Vispirms meklē iegūt Manu vārdu

R. Kellijs Hāvs

Administratora asistents, Reliģijas semināri un institūti

Reliģijas semināru un institūtu satelīta pārraide•2015.gada 4.augusts

Ievads

Es esmu pateicīgs, ka varu būt šeit, un man tāpat kā jums patīk piedalīties šajā darbā.

Gatavojoties šai dienai, es sniedzu savu runu savai ģimenei un lūdzu viņu atsauksmes par to, … un tās bija diezgan noderīgas. Atsauksmes, kuras es nedaudz uztraucos jums skaļi izpaust, — un esmu drošs, ka neviens no jums nav saņēmis klasē, — ir tādas, ka mūsu 12–gadīgā Annija aizmiga aptuveni pusstundas laikā. Tādēļ gan viņa, gan es ceram, ka šī versija būs labāka!

Abos iepriekšējos gados brālis Čads Vebss ir aicinājis mūs palīdzēt mūsu studentiem gūt tādu Svēto Rakstu studēšanas pieredzi, kas padziļinātu viņu ticību Glābējam.¹ Šajā gadā studenti lasīja Svētos Rakstus vairāk nekā jebkad agrāk. Viņi pavadīja 9 miljonus stundu² personīgajās Svēto Rakstu studijās. Paldies par jūsu pūliņiem!

Šodien mēs vēlētos atkārtot šo aicinājumu. Vai jūs, lūdzu, palīdzēsiet katram semināra un institūta studentam gūt jēgpilnu pieredzi, ik dienu studējot Svētos Rakstus? Un, lai gan noteikti būs tādas Vecās Derības daļas, ko mūsu studentiem nebūs viegli izprast, es patiesi ticu, ka mums nav nepieciešams izmantot dažādus trikus, „lai ieinteresētu viņus par Veco Derību”.³

Brālis Vebs mūs aicināja arī pārrunāt to, kā „mēs varētu pievērst vēl lielāku uzmanību Rakstiem, kurus mēs mācām”.⁴ Viņš uzdeva vairākus jautājumus par Svēto Rakstu lomu mūsu mācīšanā. Daudzi no jums esat rūpīgi apsvēruši šos jautājumus. Paldies jums! Vai varam šodien kādu brīdi parunāt par Svēto Rakstu lomu, kad mēs gatavojamies mācīt?

1829. gada maijā Džozefs un Emma Smiti dzīvoja Harmonijā, Pensilvānijā. Bija ieradies Hairams Smits un cerēja mācīties par savu lomu Atjaunošanas īstenošanā. Pravietis lūdza Dievu, un viņam tika atgādināts, ka vārds „ir dzīvs un spēcīgs, asāks par abpusgriezīgu zobenu”.⁵ Pēc tam Glābējs mācīja Hairamam un mums kādu principu un prioritāti, nosakot skolotājiem svarīgu rīcības secību: „Nemeklē paziņot Manu vārdu, bet vispirms meklē iegūt Manu vārdu, un tad tava mēle tiks atraisīta; un tad, ja tu vēlēsies, tev būs Mans Gars un Mans vārds, jā, Dieva spēks cilvēku pārliecināšanai.”⁶

Vārda iegūšana: vispirms tam ir „jādeg” mūsos

Mūsu centieni mācīt nesākas ar stundas sagatavošanu vai apdomāšanu, kā to varētu pasniegt, vai pat ar mācību programmas pārskatīšanu. Mūsu centieni mācīt sākasad fontes jeb pie avota.⁷ Kā teicis prezidents Marions G. Romnijs, nav labākas sagatavošanās mācīšanai, kā padzeršanās no tāda avota, kur ūdens izplūst tieši no zemes.⁸ Ja mēs vēlamies mācīt Svētos Rakstus ar spēku, ja mēs vēlamies, lai mūsu studenti sajūt kādas rakstvietas patiesumu un nozīmību, tam noteikti ir jāsākas ar patiesu, personīgu iekšējo sajūsmu.⁹

