„21. nodarbības sagatavošanās materiāli: Lepnības pārvarēšana”, Mormona Grāmatas mācības un doktrīna, skolotāja rokasgrāmata (2021)
„21. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Mormona Grāmatas mācības un doktrīna, skolotāja rokasgrāmata
21. nodarbības sagatavošanās materiāli
Lepnības pārvarēšana
Viens no garīgajiem draudiem, kas uzsvērts Mormona Grāmatā, ir lepnības grēks. No tās mēs uzzinām, kā lepnība izjauca Lehija ģimenes saticību, radīja šķelšanos Tā Kunga Baznīcā, izraisīja neskaitāmus karus un galu galā noveda pie nefijiešu civilizācijas iznīcināšanas. Prezidents Ezra Tafts Bensons brīdināja, ka „lepnība ir vispasaules grēks un liels netikums” („Beware of Pride”, Ensign, 1989. g. maijs, 6. lpp.). Kad jūs, gatavojoties nodarbībai, studējat, pievērsiet uzmanību mācībām, kas jums var palīdzēt atpazīt lepnību savā dzīvē. Tāpat apdomājiet, kā Jēzus Kristus mācības un piemērs jums var palīdzēt pārvarēt lepnību.
1. sadaļa
Kā es varu labāk atpazīt postošo ietekmi, ko lepnība atstāj uz manu dzīvi?
Pēc Nefija nāves Jēkabu satrauca pieaugošais ļaunums nefijiešu vidū. Tas Kungs lika Jēkabam uzrunāt cilvēkus par viņu grēkiem (skat. Jēkaba 1:15 – 2:4, 11). Paklausot šim norādījumam, Jēkabs templī uzrunāja ļaudis par viņu grēkiem, runājot arī par to, kā viņu bagātības attālina viņus no Tā Kunga.
Mormona Grāmatas beigās Mormons un Moronijs bija liecinieki tam, ka nespēja nožēlot lepnību bija novedusi nefijiešus pie pilnīgas iznīcības (skat. Moronija 8:27). Pieredzot viņu iznīcināšanu, Moronijs vīzijā redzēja, ka lepnība būs cilvēku problēma arī mūsdienās.
1989. gadā prezidents Bensons sniedza nozīmīgu uzrunu par lepnību. Lasot fragmentu no viņa uzrunas, pasvītrojiet atslēgvārdus un frāzes, kas apraksta lepnības galveno būtību.
Lielākā daļa no mums lepnību uzskata par egoismu, iedomību, uzpūtību, augstprātību vai nicīgu izturēšanos. Visas šīs īpašības ir šī grēka sastāvdaļas, taču būtība jeb pati sakne tomēr iztrūkst.
Lepnības galvenā iezīme ir ienaids — ienaids pret Dievu un ienaids pret mūsu līdzcilvēkiem. Ienaids nozīmē „naids, naidīgums vai pretestības stāvoklis”. Tas ir spēks, ar kādu Sātans vēlas valdīt pār mums.
Lepnība pēc būtības ir konkurējoša. Mēs aizvietojam Dieva gribu ar savu gribu. …
Lepnie nevar pieņemt Dieva vadību, kas dod norādījumus viņu dzīvēs. (Skat. Helamana 12:6.) …
Lepnie katru cilvēku padara par savu pretinieku, nostādot viņu saprātu, uzskatus, darbus, labklājību, talantus vai jebkādu citu pasaulīgi izmērāmu iezīmi pret citiem. K. S. Lūisa vārdiem izsakoties: „Lepns cilvēks negūst baudu no tā, ja viņam kaut kas pieder, bet gan no tā, ja tas, kas viņam pieder, ir vairāk nekā blakus esošam cilvēkam. … Tieši salīdzināšana padara jūs lepnus — apmierinājums, kad esat pārāki par citiem. Tiklīdz pazūd sāncensības elements, pazūd arī lepnība.” (Mere Christianity, New York: Macmillian, 1952, 109.–110. lpp.) …
Bailes no cilvēku sprieduma parādās sacensībā par cilvēku atzinību. …
… Daudzi no mums uzskata, ka lepnība ir grēks, kas piemīt pasaules varenajiem, piemēram, bagātajiem un izglītotajiem, kas noraugās no augšas uz visiem pārējiem. (Skat. 2. Nefija 9:42.) Tomēr starp mums ir daudz izplatītāka kaite, un tā ir lepnība — raudzīties no apakšas uz augšu. Tā tiek izrādīta tik daudzveidīgi, piemēram, meklējot vainu citos, tenkojot, ceļot neslavu, kurnot, dzīvojot pāri saviem līdzekļiem, apskaužot, iekārojot, neizrādot pateicību un atzinību, kas varētu kādu stiprināt, kā arī nesniedzot piedošanu un esot greizsirdīgiem. („Beware of Pride”, 4., 5. lpp.)
2. sadaļa
Kā es varu pārvarēt lepnības grēku?
Pēc tam, kad Jēkabs brīdināja savus ļaudis par lepnības grēku, viņš tiem mācīja nozīmīgus principus, kā to pārvarēt.
Mormona Grāmatā nefijieši vairākkārt kļuva lepni. Piemēram, kad viņi uzvarēja ilgajā karā pret Gadiantona laupītājiem, nefijieši kļuva bagāti un drīz vien kļuva lepni, vērtējot sevi pēc bagātībām un zināšanām. Daži sāka vajāt tos, kuri nebija tik veiksmīgi, kā viņi. (Skat. 3. Nefija 6:4–12.)
Prezidents Bensons par lepnības pārvarēšanu mācīja:
Pretinde lepnībai ir pazemība — lēnprātība, pakļāvība. (Skat. Almas 7:23.) …
Izvēlēsimies būt pazemīgi.
Mēs varam izvēlēties kļūt pazemīgi paši, uzveicot ienaidu pret mūsu brāļiem un māsām, cienot viņus kā sevi pašu un paceļot viņus tikpat augstu vai augstāk par mums pašiem. [Skat. Mācības un Derību 38:24.]
Mēs varam paši izvēlēties kļūt pazemīgi, pieņemot padomu un pārmācības. [Skat. Jēkaba 4:10.]
Mēs varam paši izvēlēties kļūt pazemīgi, piedodot tiem, kuri mūs ir aizvainojuši. [Skat. 3. Nefija 13:11, 14; Mācības un Derību 64:10.]
Mēs varam izvēlēties kļūt pazemīgi, nesavtīgi kalpojot. (Skat. Mosijas 2:16–17.)
Mēs varam izvēlēties kļūt pazemīgi, dodoties misijā un sludinot to vārdu, kas citiem var likt būt pazemīgiem. [Skat. Almas 4:19.]
Mēs varam izvēlēties kļūt pazemīgi, biežāk dodoties uz templi.
Mēs varam izvēlēties kļūt pazemīgi, nožēlojot savus grēkus un atsakoties no tiem, un piedzimstot no Dieva. [Skat. Mācības un Derību 58:43.]
Mēs varam izvēlēties, lai mūsu mīlošais Dievs mums palīdz būt pazemīgiem, pakļaujot savu gribu Viņa gribai un savā dzīvē liekot Viņu pirmajā vietā. [Skat. 3. Nefija 11:11.] („Beware of Pride”, 6.–7. lpp.)