12. Jeruzāleme Jēzus laikā
Z
Apzīmējumi
Pilsēta Jēzus laikā
Vēlāk uzceltās sienas
Ceļš uz Samariju
Bezeta (jaunā pilsēta)
Golgāta
Dārza kaps
Betezdas dīķis
Zivju vārti
Antonija cietoksnis
Israēla dīķis
Ģetzemanes dārzs
Sūsas vārti
Avju vārti
Salamana stabu aile
Templis
Eļļas kalns
Tilts
Skaistie vārti (Krāšņās durvis)
Ceļš uz Emavu un Jopi
Torņa dīķis
Ceļš uz Betāniju un Jēriku
Tempļa smaile
Hasmoneju pils
Ķēniņu vārtu aile
Ūdensvads
Hēroda pils
Pakāpieni uz templi
Gihonas avots
Čūsku dīķis
Augšpilsēta
Ūdensvads
Kajafas nams
Hiskijas tunelis
Ben-Hinomas ieleja
Augšistaba
Kidronas ieleja
Lejaspilsēta
Ziloas dīķis
Ūdens vārti
Ceļš uz Bētlemi un Hebronu
Ajin-Rogelas avots
Ceļš uz Nāves jūru
Metri
0 100 200 300 400
A B C D
1 2 3 4 5 6 7 8
1
2
3
4
5
6
7
8
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
-
Golgāta Iespējamā Jēzus krustā sišanas vieta (Mat. 27:33–37).
-
Dārza kaps Kapa, kurā tika guldītas Jēzus miesas, iespējamā atrašanās vieta (Jāņa 19:38–42). Augšāmcēlies Kristus parādījās Marijai Magdalēnai šajā dārzā netālu no Sava kapa (Jāņa 20:1–17).
-
Antonija cietoksnis Iespējams, šajā vietā Jēzus tika apsūdzēts, notiesāts, izsmiets un pērts ar pletni (Jāņa 18:28–19:16). Pāvils tika apcietināts un atstāstīja stāstu par savu pievēršanu (Ap. d. 21:31–22:21).
-
Betezdas dīķis Jēzus dziedināja slimu cilvēku sabatā (Jāņa 5:2–9).
-
Templis Gabriēls apsolīja Caharijam, ka Elizabete dzemdēs dēlu (Lūk. 1:5–25). Tempļa priekškars pārplīsa, kad Glābējs mira (Mat. 27:51).
-
Salamana stabu aile Jēzus pasludināja, ka Viņš ir Dieva Dēls. Jūdi mēģināja nomētāt Viņu ar akmeņiem (Jāņa 10:22–39). Pēteris sludināja grēku nožēlošanu pēc tizla cilvēka izdziedināšanas (Ap. d. 3:11–26).
-
Skaistie vārti (Krāšņās durvis) Pēteris un Jānis dziedināja tizlu cilvēku (Ap. d. 3:1–10).
-
Tempļa smaile Jēzu kārdināja Sātans (Mat. 4:5–7). (Šī notikuma iespējamā norises vieta.)
-
Svētais kalns (nenoteiktas atrašanās vietas)
-
Nostāsti vēsta, ka šeit Ābrahāms uzcēla altāri Īzāka upurēšanai (1. Moz. 22:9–14).
-
Salamans uzcēla templi (1. Ķēn. 6:1–10; 2. Laiku 3:1).
-
Babilonieši nopostīja templi apmēram 587. g. pr. Kr. (2. Ķēn. 25:8–9).
-
Zerubābels no jauna uzcēla templi apmēram 515. g. pr. Kr. (Ezr. 3:8–10; 5:2; 6:14–16).
-
Hērods paplašināja tempļa laukumu un no jauna uzcēla templi, sākot ar 17. g. pr. Kr. Jēzus, būdams bērniņš, šeit tika stādīts priekšā (Lūk. 2:22–39).
-
12 gadu vecumā Jēzus mācīja templī (Lūk. 2:41–50).
-
Jēzus attīrīja templi (Mat. 21:12–16; Jāņa 2:13–17).
-
Jēzus vairākas reizes mācīja templī (Mat. 21:23–23:39; Jāņa 7:14–8:59).
-
Romieši Tita vadībā nopostīja templi 70. g. pēc Kr.
-
-
Ģetzemanes dārzs Jēzus cieta, tika nodots un apcietināts (Mat. 26:36–46; Lūk. 22:39–54).
-
Eļļas kalns
-
Jēzus pareģoja Jeruzālemes un tempļa nopostīšanu. Viņš runāja arī par Otro Atnākšanu (Mat. 24:3–25:46; skat. arī DžS—M).
-
No šejienes Jēzus uzkāpa debesīs (Ap. d. 1:9–12).
-
1841. gada 24. oktobrī elders Orsons Haids iesvētīja Svēto Zemi Ābrahāma bērnu atgriešanās nolūkam.
-
-
Gihonas avots Salamans tika iesvaidīts par ķēniņu (1. Ķēn. 1:38–39). Hiskija izraka tuneli, lai novadītu avota ūdeni uz pilsētu (2. Laiku 32:30).
-
Ūdens vārti Ezra lasīja un izskaidoja tautai Mozus bauslību (Neh. 8:1–8).
-
Ben-Hinomas ieleja Tika pielūgts viltus dievs Molohs, šī pielūgšana ietvēra bērnu upurēšanu (2. Ķēn. 23:10; 2. Laiku 28:3).
-
Kajafas nams Jēzus tika aizvests Kajafas priekšā (Mat. 26:57–68). Pēteris noliedza, ka viņš pazīst Kristu (Mat. 26:69–75).
-
Augšistaba Iespējamā vieta, kurā Jēzus ēda Pashā mielastu un iedibināja Svēto Vakarēdienu (Mat. 26:20–30). Viņš mazgāja apustuļiem kājas (Jāņa 13:4–17) un mācīja tos (Jāņa 13:18–17:26).
-
Hēroda pils Iespējams, šeit Kristus tika vests Hēroda priekšā (Lūk. 23:7–11).
-
Jeruzāleme (nenoteiktas atrašanās vietas)
-
Melhisedeks valdīja kā Salemas ķēniņš (1. Moz. 14:18).
-
Ķēniņš Dāvids atkaroja šo pilsētu no jebusiešiem (2. Sam. 5:7; 1. Laiku 11:4–7).
-
Pilsētu nopostīja babilonieši apmēram 587. g. pr. Kr. (2. Ķēn. 25:1–11).
-
Vasarsvētku dienā daudzus piepildīja Svētais Gars (Ap. d. 2:1–4).
-
Pēteris un Jānis tika apcietināti un vesti padomes priekšā (Ap. d. 4:1–23).
-
Ananija un Sapfira meloja Tam Kungam un nomira (Ap. d. 5:1–10).
-
Pēteris un Jānis tika apcietināti, bet eņģelis tos atbrīvoja no cietuma (Ap. d. 5:17–20).
-
Apustuļi izraudzīja septiņus vīrus, kas tiem palīdzētu (Ap. d. 6:1–6).
-
Stefana liecība jūdiem tika noraidīta, un viņš tika nomētāts ar akmeņiem līdz nāvei (Ap. d. 6:8–7:60).
-
Jēkabs mira mocekļa nāvē (Ap. d. 12:1–2).
-
Eņģelis atbrīvoja Pēteri no cietuma (Ap. d. 12:5–11).
-
Apustuļi izlēma jautājumu par apgraizīšanu (Ap. d. 15:5–29).
-
Romieši Tita vadībā nopostīja pilsētu 70. g. pēc Kr.
-