Apņemti — it kā ar uguni
Elders Kims B. Klārks
No Septiņdesmitajiem
Reliģijas semināru un institūtu satelīta pārraide•2015.gada 4.augusts
Brāļi un māsas, es esmu pateicīgs par iespēju uzrunāt jūs šajā pārraidē. Mēs esam bagātīgi svētīti, ka esam šeit.
Es vēlos, lai jūs zinātu, ka savā sirdī es jūtu lielu mīlestību pret jums, un es zinu, ka tā ir Debesu Tēva un Viņa Dēla, Jēzus Kristus, dāvana. Es zinu, ka Viņi jūs mīl, un es zinu, ka Viņi vēlas, lai es raudzītos uz jums tāpat, kā Viņi raugās uz jums, un mīlētu jūs tāpat, kā Viņi mīl jūs. Un tā Viņi ir svētījuši mani ar šo dāvanu. Es lūdzu, lai jūs šodien sajustu Viņu mīlestību un manu mīlestību.
Es lūdzu arī par to, lai Svētais Gars būtu kopā ar mums, kamēr mēs kopā apdomājam kāda vienkārša vēstījuma norādījumus. Šo vēstījumu esmu saņēmis personīgi, taču es jūtu, ka man vajadzētu dalīties tajā arī ar jums. Un te nu tas ir: Lai kāds būtu mūsu garīguma līmenis šajā brīdī, lai cik liela tagad būtu mūsu ticība Jēzum Kristum; lai kāds apņēmības un ziedošanās spēks, lai kāda paklausības, cerības vai žēlsirdības pakāpe mums nepiemistu, lai kādas profesionālās prasmes un spējas mēs nebūtu apguvuši, ar to nepietiks tā darba paveikšanai, kas stāv mūsu priekšā.
Brāļi un māsas, jums un man jābūt daudz labākiem, nekā mēs esam tagad. Svētie Raksti mums māca, ka pasaulē tagad un nākotnē valdīs satraukums. Pieaugs bezdievība un ļaunums. Tomēr tajā aptumšotajā pasaulē būs pieaugoša dievišķā gaisma. Tas Kungs, Jēzus Kristus, ir paredzējis lielu darbu, kas mums jāpaveic jaunās paaudzes labā. Tik lielu darbu mēs vēl nekad agrāk neesam darījuši. Tas Kungs centīgi strādā, lai stiprinātu mācīšanu un mācīšanos Savā patiesajā un dzīvajā Baznīcā. Viņš pasteidzina Savu darbu, un Viņš sagatavo pasauli un Savu valstību, un mūs Viņa atnākšanai.
Tas viss ir daļa no brīnišķa parauga, kuru redzam kopš Atjaunošanas sākuma. 1820. gadā Dievs Tēvs kopā ar Savu Dēlu, Jēzu Kristu, parādījās zēnam Džozefam Smitam. Kopš tās dienas Svētbirzī Jēzus Kristus rindiņu pēc rindiņas, priekšrakstu pēc priekšraksta, soli pa solim ir cēlis Savu Baznīcu un Savus ļaudis.
Lūk, ko Viņš ir teicis:
„Jo Es celšu Sev pašam šķīstus ļaudis, kas kalpos Man taisnībā.”1
„Lai manu svēto sapulcināšanas darbs varētu turpināties, lai es varētu uzcelt to Manam Vārdam svētajās vietās; jo pļaujas laiks ir pienācis un Manam vārdam ir jātiek piepildītam.”2
„Maniem ļaudīm ir jātiek pārbaudītiem visās lietās, lai viņi varētu būt sagatavoti saņemt to godību, kas Man ir priekš tiem, patiesi Ciānas godību.”3
Šis ir Tā Kunga paraugs: Viņš ceļ, veido un sagatavo Savus ļaudis un Savu Baznīcu. Prezidenta Tomasa S. Monsona aicinājumā — mums visiem celties un celt Dieva Baznīcu — šis paraugs ir acīmredzams. Klausieties viņa pamudinājumus — mums visiem darīt vairāk un darīt labāk pestīšanas darbā. Es jums vēlos nolasīt vairākus citātus no prezidenta Monsona runām, kuras viņš teicis konferencēs, kopš kļuvis par Baznīcas prezidentu.