Prezidents Romnijs deva padomu: „Lai kļūtu par efektīviem evaņģēlija skolotājiem, … mums jāstrādā un jāstudē, … līdz [Tā Kunga] mācības kļūst par mūsu mācībām. Tad mēs būsim gatavi runāt ar spēku un pārliecību. Ja mēs izvēlamies kādu citu sagatavošanās ceļu, mēs galu galā pasniegsim savas idejas vai kāda cita cilvēka idejas [un mums nebūs pārliecības par sekmēm].”¹⁰

Vārda iegūšana: ko meklēt studēšanas laikā

Kad jūs un es meklējam iegūt vārdu tādā veidā, lai Raksti „degtu” mūsos, ļaujiet man minēt divas vienkāršas idejas, kam vajadzētu būt mūsu pūliņu standartam.

Pirmkārt, patiesību starpā pastāv hierarhija, un mācīšanās izprast šo hierarhiju svētīs gan mūs, gan mūsu studentus.

Otrkārt, Rakstos ir ietvertas sakarības, paraugi un tēmas,¹¹ tostarp tēli un atspulgi, svarīgākie no kuriem norāda uz Glābēju.

Patiesības hierarhija

Elders Nīls A. Maksvels rakstīja par „aristokrātiju patiesību starpā” un to, ka dažas patiesības ir mūsu ievērības cienīgas, kas norāda uz uzticību, paklausību un lojalitāti:

„Kaut kas var būt gan patiess, gan nenozīmīgs. … Mums ir ne tikai jāatšķir fakti no iedomām, bet arī jāzina, kuri fakti ir mūsu ievērības cienīgi.

Jēzus Kristus evaņģēlijs pievērš mūsu vērību īstenībai, ka patiesību starpā pastāv aristokrātija; dažas patiesības vienkārši un mūžīgi ir nozīmīgākas par citām!”¹²

Vairums rakstvietu ietver kādu detalizētības mēru, un rakstvietās ietvertās iedvesmotās detaļas sniegs atskārtu par tiem principiem,¹³ kurus tām paredzēts izskaidrot.¹⁴

Mums būtu teicami jāstudē gan rakstvietu detaļas, gan doktrīna. Ir svarīgi saprast, ka Svēto Rakstu detaļas, kas tiek mācītas izolēti no doktrīnas, tikai sniedz kādu informāciju. Šāda veida mācīšana „nekaitēs mums, ja tur būs Gars, nedz arī būs noderīga”.¹⁵ Savukārt tāda mācīšana, kas sevī ietver vienīgi personīgus stāstus, personīgas atziņas un sajūtas, kas rodas pārrunu laikā, taču, kurām pietrūkst vajadzīgā Rakstu satura, lai mācītu patiesību un iedvesmotu, arī nav pietiekama. Mūsu studentiem vislabāk var kalpot tādi skolotāji, kas paši teicami studē Rakstus un kas izprot Svētā Gara būtisko lomu.¹⁶

Es esmu dzirdējis dažus runājam par „garīgu mācīšanu”, kurai pietrūkst zināšanu. Un es esmu dzirdējis citus runājam par „akadēmisku mācīšanu”, kurai pietrūkst garīguma. Atsevišķi nedz garīga mācīšana, nedz tikai akadēmiskums neatbilst reliģiskās izglītības unikālajām prasībām. Brālis Roberts Dž. Metjū reiz teica: „Vārds „reliģija” burtiski nozīmē „piesiet kaut ko klāt”. Tas ir radniecīgs vārdam „saite”, kas piesaista muskuli kaulam. Reliģijas mērķis ir piesaistīt cilvēku Dievam un svētām un garīgām lietām.”¹⁷ Un tieši tādai būtu jābūt reliģiskās izglītības ietekmei mūsu studentu dzīvē.

Rakstvietu detaļas bieži vien norāda uz kādu vērtīgu patiesību. Kad patiesība tiek mācīta kopā ar liecību, tas sekmē atklāsmi un Svētais Gars pielieto Izpirkšanu mūsu dzīvē,¹⁸ stiprinot mūsu pievēršanos Glābējam¹⁹ un mūsu apņemšanos sekot Debesu Tēvam.

