13. Apustuļa Pāvila misijas ceļojumi

Gaza Filips sludināja par Kristu un kristīja etiopiešu galminieku pa ceļam uz Gazu (Ap. d. 8:26–39).

Jeruzāleme Skat. 12. karti par notikumiem Jeruzālemē.

Jope Pēteris redzēja vīziju, ka Dievs dāvā grēku nožēlošanas dāvanu citticībniekiem (Ap. d. 10; 11:5–18). Pēteris uzcēla Tabitu no miroņiem (Ap. d. 9:36–42).

Samarija Filips kalpoja Samarijā (Ap. d. 8:5–13), un Pēteris un Jānis vēlāk šeit mācīja (Ap. d. 8:14–25). Pēc tam, kad viņi bija piešķīruši Svētā Gara dāvanu, burvis Sīmanis mēģināja no viņiem nopirkt šo dāvanu (Ap. d. 8:9–24).

Cezareja Šeit, pēc tam, kad eņģelis bija kalpojis virsniekam vārdā Kornēlijs, Pēteris atļāva viņam tapt kristītam (Ap. d. 10). Šeit Pāvils aizstāvējās Agripas priekšā (Ap. d. 25–26; skat. arī DžS—V 1:24–25).

Damaska Jēzus parādījās Saulam (Ap. d. 9:1–7). Pēc tam, kad Ananija atjaunoja Saula acu gaismu, Sauls tika kristīts un iesāka savu kalpošanu (Ap. d. 9:10–27).

Antiohija (Sīrijā) Šeit mācekļi pirmo reizi tika nosaukti par kristiešiem (Ap. d. 11:26). Agabs sludināja, ka nāks bads (Ap. d. 11:27–28). Antiohijā izcēlās liela nevienprātība attiecībā uz apgraizīšanu (Ap. d. 14:26–28; 15:1–9). Antiohijā Pāvils iesāka savu otro misiju kopā ar Sīlu, Barnabu un Jūdu Barsabu (Ap. d. 15:22, 30, 35).

Tarsa Pāvila dzimtā pilsēta. Pāvilu šeit atsūtīja brāļi, lai pasargātu viņa dzīvību (Ap. d. 9:29–30).

Kipra Kad sākās vajāšanas, daži svētie bēga uz šo salu (Ap. d. 11:19). Pāvils ceļoja caur Kipru savā pirmajā misijas ceļojumā (Ap. d. 13:4–5), tāpat arī vēlāk Barnaba un Marks (Ap. d. 15:39).

Pafa Pāvils šeit nolādēja zīlnieku (Ap. d. 13:6–11).

Derbe Pāvils un Barnaba sludināja šai pilsētā evaņģēliju (Ap. d. 14:6–7, 20–21).

Listra Kad Pāvils izdziedināja tizlu cilvēku, viņš un Barnaba tika uzskatīti par dieviem. Pāvils tika nomētāts ar akmeņiem, iespējams, līdz nāvei, taču atdzīvojās un turpināja sludināt (Ap. d. 14:6–21). Timoteja dzīvesvieta (Ap. d. 16:1–3).

Ikonija Savā pirmajā misijā Pāvils un Barnaba šeit sludināja un tiem tika piedraudēts tos nomētāt ar akmeņiem (Ap. d. 13:51–14:7).

Lāodikeja un Kolosa Lāodikejā bija viena no baznīcas draudzēm, kuras Pāvils apmeklēja un no kurām saņēma vēstules (Kol. 4:16). Tā arī ir viena no septiņām pilsētām, kas ir uzskaitītas Jāņa atklāsmes grāmatā (pārējās ir Efeza, Smirna, Pergama, Tiatīra, Sardi un Filadelfija; skat. Jāņa atkl. 1:11). Kolosa atrodas 18 km uz austrumiem no Lāodikejas. Pāvils rakstīja svētajiem, kas tur dzīvoja.

Antiohija (Pisidijā) Savā pirmajā misijā Pāvils un Barnaba mācīja jūdus, ka Kristus ir nācis no Dāvida dzimuma. Pāvils piedāvāja evaņģēliju Israēlam, pēc tam citticībniekiem. Pāvils un Barnaba tika vajāti un padzīti (Ap. d. 13:14–50).