„Un mēs atkal izsakām savu sirsnīgo uzaicinājumu: Nāciet atpakaļ! Mēs aicinām jūs īstās Kristus mīlestības vārdā. … Tiem, kas ir ievainoti garā vai kuri cīnās un baidās, mēs sakām — ļaujiet mums palīdzēt jums un uzmundrināt, un atbrīvot no bailēm.”4
„Ja kāds no jums ir kļuvis bezrūpīgs pret saviem mājskološanas apmeklējumiem, … es vēlētos teikt, ka tagad ir īstais laiks, lai no jauna veltītos savu mājskološanas pienākumu pildīšanai.”5
„Ir pēdas, kas jāstiprina, rokas, kas jāsatver, prāti, kas jāiedrošina, sirdis, kas jāiedvesmo, un dvēseles, kas jāglābj.”6
„Visiem cienīgiem un spējīgiem jauniem vīriešiem, kuri ir pabeiguši vidusskolu vai līdzvērtīgu skolu,… būs iespēja, tiekot rekomendētiem, sākt misionāru kalpošanu 18, nevis 19 gadu vecumā, un šī iespēja stājas spēkā nekavējoties.. …
… Spējīgas, cienīgas jaunas sievietes, kurām ir vēlme kalpot, var tikt rekomendētas misionāru kalpošanai no 19, nevis no 21 gada vecuma.”7
„Mūsu izaicinājums ir būt labumu nesošākiem kalpiem Tā Kunga vīna dārzā. Tas attiecas uz mums visiem, neatkarīgi no vecuma, nevis tikai uz tiem, kuri gatavojas kalpot par pilnlaika misionāriem, jo ikvienam no mums ir dots šis uzdevums — dalīties Kristus evaņģēlijā.”8
„Tagad ir laiks, lai Baznīcas locekļi un misionāri sanāktu kopā, darbotos kopā, strādātu Tā Kunga vīna dārzā, lai vestu dvēseles pie Viņa.”9
„Ar vēlmi nekas netiks paveikts. Tas Kungs no mums sagaida mūsu domas. Viņš sagaida mūsu rīcību. … Viņš sagaida mūsu ziedošanos.”10
„Es jums liecinu, ka mums apsolītās svētības nav izmērojamas. Lai gan var sabiezēt negaisa mākoņi, lai arī pār mums var gāzties lietus. … Nebūs nekas šajā pasaulē, kas mūs varētu sakaut.
Mani mīļotie brāļi un māsas, nebaidieties. Turiet drošu prātu. Nākotne ir tik gaiša, cik jūsu ticība.”11
Brāļi un māsas, šādi mūs aicina mūsu pravietis. Baznīcas izglītības sistēmā tas nozīmē, ka mums ir nepieciešami uzticami Tā Kunga kalpi, kas sagatavoti darbam semināros un institūtos, Baznīcas koledžās un universitātēs un Baznīcas skolās. Katrs darbs, katrs aicinājums, katrs cilvēks Baznīcas izglītības sistēmā, ieskaitot mani, ir svarīgs, un ikvienam no mums ir jābūt labākam, nekā mēs jebkad agrāk esam bijuši.
Es domāju, tam ir divi iemesli:
1. iemesls: Mums ir jāizglīto jaunā paaudze daudz padziļinātāk un daudz spēcīgāk, nekā mēs esam to darījuši agrāk vai kāds cits to ir darījis agrāk.
Padziļināta mācīšanās nozīmē lielāku spēku „zināt, darīt un kļūt”.12 Tas noteikti nozīmē lielākas zināšanas, taču vēl tas nozīmē lielāku garīgu izpratni. Tas nozīmē lielākas prasmes un spēju rīkoties. Tas nozīmē lielāku rakstura spēku, tajā skaitā lielāku godīgumu, drosmi un laipnību.
Padziļināta mācīšanās pēc savas būtības ir garīga pieredze. Jaunā paaudze padziļināti mācīsies tikai tiktāl, cik viņu dzīvēs darbosies Kristus izpērkošais un stiprinošais spēks, attīrot, svētot un sagatavojot viņus, lai Viņi varētu saņemt Viņa labvēlību un tās dāvanas, kuras Viņš tiem ir sagatavojis. Viņiem ir uzcītīgi jāstrādā un jātiecas pēc mācīšanās, taču vēl viņiem ir jātop attīrītiem caur Kristus izpērkošajām asinīm, lai viņi varētu saņemt vairāk gaismas un Svētais Gars viņus mācītu.
Iedvesmota mācīšana, kas noved pie padziļinātas mācīšanās, arī ir garīga pieredze. Arī mums ir nepieciešams, lai Glābēja īstenotā Izpirkšana spēcīgāk darbotos mūsu dzīvēs. Mums jātop cienīgiem un jāsaņem attīrošās un svētošās Svētā Gara dāvanas un svētības, lai mēs varētu palīdzēt jaunajai paaudzei padziļinātāk mācīties.
