5. nodarbības sagatavošanās materiāli

Ādama un Ievas Krišana un rīcības brīvības dāvana

Šajā daļā jums būs iespēja apdomāt, kā Debesu Tēva pestīšanas iecere padara iespējamu to, ka Viņa bērni var tikt izglābti no grēka un nāves. Studējot šo nodarbību, apdomājiet, kā Ādama un Ievas Krišana, rīcības brīvības dāvana un Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana ir būtiska Debesu Tēva iecerē, lai izpirktu jūs un palīdzētu jums kļūt līdzīgākiem Viņam. Prezidents Ezra Tafts Bensons mācīja, ka „neviena cita grāmata uz pasaules neizskaidro šo ļoti svarīgo mācību [par Krišanu un mūsu nepieciešamību pēc Kristus] ne tuvu tik labi, kā Mormona Grāmata” („The Book of Mormon and the Doctrine and Covenants”, Ensign, 1987. g. maijs, 85. lpp.).

1. sadaļa

Kāpēc Ādama un Ievas Krišana ir būtiska manai attīstībai?

Vārds „Krišana” attiecas uz mirstības apstākļiem un sekām, kas ietekmēja Ādamu un Ievu un viņu pēcnācējus, tāpēc ka Ādams un Ieva nobaudīja aizliegto augli Ēdenes dārzā. Neilgi pirms savas nāves Lehijs mācīja savam dēlam Jēkabam par Krišanu un tās ietekmi uz cilvēci. (Skat. 2. Nefija 2. nod.)

Studējiet, gatavojoties nodarbībai

Izlasiet 2. Nefija 2:19–25 un apsveriet iespēju atzīmēt tos patiesos principus, kas mums māca, kāpēc Ādama un Ievas Krišana ir nepieciešama Debesu Tēva ieceres daļa. Jūs arī varētu noskatīties Mormona Grāmatas video angļu valodā „Lehi Teaches How We Might Have Joy (2 Nephi 2:16–28)” (3:08).

Vērsiet uzmanību uz 2. Nefija 2:22: ja Ādams un Ieva nebūtu izvēlējušies izdarīt pārkāpumu, viņiem mūžīgi „vajadzētu palikt tajā pašā stāvoklī, kādā [viņi] bija, kad tika radīt[i]”. Viņi nebūtu attīstījušies vai piedzīvojuši slimības vai nāvi. Tas būtu izjaucis Debesu Tēva ieceri attiecībā uz Viņa bērniem. Kalpodams par Septiņdesmito, elders Brūss K. Heifens mācīja:

Krišana nebija katastrofa. Tā nebija kļūda vai negadījums. Tā bija apzināta glābšanas ieceres daļa. Mēs esam Dieva Gara „atvases” [skat. Ap. d. 17:28], sūtītas uz Zemes „[nevainīgas]” [skat. Mācības un Derību 93:38] attiecībā uz Ādama pārkāpumu. Tomēr mūsu Tēva plāns pakļauj mūs šīs kritušās pasaules kārdinājumiem un postam — kā patiesa prieka piedzīvošanas cenai. Nenogaršojot to, kas ir rūgts, mēs patiesībā nevaram zināt, kas ir salds [skat. Mācības un Derību 29:39]. Mums ir nepieciešama mirstības disciplīna un attīrīšana kā „nākamais solis [mūsu] attīstībā”, lai kļūtu līdzīgāki mūsu Tēvam. („The Atonement: All for All”, Liahona, 2004. g. maijs, 97. lpp.)

Elders Džefrijs R. Holands, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, izskaidroja dažas no Krišanas sekām:

Fiziskā nāve atnesa gara nošķiršanu no ķermeņa, un garīgā nāve atnesa gan gara, gan ķermeņa atsvešināšanu no Dieva. Krišanas rezultātā visi cilvēki, kas dzimuši mirstībā, cietīs no šiem diviem nāves veidiem. Taču mums ir jāatceras, ka Krišana bija Debesu Tēva dievišķā plāna būtiska sastāvdaļa. Bez tās Ādamam un Ievai nebūtu piedzimis neviens mirstīgs bērns, nebūtu nevienas cilvēku ģimenes, kas piedzīvotu pretestību un izaugsmi, brīvo gribu, izpirkšanas prieku, pestīšanu un mūžīgo dzīvi [skat. 2. Nefija 2:22–27; Mozus 5:11]. (Jeffrey R. Holland, Christ and the New Covenant: The Messianic Message of the Book of Mormon (1997. g.), 207. lpp.)

Gatavojoties nodarbībai, gremdējieties pārdomās

Apdomājiet, kādā veidā Krišanas sekas ir būtiska daļa no Dieva plāna Viņa bērniem. Kā Krišana sniedz jums iespēju garīgi pilnveidoties un piedzīvot prieku?

2. sadaļa

Kā pareiza rīcības brīvības izmantošana var svētīt manu dzīvi?

Saistībā ar savām mācībām par Krišanu Lehijs pārrunāja, cik būtiska mūsu attīstībai pestīšanas iecerē ir izvēles brīvība. Viņš norādīja, ka ir nepieciešami tālāk dotie nosacījumi, lai rīcības brīvība būtu iespējama. (Studējiet pievienotās Svēto Rakstu rakstvietas un apsveriet iespēju atzīmēt tos vārdus un frāzes, kas māca par šiem rīcības brīvības nosacījumiem.)

