25 Un Melhisedeks pacēla savu balsi un svētīja Ābrāmu.

26 Tad nu Melhisedeks bija ticības vīrs, darīja taisnus darbus; un vēl kā bērns viņš bijās Dieva un apturēja lauvu rīkles, un nodzēsa uguns spēku.

27 Un tā, būdams Dieva atzīts, viņš tika ordinēts par Augsto priesteri pēc tās derības kārtas, ko Dievs bija noslēdzis ar Ēnohu.

28 Tā bija pēc Dieva Dēla kārtas; šī kārta nāca nedz no cilvēka, nedz no cilvēka gribas, nedz no tēva vai mātes, nedz no dienu sākuma, nedz no dienu gala, bet no Dieva;

29 un tā tika nodota cilvēkiem ar Viņa paša balss aicinājumu, atbilstoši Viņa paša gribai, visiem tiem, kas ticēja Viņa Vārdam.

30 Jo Dievs zvērējis Ēnoham un viņa pēcnācējiem ar zvērestu pie Sevis paša, ka katram, kas būs ordinēts pēc šīs kārtas un aicinājuma, būs spēks, ar ticību, gāzt kalnus, sadalīt jūras, nosusināt ūdeņus, pagriezt tos viņu tecējumos;

31 nostāvēt pret tautu karapulkiem, sadalīt zemi, saraut ikvienu saiti, stāvēt Dieva klātbūtnē; darīt visu saskaņā ar Viņa gribu, saskaņā ar Viņa pavēli, pakļaut valdības un varas; un tas ar Dieva Dēla gribu, kurš bija pirms pasaules radīšanas.

32 Un cilvēki, kam bija šī ticība, nonākuši līdz šai Dieva kārtai, tika pārveidoti un paņemti uz debesīm.

33 Un tad nu Melhisedeks bija šīs kārtas priesteris; tādējādi viņš nodibināja mieru Sālemā un tika saukts par miera valdnieku.

34 Un viņa ļaudis staigāja taisnībā un sasniedza debesis, un meklēja pēc Ēnoha pilsētas, ko Dievs pirms tam bija paņēmis, atšķirdams to no zemes, pataupīdams to pēdējām dienām jeb pasaules galam;

35 un bija sacījis un zvērējis ar zvērestu, ka debesis un zeme sanāks kopā un Dieva dēli tiks pārbaudīti kā ar uguni.

36 Un šis Melhisedeks, būdams tā nodibinājis taisnību, tika savu ļaužu saukts par debesu ķēniņu jeb, citiem vārdiem, miera ķēniņu.

37 Un viņš pacēla savu balsi, un viņš svētīja Ābrāmu, būdams Augstais priesteris un Dieva krātuves turētājs;

38 tas, kuru Dievs bija nolicis saņemt desmitās tiesas nabagajiem.

39 Tādēļ Ābrāms maksāja viņam desmito tiesu no visa, kas viņam bija, no visām bagātībām, kas viņam piederēja, ko Dievs viņam bija devis vairāk, nekā viņam bija vajadzīgs.

40 Un notika, ka Dievs svētīja Ābrāmu un deva viņam bagātības, un godu, un zemes mūžīgā valdījumā; saskaņā ar to derību, ko viņš bija noslēdzis, un saskaņā ar tām derībām, ar ko Melhisedeks bija svētījis viņu.