Homoseksuālas tieksmes
Kā es varu palīdzēt Baznīcas locekļiem, kuri sevi uzskata par homoseksuāliem vai izjūt homoseksuālas tieksmes, justies mīlētiem, gaidītiem un iedvesmotiem Baznīcā?


„Kā es varu palīdzēt Baznīcas locekļiem, kuri sevi uzskata par homoseksuāliem vai izjūt homoseksuālas tieksmes, justies mīlētiem, gaidītiem un iedvesmotiem Baznīcā?” Homoseksuālas tieksmes: Informācija Baznīcas vadītājiem (2020)

„Kā es varu palīdzēt Baznīcas locekļiem, kuri sevi uzskata par homoseksuāliem vai izjūt homoseksuālas tieksmes, justies mīlētiem, gaidītiem un iedvesmotiem Baznīcā?” Homoseksuālas tieksmes: Informācija Baznīcas vadītājiem

Kā es varu palīdzēt Baznīcas locekļiem, kuri sevi uzskata par homoseksuāliem vai izjūt homoseksuālas tieksmes, justies mīlētiem, gaidītiem un iedvesmotiem Baznīcā?

Ļaujiet pilnveidoties un uzņemties atbildību

„Ir ļoti svarīgi, lai mēs, pirmkārt, saprastu, ka katrs cilvēks atrodas atšķirīgā dzīves posmā un ka mums ir jāpalīdz attīstīt apkārtesošo cilvēku izpratni.

Es pazīstu cilvēkus, kuri katru svētdienu nāk uz baznīcu, lai tiktu iedvesmoti un pacilāti, kā arī tādus, kuri vienkārši dodas projām, jūtoties notiesāti, nemīlēti un nevajadzīgi — tā, it kā viņi baznīcā neiederētos. Mums vajadzētu censties, lai tas būtu citādāk. Mums ir nopietni jāapzinās, kāpēc mēs svētdienās dodamies uz baznīcu, un jāpārliecinās, ka visi atnākušie jūtas mīlēti, vajadzīgi, pieņemti un pacilāti. Katram ir kādas grūtības, par kurām mēs pat nenojaušam. Un ir ļoti svarīgi, lai mēs saprastu, ka Dievs mīl visus mums apkārtesošos cilvēkus un ka mums uz viņiem vajadzētu raudzīties ar Kristus acīm. Un mums nevajadzētu pieļaut, ka mūsu attieksmi pret līdzcilvēkiem veido aizspriedumi. Tas vienkārši nav pareizi. Es domāju, ka Tas Kungs mūs noliek konkrētā vietā un sasaista ar apkārtesošajiem cilvēkiem noteikta mērķa dēļ.

Jo mūsu dzīves mērķis ir ne tikai mūsu izaugsme, bet arī palīdzības sniegšana, lai pilnveidotos citi. Un es esmu sapratusi, ka mēs esam tur, kur mēs esam, lai mēs varētu mīlēt un iedvesmot apkārtējos.

Mēs neesam un mēs nevaram sevi saukt par Kristus mācekļiem, ja mēs šajā dzīves ceļā nepalīdzam citiem. Jēzus Kristus evaņģēlijs cilvēkus neatstumj. Cilvēkus atstumj paši cilvēki. Un mums tas ir jāmaina. Mums ir jāizturas iejūtīgi un mīloši, dodot citiem iespēju augt, pilnveidoties un būt pēc iespējas labākiem. Viņiem piemīt talanti, spējas un personība, kas ir vajadzīga Dieva valstībā. Un, ja mēs vēlamies celt Dieva valstību uz Zemes, ir nepieciešams, lai nāktu visi — lai ikviens nāktu un darītu savu daļu. Mums tas ir jāsaprot. Tiklīdz kāds ienāk pa baznīcas durvīm, viņam nekavējoties vajadzētu sajusties pieņemtam, mīlētam, pacilātam un iedvesmotam, lai viņš, izejot pa šīm durvīm, varētu rīkoties labāk un būt labāks, pateicoties tam, ka viņš zina, ka Tas Kungs viņu mīl, un pateicoties tam, ka viņam ir draugi ticībā” (skat. Kerola F. Makonkija, „Lifting Others”, ChurchofJesusChrist.org).

Drukāt