• Pietiekamas zināšanas par labu un ļaunu (skat. 2. Nefija 2:5)

• Cilvēcei dotie likumi (skat. 2. Nefija 2:5)

• Pretēji vilinājumi un izvēles (skat. 2. Nefija 2:11–16)

• Vara un brīvība izdarīt izvēli (skat. 2. Nefija 2:16, 26)

Apdomājiet, kā tas ietekmētu jūsu spēju izvēlēties un pilnveidoties, ja kāds no šiem nosacījumiem nebūtu ietverts Debesu Tēva plānā.

Prezidents Tomass S. Monsons runāja par dažādām izvēlēm, ko mēs izdarām šajā dzīvē:

Nepaiet ne stunda, ne diena, kad no mums tiek prasīts izdarīt šādu vai tādu izvēli. Dažas ir ikdienišķas, dažas — tālejošākas. Dažām nebūs nekādas nozīmes mūžīgajā lietu kārtībā, bet citām būs milzīga nozīme. („Trīs izvēles aspekti”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2010. g. nov., 67. lpp.)

Atcerieties, ka Debesu Tēvs sniedz vadību, lai palīdzētu mums izdarīt savas izvēles, jo īpaši — vissvarīgākās. Padomājiet par to, kā jūs pagātnē esat saņēmuši šo vadību.

Gatavojoties nodarbībai, gremdējieties pārdomās

Padomājiet par savām pēdējā laikā izdarītajām izvēlēm. Kā šīs izvēles ietekmē jūsu attīstību?

3. sadaļa

Kā Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana var dāvāt man patiesu brīvību?

Pēc tam, kad Lehijs bija mācījis par Krišanas un rīcības brīvības nepieciešamību pestīšanas iecerē, viņš saviem bērniem mācīja, ka Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana dāvā Dieva bērniem brīvību, lai viņi varētu izdarīt mūžīgi nozīmīgas izvēles.

Studējiet, gatavojoties nodarbībai

Izlasiet 2. Nefija 2:26–28 un apdomājiet, kāda izvēle jums ir pieejama, pateicoties Glābēja Izpirkšanas upurim.

Runājot par saistību starp Krišanu, rīcības brīvību un Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu, elders Heifens mācīja:

Ādams un Ieva pastāvīgi mācījās no savas bieži vien skarbās pieredzes. … Tomēr, pateicoties [Jēzus Kristus] īstenotajai Izpirkšanai, viņi varēja mācīties no savas pieredzes, netiekot tās nosodīti. Kristus upuris vienkārši neizdzēsa viņu izvēles un neatgrieza viņus atpakaļ Ēdenes nevainīguma stāvoklī. Tas būtu stāsts bez sižeta un bez rakstura izaugsmes. Viņa plāns ir attīstības plāns — rindiņa pēc rindiņas, solis pa solim, labvēlība pēc labvēlības.

Ja jūsu dzīvē ir problēmas, nedomājiet, ka ar jums kaut kas nav kārtībā. Cīņa ar problēmām ir dzīves mērķa pamatu pamats. Kad mēs tuvosimies Dievam, Viņš mums parādīs mūsu vājības un caur tām mūs padarīs gudrākus un spēcīgākus [skat. Etera 12:27]. („The Atonement: All for All”, Liahona, 2004. g. maijs, 97. lpp.)

Pierakstiet savas domas

Prezidents Boids K. Pekers, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja: „Ja rīcības brīvība cilvēkam būtu dota bez [Jēzus Kristus] Izpirkšanas, tad tā būtu nāvīga dāvana” („Atonement, Agency, Accountability”, Ensign, 1988. g. maijs, 71. lpp.). Kā Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana ir ļāvusi jums mācīties no savām izvēlēm? Ko jūs varētu mācīties no sava izdarītā grēka vai savas pieļautās kļūdas?

Vēlaties uzzināt vairāk? (Pēc izvēles)

Kur es varu uzzināt vairāk par to, ko Mormona Grāmata māca par Ādama un Ievas Krišanu?

Kā ir pierakstīts Almas 12:20–37 un Almas 42:1–15, Alma mācīja, kā Krišana nodrošina mums pārbaudes stāvokli, lai mēs varētu sagatavoties satikt Dievu.

Kāpēc Dievs deva Ādamam un Ievai šķietami pretrunīgas pavēles Ēdenes dārzā?

Rakstā angļu valodā „The Fulness of the Gospel: The Fall of Adam and Eve” (Ensign, 2006. g. jūn., 48.–49. lpp.) ir izskaidrotas svarīgas patiesības par Krišanu, tostarp iemesls, kāpēc Ādamam un Ievai tika piekodināts neēst aizliegto augli, un tajā pašā laikā viņiem tika pavēlēts vairoties un piepildīt zemi, — pavēle, kuru viņi nevarētu izpildīt, ja vien viņi nenobaudītu augli.

Kā Ādama un Ievas izvēle — nobaudīt augli — svētīja cilvēci?

Savā runā, kas pieejama angļu valodā, „The Great Plan of Happiness” (Ensign, 1993. g. nov., 72.–75. lpp.) prezidents Dalins H. Oukss skaidroja, kāpēc Ievas izvēle — baudīt aizliegto augli — būtu jāsvin, nevis jānosoda (skat. 14.–18. rindkopu).

Ko es varu mācīties no Glābēja piemēra par rīcības brīvības pareizu pielietošanu?

Savā runā, kas pieejama angļu valodā, „Moral Agency” elders D. Tods Kristofersons pārrunāja to, ko mēs varam mācīties no Jēzus Kristus piemēra par rīcības brīvības pareizu pielietošanu (skat. sadaļu „The Savior’s Exemplary Use of Moral Agency”, Ensign, 2009. g. jūn., 46.–53. lpp.).