Jaunajai paaudzei ir nepieciešama šī padziļinātā mācīšanās tāpēc, ka pasaule, kuru viņi iepazīs, būs gan lieliska, gan briesmīga — būs lielāka gaisma un spēks no debesīm, un būs vēl lielāka ļaundarība, nemieri un apjukums. Viņiem būs jārod pamats vienkāršajās un skaidrajās evaņģēlija patiesajās mācībās, evaņģēlijam būs jāmājo dziļi viņu sirdīs, un viņiem būs nepieciešams tas, ko prezidents Rasels M. Nelsons ir nosaucis par nesatricināmu ticību Kristum: „Kādēļ mums ir nepieciešama šāda nesatricināma ticība? Tādēļ, ka priekšā ir grūti laiki. Nākotnē reti kad būs viegli vai populāri būt uzticīgam pēdējo dienu svētajam. Katrs no mums tiks pārbaudīts. Apustulis Pāvils brīdināja, ka pēdējās dienās tie, kuri uzcītīgi sekos Tam Kungam, „tiks vajāti” [2. Timotejam 3:12]. Šīs vajāšanas var vai nu sagraut, līdz jūs padodaties kādai nemanāmai vājībai, vai motivēt būt vēl priekšzīmīgākiem un drosmīgākiem savā ikdienas dzīvē.”13
2. iemesls: Es uzskatu, ka jaunie cilvēki, kas nāks pie mums, būs gatavi — un gribēs — saņemt daudz vairāk zināšanu, nekā mēs viņiem tagad dodam. Vēl jo vairāk, dažiem, kas atnāks, būs vajadzīgas lielākas zināšanas, jo mājās viņiem netika nodrošināts nedz tas, ko viņi vēlas, nedz arī tas, kas viņiem ir nepieciešams.
Es nedomāju, ka jauniem cilvēkiem ir jāpēta sarežģītas tēmas, kas balstītas uz pieņēmumiem. Viņiem būs nepieciešamas vienkāršās un skaidrās evaņģēlija patiesās mācības — mācītas ar lielāku mīlestību un lielāku Svētā Gara spēku.
Ļaujiet man jums sniegt piemēru kādai vienkāršai un skaidrai doktrīnai, kuru mūsu studentiem ir jāmācās daudz padziļinātāk. Pēdējo septiņu gadu laikā BJU — Aidaho pamatprogrammā ir ietverts kurss par ģimeni. (Šāds kurss ir daļa no jaunās Pamatkursu sērijas, kas jāapmeklē visiem Baznīcas izglītības sistēmas institūtu, koledžu un universitāšu studentiem.) Ņemot vērā, ka visi BJU—Aidaho studenti mācās šo kursu, mācībspēkiem bija radies priekšstats, ko studenti jūt un domā par laulības doktrīnu, kas pavēstīta mūsu vēstījumā par ģimeni.
Skolotāju secinājumi ir radījuši uztraukumu. Daudziem studentiem, iespējams, 40 līdz 50 procentiem, labākajā gadījumā ir nepilnīga un sliktākajā gadījumā — kļūdaina — izpratne par šo būtiski svarīgo doktrīnu. Tie ir labi, aktīvi pēdējo dienu svēto jaunieši, kas pabeiguši semināru un mājās, seminārā, Svētdienas skolā vai savās Jauno sieviešu biedrības vai priesterības kvoruma stundās, un dažos gadījumos pat savas misijas laikā nav pietiekami mācījušies laulības doktrīnu.
Studentiem ne tikai ir vajadzīgas labākas zināšanas par laulības doktrīnu, viņiem tā ir jāizjūt. Viņiem ir nepieciešama garīga liecība par tās patiesumu, un viņiem jārīkojas saskaņā ar šo liecību tā, lai tagad sagatavotos būt vīri vai sievas un mātes vai tēvi mūžīgajā ģimenē.
Viņiem ir jāzina arī, kā runāt par laulības doktrīnu ar saviem draugiem un citiem, kas var domāt citādi. Un viņiem labāk jāspēj atšķirt patiesību no maldiem. Viņiem nepieciešama lielāka ticība Jēzum Kristum, un viņiem nepieciešama lielāka cerība uz Viņu.
Tieši tas ir nepieciešams jaunajai paaudzei. Un tādēļ, kas mums ir jādara?
