5 Un tagad, no taviem diviem dēliem, Efraima un Manases, kas tev piedzima Ēģiptes zemē, pirms es nācu pie tevis uz Ēģipti; lūk, viņi ir mani, un manu tēvu Dievs svētīs viņus; tāpat kā Rūbens un Simeons viņi tiks svētīti, jo viņi ir mani; tādēļ viņi tiks saukti manā vārdā. (Tādēļ tie tika saukti Israēls.)

6 Un tavi bērni, ko tu dzemdēsi pēc viņiem, būs tavi un tiks saukti pēc savu brāļu vārda savā mantojumā, ciltīs; tādēļ viņi tika saukti par Manases cilti un Efraima cilti.

7 Un Jēkabs sacīja uz Jāzepu: Kad manu tēvu Dievs parādījās man Lūzā, Kānaāna zemē, Viņš zvērēja man, ka Viņš dos man un maniem pēcnācējiem šo zemi mūžīgā īpašumā.

8 Tādēļ, ak mans dēls, Viņš ir svētījis mani, izaudzinot tevi būt par kalpu man, izglābjot manu namu no nāves;

9 izglābjot manus ļaudis, tavus brāļus, no bada, kas bija smags tai zemē; tādēļ tavu tēvu Dievs svētīs tevi un tavu gurnu augļus, ka tie būs svētīti pāri pār taviem brāļiem un pāri pār tava tēva namu;

10 jo tu esi uzvarējis, un tava tēva nams ir noliecies tavā priekšā, patiesi tā, kā tas tika tev parādīts, pirms tu tiki pārdots uz Ēģipti ar tavu brāļu rokām; tādēļ tavi brāļi lieksies tavā priekšā no paaudzes paaudzē, tavu gurnu augļiem mūžīgi;

11 jo tu būsi gaisma manai tautai, lai atbrīvotu tos viņu gūsta dienās no jūga; un nestu glābšanu tiem, kad tie būs pilnīgi noliekušies zem grēka.