1 Kad Glābējs parādīsies, mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir. Mēs redzēsim, ka Viņš ir vīrs, līdzīgs mums.

2 Un tas pats draudzīgums, kas ir starp mums šeit, būs starp mums tur, tikai tas būs saistīts ar mūžīgo godību, kuru mēs tagad nebaudām.

3 Jāņa 14:23—Tēva un Dēla parādīšanās šajā pantā ir personīga parādīšanās; un ideja, ka Tēvs un Dēls mīt cilvēka sirdī, ir vecs sektantisks uzskats un ir nepareizs.

4 Atbildei uz jautājumu—Vai Dieva laika, eņģeļu laika, praviešu laika un cilvēka laika rēķināšana ir atbilstoša tai planētai, uz kuras tie mīt?

5 Es atbildu: Jā. Bet nav eņģeļu, kas kalpo šai zemei, kā tikai tie, kas tai pieder vai ir piederējuši.

6 Eņģeļi nemīt uz tādām planētām kā šī zeme.

7 Bet viņi mīt Dieva klātbūtnē, uz lodes, kas līdzīga stikla un uguns jūrai, kur visas lietas viņu godībai ir pavēstītas, pagājušās, esošās un nākamās, un pastāvīgi ir Tā Kunga priekšā.

8 Tā vieta, kur mīt Dievs, ir milzīgs Urīms un Tumīms.

9 Šī zeme tās svētīgā un nemirstīgā stāvoklī tiks darīta līdzīga kristālam un būs Urīms un Tumīms tiem iedzīvotājiem, kuri uz tās dzīvos, ar ko visas lietas, kas piederas padotai valstībai vai visām valstībām, kas ir zemākas kārtas, tiks pavēstītas tiem, kas uz tās dzīvos; un šī būs Kristus zeme.

10 Tad baltais akmens, kas minēts Jāņa Atklāsmes grāmatā 2:17, kļūs par Urīmu un Tumīmu katram cilvēkam, kurš saņem to, ar ko lietas, kas piederas augstākai valstības kārtībai, tiks darītas zināmas;

11 un balts akmens tiek dots katram no tiem, kas nāk celestiālajā valstībā, uz kā ir ierakstīts jauns vārds, kuru nezin neviens cilvēks, ja vien viņš to nesaņem. Jaunais vārds ir atslēgas vārds.

12 Es pravietoju Dieva Tā Kunga Vārdā, ka sākums tām grūtībām, kuras radīs daudz asins izliešanu pirms Cilvēka Dēla atnākšanas, būs Dienvidkarolīnā.

13 Tas, iespējams, var izcelties no verdzības jautājuma. Šo man pasludināja balss, kad es nopietni lūdzu par šo jautājumu 1832. gada 25. decembrī.

14 Es vienreiz ļoti nopietni lūdzu, lai uzzinātu Cilvēka Dēla atnākšanas laiku, kad es izdzirdēju balsi, atkārtojam sekojošo:

15 Džozef, Mans dēls, ja tu dzīvosi, līdz tu būsi astoņdesmit piecus gadus vecs, tu redzēsi Cilvēka Dēla vaigu, tādēļ lai ar to pietiek, un netraucē Mani vairs par šo lietu.

16 Es tiku tā atstāts, nevarēdams izlemt, vai šī atnākšana attiecas uz Tūkstošgades sākumu vai kādu parādīšanos pirms tam, vai arī es nomiršu un tā redzēšu Viņa vaigu.

17 Es ticu, ka Cilvēka Dēla atnākšana nebūs ātrāk par to laiku.

18 Tas saprāta līmenis, ko mēs sasniedzam šajā dzīvē, celsies ar mums augšāmcelšanās reizē.

19 Un, ja cilvēks iegūst vairāk zināšanu un saprāta šajā dzīvē caur savu uzcītību un paklausību nekā cits, tik daudz priekšrocības viņam būs nākamajā pasaulē.

20 Ir likums, neatsaucami izdots debesīs pirms šīs pasaules radīšanas, ar ko ir noteiktas visas svētības—

21 un kad mēs iegūstam jebkuru svētību no Dieva, tas ir caur paklausību tam likumam, ar ko tā ir noteikta.

22 Tēvam ir ķermenis no miesas un kauliem, tikpat taustāms kā cilvēka, Dēlam arī; bet Svētajam Garam nav ķermeņa no miesas un kauliem, bet tas ir gars. Ja tas tā nebūtu, Svētais Gars nevarētu mājot mūsos.

23 Cilvēks var saņemt Svēto Garu, un tas var nolaisties uz viņu un nepalikt ar viņu.