Katram no mums ir jādara tas, ko Tas Kungs vēlas, lai mēs darītu savā dzīvē. Es ceru, ka pieredze, kurā tūlīt dalīšos, būs jums noderīga, kad jūs pārdomāsiet un lūgsiet par to, ko Tas Kungs vēlas, lai jūs darītu:
Pirms daudziem gadiem manas ģimenes ļoti sarežģītā dzīves posmā es jutu pretinieka uzbrukumus. Tajā pieredzē Tas Kungs man ļoti skaidri parādīja, ka man ir jādara vairāk un jābūt labākam. Ļaujiet man jums pastāstīt nedaudz vairāk.
Mēs ar Sjū bijām precēti vairāk nekā 30 gadus. Vsu dzīvi mēs bijām aktīvi un iesaistīti Baznīcā. Mēs kalpojām Baznīcā, mēs katru nedēļu apmeklējām templi; mēs lūdzām kopā ar saviem bērniem, kopā ar viņiem studējām Svētos Rakstus un vadījām ģimenes mājvakarus. Mēs centāmies būt labi pēdējo dienu svētie. Un tomēr Tas Kungs man teica: „Tev jādara vairāk.”
Kādu nakti es sapnī redzēju briesmīgu murgu. Es pamodos satraukts un noraizējies, nometos ceļos un lūdzu savu Tēvu Debesīs pēc palīdzības. Lūdzot man prātā ienāca rakstvieta no Pāvila vēstules efeziešiem 6. nodaļas: „Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.”14
No rīta es atvēru šo rakstvietu un izlasīju šos vārdus:
„Beidzot — topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā.
Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām.”15
Kad es izlasīju vārdus „bruņojoties ar visiem Dieva ieročiem”, es sajutu spēcīgu Gara liecību, ka tā bija atbilde uz manām lūgšanām. Man bija jābruņojas ar visiem Dieva ieročiem, ar katru vienību.
Un tāpēc mēs ar Sjū pārrunājām, kas tas varētu būt, un mēs lūdzām pēc vadības. Atskārtu, ka mums sev jāuzdod divi jautājumi. Es ticu, ka atbildes uz šiem jautājumiem mūs vedinās darīt to, kas mums ir jādara, lai sagatavotu mūs tam, kas notiks nākotnē. Un šie jautājumi ir: (1) Ko no tā, ko es daru, man vajadzētu pārstāt darīt? (2) Ko es nedaru, bet man vajadzētu sākt darīt?
Lūgšanā uzdodot šos jautājumus, mēs saņēmām ļoti konkrētas atbildes. Mēs mainījām to, kā mēs pavadījām savu laiku, kādas pārraides bija atļautas mūsu mājās, kā mēs kalpojām templī, kā mēs studējām Svētos Rakstus, kā mēs kalpojām Tam Kungam un daudzas, daudzas citas lietas. Mums vajadzēja kļūt garīgākiem. Šajā grēku nožēlošanas procesā Tas Kungs, Jēzus Kristus, pasniedzās pretī un izmainīja mūsu dzīvi. Mēs sajutām Viņa žēlastību, Viņa labvēlību, Viņa mīlestību un Viņa spēku. Ar Savu nepārspējamo spēku Viņš izmainīja mūsu sirdis un mūsu prātus un garīgi tuvināja mūs Sev. Es zinu, ja mēs nebūtu klausījušies un nerīkotos saskaņā ar to vēstījumu, kuru saņēmām, mani nebūtu aicinājuši kalpot BJU–Aidaho, un šodien es nestāvētu jūsu priekšā. Tas bija pagrieziena punkts mūsu dzīvē.
Brāļi un māsas, es zinu, ka šobrīd es uzrunāju uzticīgus pēdējo dienu svētos, kas ievēro savas derības. Es zinu, ka jūs patiešām esat labi un ļoti, ļoti labi darāt savu darbu. Tomēr no paša pieredzes es zinu, ka mums regulāri sev jāuzdod šie divi jautājumi. Mums ir jāmainās un jānožēlo grēki, lai Kristus īstenotā Izpirkšana varētu vēl spēcīgāk darboties mūsu dzīvēs. Ja mēs to darīsim, mūsu Debesu Tēvs mūs svētīs ar lielāku garīgo spēku. Es zinu, ka tā ir patiesība.
