Bibliotēka
Jūs esat Mani liecinieki


Jūs esat Mani liecinieki

Reliģijas semināru un institūtu satelīta pārraide•2015.gada 4.augusts

Gars šeit ir tik svēts, un līdzīgi kā jūs, es esmu pateicīga par visu, kas man tika mācīts.

Vienā no Mormona pēdējām vēstulēm viņš mācīja:

„Jo lūk, Dievs zina visu, būdams no mūžības uz mūžību, lūk, Viņš sūta eņģeļus kalpot cilvēku bērniem, pasludināt Kristus atnākšanu; un Kristū atnāks viss labais. …

Tādēļ ar eņģeļu kalpošanu un ar katru vārdu, kas nāk no Dieva mutes, cilvēki sāk izmantot ticību Kristum; un tā ar ticību viņi turas pie visa labā; un tā tas bija līdz Kristus atnākšanai.”1

Manuprāt, jūs, semināru un institūtu, agro rītu un nepilna laika skolotāji mājās, baznīcās, vidusskolās, koledžās un universitātēs, esat starp tiem eņģeļiem, kurus Dievs ir sūtījis kalpot Saviem bērniem, lai viņi varētu izmantot ticību Dievam un turētos pie visa labā. Es paužu jums savu pateicību par to, ka mācāt Viņa skaidrās mācības ar Svētā Gara spēku. Paldies, ka esat klasēs katru dienu gan agri no rīta, gan vēlu vakarā, sludinot Dieva vārdu, kas ir „Dieva spēks glābšanai”.2 Es paužu pateicību jūsu brīnišķīgajiem dzīvesbiedriem, jūsu sievām un vīriem, kas arī ir eņģeļi savā mīlošajā laipnībā un atbalstā.

Sludināt Dieva vārdu — būt vienam no Viņa lieciniekiem un mācīt mūžīgo patiesību — ir svēta un dievišķa privilēģija. Pravietis Jesaja pasludināja Tā Kunga vārdu visiem Viņa derības ļaudīm:

„Jūs esat Mani liecinieki, tā saka Tas Kungs. …

vienīgi Es esmu Tas Kungs, bez Manis nav cita Glābēja. …

… Jūs esat Mani liecinieki, tā saka Tas Kungs, ka vienīgi Es esmu Dievs.”3

Tā ir svēta privilēģija — palīdzēt jaunajai paaudzei mācīties Dieva vārdu, lai viņi arī varētu izmantot ticību un kļūtu par Kristus lieciniekiem.

Jaunie vīrieši un jaunās sievietes, kas apmeklē semināra un institūta nodarbības visā pasaulē, ir noslēguši derības mīlēt Dievu un kalpot Viņam, un būt par Viņa lieciniekiem. Pateicoties savai ticībai Kristum, viņi ir kristīti un saņēmuši Svēto Garu, lai viņi varētu zināt patiesību un runāt eņģeļu mēlēs.4 Viņi ir praviešu bērni, Israēla nama bērni. … [viņi ir] derībā, ko Tēvs noslēdza ar jūsu tēviem, sacīdams uz Ābrahāmu: „Un tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes ciltis.”5

Ticībā katram jaunam vīrietim un katrai jaunai sievietei ir spēja ar Garu runāt Kristus vārdā un „stāvēt kā [Viņa lieciniekam] visos laikos un visās lietās, un visās vietās”.6

Šodien pārrunāsim, ko var darīt semināra vai institūta nodarbībās, lai palīdzētu jaunajai paaudzei patiesi kļūt par Dieva lieciniekiem. Viņiem noteikti ir vēlme tādiem būt.

Šī gada maijā, gatavojoties „Face to Face” pasākumam sociālajā tīklā Facebook kopā ar elderu Deividu A. Bednāru un viņa sievu Sjūzenu, jaunieši no visas pasaules iesūtīja vairāk nekā 11 000 jautājumu. Daudzi jautājumi bija par to, kā atbildēt draugiem un ģimenes locekļiem, lai dalītos, atbalstītu un aizstāvētu Kristus evaņģēlija mācības. Viņi vēlējās zināt, ko teikt un ko darīt. Elders Bednārs paskaidroja, ka viņš un viņa sieva nespēj atbildēt uz visiem jautājumiem, piebilstot, ka viņi nav tik gudri, nedz arī viņiem ir pietiekama pieredze. Tomēr kopīgajās pārrunās meklējot Svētā Gara klātbūtni, viņš jauniešiem pateica, ka ar Svētā Gara spēku viņi saņems domas un sajūtas, iespaidus un iedvesmu.7

