1 Un tad notika, ka bija dalīšanās ļaužu starpā, tā ka viņi sadalījās turp un šurp un aizgāja savus ceļus, pamezdami Nefiju vienu stāvam, kā viņš bija stāvējis viņu vidū.

2 Un notika, ka Nefijs gāja savu ceļu uz savu paša namu, pārdomādams to, ko Tas Kungs bija viņam rādījis.

3 Un notika, kad viņš tā pārdomāja—būdams noskumis par nefijiešu tautas bezdievību, viņu slepenajiem tumsības darbiem un viņu slepkavošanām, un viņu laupīšanām, un visa veida nekrietnībām—un notika, kad viņš tā pārdomāja savā sirdī, lūk, balss nāca uz viņu, sacīdama:

4 Svētīts tu esi, Nefij, par to, ko tu esi darījis; jo Es redzēju, kā tu nenoguris sludināji to vārdu, ko Es tev devu, šai tautai. Un tu nebijies viņus, un necenties paglābt savu paša dzīvību, bet tiecies pēc Manas gribas un turēt Manas pavēles.

5 Un tagad, tāpēc, ka tu to visu esi darījis ar tādu neatlaidību, lūk, Es svētīšu tevi uz mūžiem; un padarīšu tevi varenu vārdā un rīcībā, ticībā un darbos, jā, patiesi, ka visas lietas tiks darītas tev saskaņā ar tavu vārdu, jo tu neprasīsi to, kas ir pret Manu gribu.

6 Lūk, tu esi Nefijs, un Es esmu Dievs. Lūk, Es pasludinu tev Savu eņģeļu klātbūtnē, ka tev būs vara pār šo tautu, un tu sitīsi zemi ar badu un ar mēri un postu, atbilstoši šīs tautas bezdievībai.

7 Lūk, Es dodu tev spēku, ka viss, ko tu saistīsi uz zemes, būs saistīts debesīs; un viss, ko tu atraisīsi uz zemes, būs atraisīts debesīs; un tā tev būs vara starp šiem ļaudīm.

8 Un tā, ja tu teiksi šim templim sašķelties uz pusēm, tas tiks darīts.

9 Un, ja tu teiksi šim kalnam: Topi nogāzts un kļūsti par līdzenumu!—tas tiks darīts.

10 Un lūk, ja tu teiksi, ka Dievs sitīs šo tautu, tas notiks.

11 Un tagad lūk, Es pavēlu tev, lai tu ietu un darītu zināmu šai tautai, ka tā saka Dievs Tas Kungs, kas ir Visuvarens: Ja vien jūs nenožēlosit grēkus, jūs tiksit sisti līdz pat iznīcībai.

12 Un lūk, tad notika, kad Tas Kungs bija runājis šos vārdus uz Nefiju, ka viņš apstājās un negāja uz savu paša namu, bet atgriezās pie ļaužu pulkiem, kas bija sapulcējušies kopā zemes virsū, un sāka tiem sludināt Tā Kunga vārdu, kas viņam bija ticis teikts, par viņu iznīcināšanu, ja viņi nenožēlos grēkus.

13 Tad lūk, neskatoties uz to lielo brīnumu, ko Nefijs bija darījis, pastāstīdams viņiem par augstākā soģa nāvi, viņi nocietināja savas sirdis un neklausīja Tā Kunga vārdiem.

14 Tādēļ Nefijs paziņoja tiem Tā Kunga vārdu, sacīdams: Ja vien jūs nenožēlosit grēkus, tā saka Tas Kungs, jūs tiksit sisti līdz iznīcībai.

15 Un notika, kad Nefijs bija paziņojis viņiem to vārdu, lūk, tie vēl joprojām nocietināja savas sirdis un negribēja uzklausīt viņa vārdus; tādēļ tie zaimoja viņu un mēģināja viņu sagrābt, lai varētu iemest to cietumā.

16 Bet lūk, Dieva spēks bija ar viņu, un tie nevarēja saņemt viņu, lai iemestu cietumā, jo Gars ņēma to un aizveda prom no viņu vidus.

17 Un notika, ka tā viņš gāja Garā no viena ļaužu pulka pie otra, sludinādams Dieva vārdu, kamēr viņš to bija pasludinājis tiem visiem jeb sūtījis starp visiem ļaudīm.

18 Un notika, ka tie neuzklausīja viņa vārdus; un sākās strīdi tiktāl, ka viņi sadalījās savā starpā un sāka kaut cits citu ar zobenu.

19 Un tā beidzās septiņdesmit un pirmais soģu valdīšanas gads pār Nefija tautu.