Un es ticu, ka tā ir nepieciešama daļa, lai sagatavotos lielākām iespējām un pienākumiem nākotnē. Ir daudz praktisku lietu, kas mums būs jādara. Mums būs nopietni jādomā un jāplāno, un jāstrādā, jālūdz padoms un jāsagatavojas, lai darītu visu, kas ir mūsu spēkos. Taču tas būs Svētā Gara spēks, kas panāks padziļinātu mācīšanos un lielāku spriestspēju, un Kristus izpērkošo un stiprinošo spēku mūsu studentu dzīvēs.
Jaunajai paaudzei ir nepieciešamas vienkāršās un skaidrās evaņģēlija patiesās mācības, kas mācītas ar lielāku mīlestību, lielāku garīgu spēku un lielāku ietekmi viņu dzīvēs. Es ticu, ka šī ietekme būs jūtama, jo Jēzus Kristus evaņģēlijs daudz spēcīgāk iesakņosies mūsu sirdīs un mūsu prātos, un Svētais Gars būs mūsu pastāvīgais pavadonis. Mūsu dzīves daudz pilnīgāk un bagātīgāk atspoguļos mūsu Glābēja mācības. Un tad, kad mēs vadīsim programmu izpildi vai veidosim jaunas mācību programmas, vai ieviesīsim jaunas mācīšanas metodes, vai pieņemsim darbā, aicināsim un apmācīsim jaunus skolotājus, vai dosim studentiem padomus, vai plānosim jaunas ēkas, vai sāksim darbu jaunos reģionos, vai ieiesim klasē, lai mācītu Dieva bērnus, mēs saņemsim mums nepieciešamo atklāsmi, un mēs darīsim darbu ar tīru Kristus mīlestību Svētā Gara spēkā. Jaunā paaudze padziļināti mācīsies; un viņi celsies!
Mēs zinām, ka tā notiks. Mēs zinām, kas galu galā notiks. Tas Kungs, Jēzus Kristus, nāks, un Viņa ļaudis un Viņa Baznīca būs sagatavota satikt Viņu.
Kad es domāju par jums un to, ko jūs gatavojaties darīt Dieva valstībā, es domāju par to brīnišķo pieredzi 3. Nefija 17. nodaļā, kad Glābējs sapulcināja Sev apkārt bērnus. Es vēlos, lai jūs savā prātā iztēlotos šo ainu, jo jūs arī tajā esat. Vecāki ved savus dārgos bērnus pie Glābēja. Viņš sapulcina tos Sev apkārt; Viņš ir pašā centrā. Viņš lūdz par bērniem un viņu vecākiem brīnumainā veidā, un Viņš svēta bērnus citu pēc cita. Tad eņģeļi nolaižas no debesīm „it kā ugunī”16 un kalpo bērniem, un šī svētā uguns ieskauj bērnus.
Pašā būtībā tieši to mēs darām semināros un institūtos. Patiesi, tā ir Baznīcas izglītības sistēma. Vecāki ved savus bērnus pie mums. Glābējs ir centrā — sirds visam, kas notiek ar bērniem. Viņš lūdz par viņiem un par mums; Viņš ir mūsu Aizstāvis Tēva priekšā. Mēs esam tie eņģeļi — jūs esat tie eņģeļi —, kas nāk, lai kalpotu šiem bērniem svētajā ugunī. Tieši tādiem, mani dārgie brāļi un māsas, mums ir jābūt.
Un tādi mēs būsim, jo Dievs ir debesīs. Viņš ir mūsu Tēvs. Viņa Dēls, Tas Kungs, Jēzus Kristus, ir visas cilvēces Glābējs un Pestītājs. Viņš dzīvo! Es liecinu par Viņa svēto vārdu. Es esmu redzējis Viņu darbā, es zinu Viņa žēlastību un Viņa labvēlību, un esmu sajutis Viņa mīlestību. Viņam ir viss spēks attīrīt mūs no grēka, izmainīt mūsu sirdis un tuvināt mūs Sev, un stiprināt mūs, lai mēs pilnā mērā kļūtu tādi, kādus Viņš vēlas mūs redzēt. Es zinu: ja mēs vērsīsimies pie Kristus, kurš vienmēr stāv, pasniedzis mums Savu roku, Viņš mūs svētīs, lai mēs būtu labāki un darītu vairāk šajā Viņa svētajā darbā. Par to es liecinu svētajā Jēzus Kristus vārdā, āmen.
© 2015 by Intellectual Reserve, Inc. Visas tiesības aizsargātas. Angļu val. teksta apstiprinājums: 6/15. Tulkojuma apstiprinājums: 6/15. „Encircled About with Fire” tulkojums. Latvian. PD10054335 153