22–23).
Endauments
Viens no priekšrakstiem, ko mēs saņemam templī, tiek dēvēts par endaumentu. Vārds endauments nozīmē „dāvinājums”. Šis zināšanu un spēka dāvinājums nāk no Dieva. Endaumenta laikā mēs stājamies ar Dievu derībās, kas piesaista mūs Viņam un Viņa Dēlam Jēzum Kristum (skat. 1. nodaļu).
Pieaugušie ir tiesīgi saņemt savu personīgo tempļa endaumentu, kad vismaz vienu gadu ir pabijuši Baznīcas locekļa statusā. Vairāk informācijas par endaumentu skat. Vispārējās rokasgrāmatas 27.2. sadaļā.
Mūžīgā laulība un mūžīgās ģimenes
Dieva laimes iecere ļauj ģimenes attiecībām turpināties arī pēc nāves. Templī mēs varam tikt salaulāti uz laiku un visu mūžību. Tas dāvā ģimenēm iespēju — būt kopā mūžīgi.
Pēc sava tempļa endaumenta saņemšanas precēti pāri var tikt saistīti jeb salaulāti uz mūžību. Viņiem var tikt piesaistīti arī viņu bērni.
Lai saņemtu mūžīgās laulības svētības, vīram un sievai, kuri ir tikuši saistīti templī, ir jāievēro tās derības, kurās viņi ir stājušies.
Svēto Rakstu studijas
Uzzini vairāk par šo principu
-
Vispārējā rokasgrāmata, 27. nodaļa: „Tempļa priekšraksti dzīvajām personām”
-
Gospel Topics: “Temples”, “Endowment”, “Marriage”