Vecā Derība noteikti ietver „dramatiskus stāstus, aizraujošas paražas un skaistas literārās izteiksmes formas”.²⁰ Mums ir svarīgi atcerēties un mūsu mācīšanai tas būtu jāatspoguļo, ka rakstvietu nolūks nav šīs detaļas. Kā mums ticis mācīts: „Svētie Raksti ir tikuši sarakstīti, lai saglabātu principus.”²¹ Šie evaņģēlija principi „ir atklāsmju būtība un nolūks.”²²

Galu galā pat principu starpā pastāv kārtība, jo „mūsu reliģijas pamatprincipi ir apustuļu un praviešu liecība par Jēzu Kristu”.²³

Detaļu nošķiršana no principiem, kā arī mācīšanās atpazīt pastāvošo hierarhiju, pat šo principu starpā, būs darbs mūža garumā. Ja mēs mācām katru vēstures un likuma detaļu un ja mēs mācām Israēla klejojumu katru elementu, un mēs palaižam garām vēstījumu Vecajā Derībā par Debesu Tēva ieceri un Glābēja Izpirkšanu,²⁴ mēs nebūsim mācījuši Vecās Derības vēstījumu.²⁵

Pāvils skaidri raksturoja mani un, iespējams, dažus no mūsu studentiem, kad viņš teica, ka „apsegs paliek un, lasot Veco Derību, nevar tikt atsegts”. Tad viņš deva atslēgu šai dilemmai, sakot šo: „[Apsegs] zūd ar Kristu” un, „līdzko [mūsu sirdis] atgriežas pie Tā Kunga, tur sega tiek noņemta.”²⁶

Ja mūsu mācīšana koncentrēsies uz Glābēju²⁷ un ja mēs varam palīdzēt mūsu audzēkņu prātiem un sirdīm pievērsties Viņam, tad, viņiem lasot Veco Derību, šis apsegs tiks noņemts. Un, iespējams, pats svarīgākais — kad mūsu audzēkņi iemācīsies raudzīties uz Glābēju savās Rakstu studijās, viņi apgūs papildu mācību un sāks mācīties, kā saskatīt Viņu un Debesu Tēva roku arī savā dzīvē.

Šīs hierarhijas piemērs

Ļaujiet man dalīties vienā ieteikumā, kas mums palīdzēs saskatīt patiesību Svētajos Rakstos: Izvēlieties kādu rakstvietu, izlasiet to un pavaicājiet sev: „Kādas ir šīs rakstvietas detaļas?” Pasvītrojiet personāžus, vietas, laiku un sižetu. Aplūkojiet šo rakstvietu plašākā kontekstā un pasvītrojiet visas konteksta detaļas, ko jūs varat atrast. Kā ieteikts mūsu rokasgrāmatā, ievērojiet „dabiskos pārtraukumus”,²⁸ kur mainās gaisotne vai saturs.

Tagad vēlreiz aplūkojiet rakstvietu un šoreiz pavaicājiet sev: „Kādi principi vai patiesības ir sagatavotas izmantošanai”,²⁹ kuras, ja izprastas, var [vadīt] uz paklausību?”³⁰ Studējiet rakstvietas plašāku doktrināro kontekstu. Katru principu atzīmējiet atšķirīgi no tā, kā jūs atzīmējāt detaļas. Ja ir ietverti principi,³¹ atvēliet laiku, lai tos pierakstītu.

No sākuma apzināti to izdarīt būs grūti. Tas prasīs koncentrēšanos un laiku. Daļa no svētības, kas gūstama, pateicoties šai metodei, ir tāda, ka tā pastāvīgi aicina mūs vaicāt: „Kādas detaļas ir šajā rakstvietā, un kādus principus tām paredzēts mācīt?”

