10. Kānaāna Vecās Derības laikos
-
Dana (Laiša) Jerobeāms darināja zelta teļu, ko pielūgt Ziemeļu ķēniņvalstij (1. Ķēn. 12:26–33). Dana bija senā Israēla ziemeļu robeža.
-
Karmela kalns Elija izaicināja Baala priesterus un atvēra debesis lietum (1. Ķēn. 18:17–46).
-
Megida Daudzu kauju vieta (Soģu 4:13–16; 5:19; 2. Ķēn. 23:29; 2. Laiku 35:20–23). Salamans uzlika darba klausību, lai uzceltu Megidu (1. Ķēn. 9:15). Jūdas ķēniņš Josija tika nāvīgi ievainots kaujā pret Ēģiptes faraonu Neho (2. Ķēn. 23:29–30). Tā Kunga Otrās Atnākšanas laikā lielā un pēdējā kauja notiks Jezreēlas ielejā kā daļa no Harmagedonas kaujas (Joēla 4:14; Jāņa atkl. 16:16; 19:11–21). Vārds Harmagedona ir grieķu transliterācija no ebreju Har Megiddon jeb Megidas kalns.
-
Jezreēla Tā paša nosaukuma pilsēta Israēla vislielākajā un auglīgākajā ielejā. Ziemeļu ķēniņvalsts ķēniņi uzcēla šeit pili (2. Sam. 2:8–9; 1. Ķēn. 21:1–2). Šeit dzīvoja un nomira ļaunā ķēniņiene Izebele (1. Ķēn. 21; 2. Ķēn. 9:30).
-
Bet-Šeana Šeit Israēls stājās pretī kānaāniešiem (Joz. 17:12–16). Saula līķis tika pakārts pie šī cietokšņa mūra (1. Sam. 31:10–13).
-
Dotana Jāzepa brāļi pārdeva viņu verdzībā (1. Moz. 37:17, 28; 45:4). Elīsam bija vīzija par kalnu, pilnu ar zirgiem un ratiem (2. Ķēn. 6:12–17).
-
Samarija Ziemeļu ķēniņvalsts galvaspilsēta (1. Ķēn. 16:24–29). Ķēniņš Ahabs uzcēla templi Baalam (1. Ķēn. 16:32–33). Elija un Elīsa kalpoja (1. Ķēn. 18:2; 2. Ķēn. 6:19–20). 721. g. pr. Kr. asīrieši to iekaroja, pabeigdami desmit cilšu pakļaušanu (2. Ķēn. 18:9–10).
-
Sihema Ābrahāms uzcēla altāri (1. Moz. 12:6–7). Netālu no šejienes dzīvoja Jēkabs. Simeons un Levijs apkāva visus šīs pilsētas vīriešus (1. Moz. 34:25). Jozuas aicinājums „izvēlieties šodien” kalpot Dievam tika izteikts Sihemā (Joz. 24:15). Šeit Jerobeāms uzcēla pirmo Ziemeļu ķēniņvalsts galvaspilsētu (1. Ķēn. 12).
-
Ēbala kalns un Garicima kalns Jozua sadalīja Israēlu uz šiem diviem kalniem—bauslības svētības tika pasludinātas no Garicima kalna, bet lāsti nāca no Ēbala kalna (Joz. 8:33). Vēlāk samarieši uz Garicima kalna uzcēla templi (2. Ķēn. 17:32–33).
-
Penuēla (Pniēla) Šeit Jēkabs visu nakti cīnījās ar Tā Kunga vēstnesi (1. Moz. 32:25–32). Gideons nopostīja midiāniešu nocietinājumu (Soģu 8:5, 8–9).
-
Jafa Jona no šejienes ar kuģi devās uz Taršišu, lai izbēgtu no savas misijas uz Ninivi (Jon. 1:1–3).
-
Šīlo Soģu laikā Israēla galvaspilsēta, un Saiešanas telts atradās šeit (1. Sam. 4:3–4).
-
Bētele (Lūza) Šeit Ābrahāms šķīrās no Lata (1. Moz. 13:1–11) un viņam bija vīzija (1. Moz. 13; Ābr. 2:19–20). Jēkabam bija vīzija par kāpnēm, kas sniedzās debesīs (1. Moz. 28:10–22). Kādu laiku šeit atradās Saiešanas telts (Soģu 20:26–28). Jerobeāms uzcēla zelta teļu, lai Ziemeļu ķēniņvalsts to pielūgtu (1. Ķēn. 12:26–33).
-
Gibeona Šejienes ļaudis, hīvieši, ar viltu noslēdza derību ar Jozuu (Joz. 9). Saule stāvēja, kamēr Jozua uzvarēja kauju (Joz. 10:2–13). Šeit arī kādu laiku glabājās Saiešanas telts (1. Laiku 16:39).
-
Gaza, Ašdoda, Aškalona, Ekrona, Gāta (piecas filistiešu pilsētas) No šīm pilsētām filistieši bieži karoja ar Israēlu.
-
Bētleme Rahēle tika apglabāta netālu (1. Moz. 35:19). Šeit dzīvoja Rute un Boāss (Rut. 1:1–2; 2:1, 4). Tā tika saukta par Dāvida pilsētu (Lūk. 2:4).
-
Hebrona Šeit dzīvoja Ābrahāms (1. Moz. 13:18), Īzāks, Jēkabs (1. Moz. 35:27), Dāvids (2. Sam. 2:1–4) un Absaloms (2. Sam. 15:10). Tā bija Jūdas pirmā galvaspilsēta ķēniņa Dāvida valdīšanas laikā (2. Sam. 2:11). Tiek uzskatīts, ka Ābrahāms, Sāra, Īzāks, Rebeka, Jēkabs un Lea tika apglabāti šeit, Makpelas alā (1. Moz. 23:17–20; 49:31, 33).
-
En-Gedija Dāvids noslēpās no Saula un saudzēja Saula dzīvību (1. Sam. 23:29–24:22).
-
Gerāra Kādu laiku šeit dzīvoja Ābrahāms un Īzāks (1. Moz. 20–22; 26).
-
Bēršeba Ābrahāms izraka šeit aku un noslēdza derību ar Abimelehu (1. Moz. 21:31). Īzāks redzēja To Kungu (1. Moz. 26:17, 23–24), un Jēkabs šeit dzīvoja (1. Moz. 35:10; 46:1).
-
Sodoma un Gomora Lats izvēlējās dzīvot Sodomā (1. Moz. 13:11–12; 14:12). Dievs izpostīja Sodomu un Gomoru viņu ļaundarības dēļ (1. Moz. 19:24–26). Vēlāk Jēzus izmantoja šīs pilsētas kā ļaunuma simbolu (Mat. 10:15).