Svētais Gars ir skolotājs. Tas ir dievišķi norīkots mācīt, apliecināt un liecināt par Tēvu un Dēlu8, un atklāt „patiesību par visu”.9 Cik liela dāvana jauniešiem ir saņemt noteiktas zināšanas caur Garu, ka Dievs ir viņu Tēvs un ka Viņš pazīst viņus, mīl viņus un Viņam ir plāns viņiem! Cik liela dāvana jauniešiem ir ar Garu saņemt noteiktas zināšanas, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls un ka caur ticību Viņam un Viņa veiktajai Izpirkšanai viņi var nožēlot grēkus un tapt attīrīti no visiem grēkiem, dziedināti no visām sāpēm un ciešanām, un spēt augt, pilnveidoties un īstenot savu dievišķo sūtību! Gars ir Dieva mīlestības valoda. Mēs sludinām evaņģēliju ar Garu, lai mūsu jaunie vīrieši un jaunās sievietes varētu saņemt ar Garu,10 lai viņi varētu redzēt, sajust, zināt un liecināt par Glābēju, un stāvēt kā Viņa liecinieki saskaņā ar praviešu pareģojumiem.11

Brāļi un māsas, man ir ļoti daudz jāmācās par mācīšanu un mācīšanos, taču šo es zinu: Mūsu mūsdienu pravieši, gaišreģi un atklājēji mums rāda, ka mēs varam mācīt un mācīties ar lielāku pievēršanas spēku un daudz svarīgāku mērķi. Nesen Misionāru apmācību centrā Provo, Jūtā, es novēroju, kā Tā Kunga apustulis ievieš dzīvē mācīšanas un mācīšanās principus, kas Svētajam Garam individuāli un personīgi ļāva uzrunāt misijas prezidentu un viņu sievu sirdis un prātus, lai atbildētu uz viņu jautājumiem un sniegtu viņiem to iedvesmu, kas viņiem nepieciešama. Baznīcas vadītāji vienkārši nestāvēja uz paaugstinājuma, lai norunātu savas runas, kas dažos gadījumos ir pilnīgi atbilstoši. Viņi demonstrēja paraugus, kurus ieviesis Tas Kungs, lai mācītos studējot un arī ar ticību.12 Tas Kungs norāda: „Nozīmējiet savā starpā skolotāju, un lai visi nav runātāji vienlaicīgi; bet lai viens runā noteiktā laikā un lai visi klausās viņa vārdos, lai, kad visi būs runājuši, visi varētu būt iedvesmoti par visu, un lai katram cilvēkam varētu būt vienādas privilēģijas.”13

Mācīšanās nolūks, kā to raksturojis Tas Kungs, ir aicināt Garu būt par Skolotāju, lai mūsu jaunieši varētu iedvesmā saņemt atbildes uz saviem jautājumiem un lai Svētais Gars „rādītu [viņiem] visu, kas [tiem] jādara”.14

1. Sagatavošanās mācīties

Pirmkārt, sagatavojieties mācīties. Lielākā daļa mūsu dzīves darbu prasa iepriekšēju sagatavošanos. Lai iegūtu mūžīgu izglītību, mums jādara kas vairāk par vienkāršu ierašanos uz stundu. Glābējs mācīja nefijiešu tautai, ka viņiem ir jāpārdomā Viņa vārdi un jālūdz, lai iegūtu izpratni.15 Būdams jauns zēns, Džozefs Smits vīzijā redzēja Dievu Tēvu un Jēzu Kristu, jo viņš pētīja Svētos Rakstus un atkal un atkal pārdomāja to vārdus.16 Prezidents Džozefs F. Smits redzēja vīziju par mirušo pestīšanu, jo viņš pārdomāja pantus, kurus bija lasījis un studējis.17