Milēta Būdams savā trešajā misijā, Pāvils brīdināja baznīcas vecajus par „plēsīgajiem vilkiem”, kas nāks ganāmajā pulkā (Ap. d. 20:29–31).

Patma Jānis bija ieslodzīts uz šīs salas, kad viņš redzēja vīzijas, kas tagad ir Jāņa atklāsmes grāmatā (Jāņa atkl. 1:9).

Efeza Apolls šeit sludināja ar spēku (Ap. d. 18:24–28). Pāvils savā trešajā misijā mācīja Efezā divus gadus, pievērsdams daudzus cilvēkus (Ap. d. 19:10, 18). Šeit viņš dāvāja Svētā Gara dāvanu ar roku uzlikšanu (Ap. d. 19:1–7) un paveica daudzus brīnumus, ieskaitot ļauno garu izdzīšanu (Ap. d. 19:8–21). Šeit Artemīdas pielūdzēji sacēla nemieru pret Pāvilu (Ap. d. 19:22–41). Daļa no Jāņa atklāsmes grāmatas bija adresēta baznīcai Efezā (Jāņa atkl. 1:11).

Troada Kad Pāvils bija šeit savā otrajā misijas ceļojumā, viņš redzēja vīziju par kādu vīru Maķedonijā, kas lūdz pēc palīdzības (Ap. d. 16:8–11). Būdams šeit savā trešajā misijā, Pāvils uzcēla Eutihu no miroņiem (Ap. d. 20:6–12).

Filipi Pāvils, Sīla un Timotejs pievērsa sievieti, kuru sauca Lidija, izdzina ļauno garu un tika pērti (Ap. d. 16:11–23). Viņi saņēma dievišķu palīdzību, lai tiktu laukā no cietuma (Ap. d. 16:23–26).

Atēnas Pāvils, būdams savā otrajā misijā Atēnās, Marsa kalnā (areiopagā), sludināja par „nepazīstamo Dievu” (Ap. d. 17:22–34).

Korinta Pāvils devās uz Korintu savā otrajā misijā, un viņš tur palika pie Akvila un Priskillas. Šeit viņš sludināja un kristīja daudz cilvēku (Ap. d. 18:1–18). No Korintas Pāvils rakstīja savu vēstuli romiešiem.

Tesalonīke Pāvils šeit sludināja sava otrā misijas ceļojuma laikā. Viņa misionāru grupa devās uz Beroju pēc tam, kad jūdi apdraudēja viņu drošību (Ap. d. 17:1–10).

Beroja Pāvils, Sīla un Timotejs Pāvila otrā misijas ceļojuma laikā atrada cienījamas dvēseles, kuras labprāt uzņēma vārdu. Jūdi no Tesalonīkes tiem sekoja un vajāja tos (Ap. d. 17:10–13).

Maķedonija Pāvils šeit mācīja savā otrajā un trešajā misijas ceļojumā (Ap. d. 16:9–40; 19:21). Pāvils slavēja Maķedonijas svēto devīgumu, kuri palīdzēja viņam un nabadzīgajiem svētajiem Jeruzālemē (Rom. 15:26; 2. kor. 8:1–5; 11:9).

Melite Pāvils nonāca uz šīs salas pēc kuģa bojāejas pa ceļam uz Romu (Ap. d. 26:32; 27:1, 41–44). Odzes kodiens viņam neko nenodarīja, un viņš dziedināja daudzus, kas bija slimi Melitē (Ap. d. 28:1–9).

Roma Pāvils šeit sludināja divus gadus, būdams mājas arestā (Ap. d. 28:16–31). Viņš arī rakstīja vēstījumus jeb vēstules efeziešiem, filipiešiem un kolosiešiem, un Timotejam, un Filemonam, būdams ieslodzīts Romā. Pēteris rakstīja savu pirmo vēstuli no „Bābeles”, kas, iespējams, bija Roma, neilgi pēc Nero veiktajām kristiešu vajāšanām 64. g. pēc Kr. Pastāv uzskats, ka Pēteris un Pāvils šeit gāja bojā mocekļu nāvē.