„12. nodarbības sagatavošanās materiāli: Mūsu vajadzība pēc garīgās atdzimšanas”, Mormona Grāmatas mācības un doktrīna, skolotāja materiāli (2021)
„12. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Mormona Grāmatas mācības un doktrīna, skolotāja materiāli
12. nodarbības sagatavošanās materiāli
Mūsu vajadzība pēc garīgās atdzimšanas
Elders Deivids A. Bednārs, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, novēroja: „Mormona Grāmata ir mūsu instrukciju rokasgrāmata, ceļojot no kaut kā slikta uz labu un labāku un tiecoties mainīt savu sirdi” („The Atonement and the Journey of Mortality”, Ensign, 2012. g. apr., 40. lpp.). Mormona Grāmatā šī pārmaiņa tiek raksturota kā garīga atdzimšana, sirds pārmaiņa un pievēršanās. Studējot šo materiālu, lai sagatavotos nodarbībai, apdomājiet, kā dzīvošana saskaņā ar Kristus mācību var palīdzēt jums padziļināt savu pievēršanos un kļūt līdzīgākiem Jēzum Kristum.
1. sadaļa
Kā dzīvošana saskaņā ar Kristus mācību var padziļināt manu pievēršanos?
Šajā kopsavilkumā ir aprakstīts, kas notiek, kad mēs kļūstam patiesi pārvērsti:
Pievēršanā ietilpst uzvedības maiņa, taču tā ir kas vairāk par uzvedības maiņu; tā ir mūsu būtības izmaiņa. Tā ir tik nozīmīga izmaiņa, ka Tas Kungs un Viņa pravieši uz to atsaucas kā uz atdzimšanu, sirds pārmaiņu un kristīšanu ar uguni. („Conversion,” Gospel Topics, topics.ChurchofJesusChrist.org)
Piemēram, kad eņģelis bija aicinājis Almu, jaunāko, nožēlot grēkus, Alma izcieta dziļu nožēlu par saviem grēkiem. Kad Alma cieta, viņš vērsās pie Tā Kunga pēc palīdzības, viņa grēki tika piedoti, un viņš piedzīvoja garīgo atdzimšanu (skat. Mosijas 27:11–23).
Garīgā atdzimšana jeb pievēršanās nav pasīvs notikums. „Pievēršanās notiek taisnīgo centienu — sekot Glābējam — rezultātā. Starp šiem centieniem ir ticības izrādīšana Jēzum Kristum, grēku nožēlošana, kristīšanās, Svētā Gara dāvanas saņemšana un pastāvēšana līdz galam ticībā, [pielietojot Kristus mācību]” (skat. „Conversion,” Gospel Topics, topics.ChurchofJesusChrist.org).
Ķēniņa Benjamīna tautas pieredze uzskatāmi parāda, kā Kristus mācības pielietošana noved pie šīs garīgās atdzimšanas un pievēršanās Tam Kungam.
Savā pēdējā sprediķī ķēniņš Benjamīns mācīja, ka mēs visi esam „neizdevīgi kalpi” un esam „mūžīgi parādā” Dievam (Mosijas 2:21–25, 34). Pēc tam viņš liecināja, ka mēs varam tikt izpirkti tikai caur Jēzu Kristu. Būdami šī vēstījuma pārņemti, ķēniņa Benjamīna ļaudis godbijībā un bijībā nokrita pie zemes (skat. Mosijas 3:17–4:2).
No Mosijas 4. nodaļas mēs mācāmies, ka pēc tam, kad viņa ļaudis saņēma piedošanu par saviem grēkiem, ķēniņš Benjamīns viņiem mācīja ticēt Dievam un dzīvot ar ticību, lai viņi „vienmēr saglabā[tu] savu grēku piedošanu” (12. pants). Pabeidzis savu sprediķi, ķēniņš Benjamīns vēlējās uzzināt, vai tauta noticēja tam, ko viņš bija mācījis (skat. Mosijas 5:1).
Elders D. Tods Kristofersons, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, dalījās atziņā par garīgo atdzimšanu:
Jūs varat jautāt, kāpēc šī varenā sirds pārmaiņa ar mani nenotiek ātrāk? Taču jums vajadzētu atcerēties, ka ķēniņa Benjamīna ļaužu, Almas un dažu citu Svētajos Rakstos minēto personu apbrīnojamie piemēri tik tiešām ir apbrīnojami un netipiski [skat. Ezra Taft Benson, “A Mighty Change of Heart,” Ensign, 1989. g. okt., 2.–5. lpp.]. Vairumā gadījumu pārmaiņas norit pakāpeniskāk — laika gaitā. Piedzimšana no jauna, salīdzinot ar fizisko piedzimšanu, ir vairāk process, nevis notikums. Un iesaistīšanās šajā procesā ir mirstības galvenais mērķis.
… Ik nedēļu cienīgi pieņemsim Svēto Vakarēdienu un ar Svētā Gara palīdzību turpināsim likvidēt mūsu atlikušās netīrības iezīmes. Es liecinu: turpinot garīgās atdzimšanas ceļu, Jēzus Kristus izpērkošā labvēlība izdzēsīs jūsu grēkus, un šo grēku traipi jūsos — kārdinājumi — zaudēs savu pievilcību, un caur Kristu jūs tapsiet svēti, tāpat kā Viņš un mūsu Tēvs ir svēti. („Piedzimt no jauna”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2008. g. maijs, 78. lpp.)
Prezidente Bonija L. Oskarsone, bijusī Jauno sieviešu vispārējā prezidente, mācīja:
Mums visiem ir jātiecas pēc sirds un savas būtības pārmaiņām, lai mums vairs nebūtu vēlmes — sekot pasaules ceļiem, bet būtu vēlme — izpatikt Dievam. Patiesa pievēršanās ir process, kas notiek ilgu laika posmu un ietver vēlmi — pielietot ticību. Tā prasa neatlaidību un ikdienas pūliņus. („Vai es ticu?”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2016. g. maijs, 88. lpp.).
2. sadaļa
Kā es varu parādīt Tam Kungam, ka es patiešām vēlos piedzīvot sirds pārmaiņu?
Apdomājiet, ko mēs varam mācīties no anti‑nefij-lehijiešu piemēra par apzinātiem centieniem varenas sirds pārmaiņas iegūšanā un saglabāšanā. Šie bijušie lamanieši bija mežonīga un cietsirdīga, un nežēlīga tauta; tauta, kas priecājās par nefijiešu slepkavošanu un viņu laupīšanu un aplaupīšanu (skat. Almas 17:14). Tomēr anti-nefij-lehijieši pieņēma Jēzus Kristus evaņģēliju, kad Amons un viņa brāļi mācīja viņus, un tie, kas „tika pievērsti Tam Kungam, … nekad neatkrita” (Almas 23:6).
Izsakoties par šīs tautas piedzīvoto, vareno sirds pārmaiņu, elders Bednārs deva padomu:
Lai noliktu tādus lolotus „nemiera ieročus” kā savtīgumu, lepnību un nepaklausību, ir vajadzīgs kas vairāk par ticību un zināšanām. Pirms mēs varam atsacīties no saviem nemiera ieročiem, ir nepieciešama pārliecība, pazemība, grēku nožēlošana un pakļāvība. Vai jums un man vēl ir kādi „nemiera ieroči”, kas mūs attur no pievēršanās Tam Kungam? Ja jā, tad mums nekavējoties ir jānožēlo grēki. („Pievērsti Tam Kungam”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2012. g. nov., 108.–109. lpp.)