Pat pirms ieiešanas nodarbību telpā mēs aicinām studentus lūgt un pārdomāt Kristus vārdus, lai viņu prāti un sirdis būtu sagatavoti saņemt zināšanas ar Svētā Gara spēku. Tas Kungs teica: „Vispirms meklē iegūt Manu vārdu, un tad tava mēle tiks atraisīta; un tad, ja tu vēlēsies, tev būs Mans Gars un Mans vārds, jā, Dieva spēks cilvēku pārliecināšanai.”18

2. Savstarpēja mijiedarbība, lai iedvesmotu

Otrkārt, savstarpēji mijiedarbojieties, lai iedvesmotu. Lai radītu iespēju klases audzēkņiem piedalīties, mēs studentiem ļaujam izteikties. Kad viņi kopā mācās no praviešu vārdiem, atbild uz iedvesmotiem jautājumiem, pārrunā savas domas un iespaidus un atbild uz savu vienaudžu jautājumiem un bažām, Tā Kunga Gars apgaismo viņu prātus un sniedz lielāku izpratni.19 Viņi mācās runāt Tā Kunga vārdā „uzmanīgi un ar Gara pamudinājumu”.20 Dalīšanās tajā, ko viņiem mācījis Tā Kunga Gars, palīdz viņiem pārvarēt bailes un stiprināt citam citu, lai aizstāvētu augstus morāles standartus un taisnīgumu. Viņi sagatavojas atbildēt tiem, kas apšaubīs viņu ticību, izsmies viņus vai nosauks viņus par vecmodīgiem un aprobežotiem.

Interesanti atzīmēt, cik bieži Svētajos Rakstos tikko aicināts pravietis apšauba savu spēju runāt. Ēnohs izsaucās: „Es … esmu tikai zēns, un visi ļaudis ienīst mani.”21 Taču Tas Kungs nešķiet pārāk noraizējies par vājībām vai šķēršļiem. Viņš atbild: „Ej un dari, kā Es tev esmu pavēlējis. … Atver savu muti, un tā tiks piepildīta, un Es došu tev ko runāt.”22

Tas Kungs sagaida, ka visi, kas ievēro savas derības, stāvēs kā Viņa liecinieki. Viņš saka: „Atveriet savas mutes un tās tiks piepildītas, un jūs tapsit tāpat kā Nefijs senatnē.”23

Tēvs Lehijs paskaidroja par seno Nefiju: „Tas nebija viņš, bet tas bija Tā Kunga Gars, kas bija viņā, kas atvēra viņa muti runāšanai, lai viņš nevarētu to aizdarīt.”24

Iespējams, izņemot mājas, nav labākas vietas, kur dot iespēju jauniešiem runāt Tā Kunga vārdā „sirds nopietnībā, lēnprātības garā”25, kā kopā ar vienaudžiem semināra un institūta nodarbībās. Mēs aicinām viņus savstarpēji mijiedarboties, lai iedvesmotu, lai viņi varētu „arvien būt gatavi aizstāvēties pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu [viņos]”.26

3. Aicināt rīkoties

Treškārt, aiciniet rīkoties. Dzīvojot saskaņā ar evaņģēliju, jauno vīriešu vai jauno sieviešu izteiktie vārdi iegūst jēgu. Aicinājums rīkoties ir aicinājums ievērot derības sekot Glābējam un rīkoties, „neliekuļojot un nekrāpjoties Dieva priekšā”.27 Tas ir aicinājums mūsu jauniešiem — atsaukties Gara pamudinājumiem un pielietot evaņģēlija principus praktiskos veidos. Glābējs mācīja: „Ja kāds grib darīt [Dieva] prātu, tas sapratīs, vai Mana mācība ir no Dieva.”28 Lai būtu par Dieva lieciniekiem, mūsu jauniešiem ir jādzīvo saskaņā ar savām zināšanām.

Tāpat kā jūs, arī es esmu ievērojusi to mūsu jauniešu ticību, kuri saprot, ko nozīmē dedzīgi nodoties labai lietai un „daudz ko darīt pašiem, … un īstenot daudz taisnīguma”.29 Viens šāds atgadījums notika nesenā pionieru gājienā, kuru es apmeklēju.

Jaunieši vilka rokas ratiņus sākotnējā pionieru ceļa posmā Vaiomingā, ASV. Viņi ieradās Greiverhillā, „garākajā un stāvākajā nogāzē … kopš Ziemas mītnes [atstāšanas]”.30 Pirms daudziem gadiem, 1847. gada 9. jūlijā, Brigama Janga sākotnējā pionieru grupa savu preču vagonu riteņiem pielika smagas ķēdes, lai tie turētos uz nogāzes. Taču jaunajām pionieru ģimenēm, kas tajā dienā vilka rokas ratiņus, daži pārstāvji no katras grupas vadīja ratiņu no priekšas, kamēr lielākā daļa iekārās ratiņu aizmugurē, lai tie nekontrolējami nenogāztos lejup pa stāvo nogāzi.

Tas bija biedējoši. Gaita bija nestabila un nedroša, un iekāršanās ratiņos prasīja no viņiem visus spēkus. Es tāpat neko daudz nevarēju palīdzēt, tādēļ es stāvēju kalna pakājē un skatījos, sirdī dedzīgi lūdzot, lai viss izvērstos labi.

Aizķeroties aiz liela grantsakmeņiem, pirmā rokas ratiņu grupa veiksmīgi pieveica nogāzi. Tiklīdz es pagriezos, lai noskatītos, kā lejā nonāk nākamā grupa, es redzēju, kā četri jaunie vīrieši man garām uzskrien atpakaļ kalnā. Man acīs sariesās asaras un manu sirdi pārņēma pateicība, kad sapratu, ka, tiklīdz viņu ratiņi droši nonāca kalna pakājē, bez liekiem vārdiem šie jaunie vīrieši steidzās atpakaļ, lai palīdzētu nākamajiem ratiņiem. Atkal un atkal viņi palīdzēja, lai visi ratiņi droši nonāktu lejā. Viņu centieni iedvesmoja vairākus citus jauniešu darīt to pašu, un nepagāja ilgs laiks, kad visi rokas ratiņi veiksmīgi bija nonākuši lejā un bija ceļā uz vakara apmetni.

Mūsu jaunieši pat neapzinājās, ka viņu taisnīgais piemērs Greivelhillā un daudzi citi liecības apliecinājumi ceļa laikā gan vārdos, gan darbos bija liecība kādam jaunam zēnam, kurš nebija mūsu Baznīcas loceklis. Džeks vēlāk dalījās, ka, piedaloties gājienā, viņš saprata, ka mormoņi nav liekuļi, kā viņš bija domājis. Viņš redzēja un sajuta, ka viņi ir patiesi. Viņi dzīvoja saskaņā ar to, kam viņi ticēja. Džeks juta Garu, un viņš plāno tikties ar misionāriem.

Mūsu jauniešiem nav jāvada rokas ratiņi lejup pa klinšainām kalnu nogāzēm, lai būtu par Dieva lieciniekiem, taču viņi bieži saskaras ar lielu pretestību, kad drosmīgi cenšas iestāties par patiesību un taisnīgumu. Skolotāji klasē var palīdzēt katram jaunam vīrietim un katrai jaunai sievietei īstenot ticību Kristum un saņemt Svēto Garu. Palīdziet viņiem mācīties, baudot Kristus vārdus. Savstarpēji mijiedarbojieties, runājot Kristus vārdus. Un aiciniet viņus rīkoties, paklausot Kristus vārdiem, lai viņi varētu būt piepildīti ar Tā Kunga Garu. Un ar Svētā Gara spēku viņi var būt Kristus liecinieki, kas saka to, ko Viņš teiktu, dara to, ko Viņš darītu, un kļūst tādi, kāds ir Viņš.

Es liecinu, ka Dievs ir mūsu Tēvs un ka Viņa mīlestība pret ikvienu no mums ir pilnīga. Es liecinu, ka Jēzus ir Dieva svētais Dēls, mūsu Glābējs un Pestītājs, ka Viņa mīlestība pret mums ir pilnīga. Es liecinu, ka pilnīgā mīlestībā Tēvs un Dēls parādījās pravietim Džozefam Smitam un atjaunoja uz Zemes Jēzus Kristus evaņģēlija likumus un priekšrakstus. Prezidents Tomass S. Monsons ir patiess pravietis, kurš šodien vada Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu. Es liecinu, ka, īstenojot ticību Kristum un saņemot Svēto Garu, mēs visi kopā varam stāvēt kā Viņi liecinieki. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.

Drukāt