Kā jau mēs teicām, daži no principiem vienkārši ir svarīgāki par citiem; tie sekmē vairāk iedvesmas, dzīvības un glābšanas, jo tie norāda uz Glābēju. Tādēļ aplūkojiet rakstvietu vēlreiz, šoreiz citā skatījumā, un pavaicājiet: „Kā ir paredzēts, lai šī rakstvieta³² piesaistītu manu uzmanību Glābējam? Kas no izlasītā vada uz dziļāku izpratni, pateicību un paļāvību uz Viņu un uz Debesu Tēva ieceri?”

Visbeidzot rūpīgi apdomājiet, ko ir teikuši mūsdienu pravieši, kas papildinātu atskārsmi, izpratni un iedvesmu attiecībā uz šo rakstvietu.

Kad būsim šādā veidā studējuši, pēc tam atverot mācību grāmatu, mēs tur gūsim papildu izpratni, ieteikumus un vadību, kas papildinās to atskārsmi, iedvesmu un pieredzi, ko mēs ieguvām Rakstos un praviešu vārdos. Tad mācību materiāls apstiprinās, attīrīs un uzlabos mūsu sagatavotību pasludināt vārdu ar spēku.

Piemēram, šogad studējot Rutes grāmatu, mēs varam redzēt stāstu par zaudējumu un uzticību. Vai arī, ņemot vērā šo patiesības hierarhiju, mēs ievērojam, ka Rute ir zaudējusi savu vīru, ka viņa ceļoja uz Bētlemi,³³ un Bētlemē viņa satika Boāsu. Tad mēs varētu pamanīt, ka Boāss palīdzēja Rutes vajadzībās, iedeva viņai maizi un kausu dzēriena,³⁴ kļuva par viņas aizbildni pilsētas vārtos,³⁵ un tad, būdams viņas radinieks, kas burtiskā tulkojumā nozīmē „izpircējs”,³⁶ iegādājās Ruti,³⁷ ņēma viņu sev par sievu³⁸ un nepalika mierā, līdz viņš varēja teikt: „Viss piepildīts.”³⁹ Tādēļ mēs varam sākt sajust paredzēto liecību par mīlestību un pestīšanu, kā arī iedvesmu, saprotot, ka Lielais Radinieks⁴⁰ dara to pašu ikviena no mums labā.

Šis ir tikai viens piemērs par Svēto Rakstu pētīšanu. Rūpīgs skolotājs palīdzēs katram studentam pašam vai pašai apgūt šo studēšanas pieredzi, lai students kļūtu garīgi pašpaļāvīgs.⁴¹

Brāļi un māsas, katrā Svēto Rakstu lappusē mēs veicam izvēli, kas ietekmē mācīšanas un mācīšanās spēku mūsu nodarbībās. Izvēle ir šāda: kurām patiesībām mēs pievērsīsim mūsu audzēkņu prātus un sirdis, un ticību? Šī izvēle ļoti ietekmē to, kādu vārda daļu viņi saņem savā domāšanā un dzīvē.⁴² Ja mēs šajā ziņā neesam uzcītīgi, ja mēs izvēlamies pieļaut, ka maznozīmīgākas patiesības „dominē [mūsu] mācīšanā”, tad, kā mācīja prezidents Henrijs B. Airings, „es esmu gandrīz vai zaudējis savu spēju palīdzēt studentam pretoties ļaunuma jūrai”.⁴³

Sakarības, tēmas un paraugi

Papildus atziņai par patiesības hierarhiju, vēl viena vienkārša ideja, kas var palīdzēt tajā, ka mēs iegūstam vārdu, ir tāda, ka Svētie Raksti ir pilni ar sakarībām, tēmām un paraugiem. Ļaujiet man sniegt nelielu piemēru par katru no Vecās Derības.

Sakarības

Elders Deivids A. Bednārs paskaidroja, ka „sakarība ir saistība jeb saikne starp idejām, cilvēkiem, lietām vai notikumiem”.⁴⁴

Viena sakarība, ko mēs varētu pamanīt, ir tāda, ka Vecajā Derībā ir daudz veiksmes un neizdošanās stāstu, kas bieži vien tiek stāstīti līdztekus: Kains un Ābels, Jāzeps un viņa brāļi, Jēkabs un Ēzavs, Abigaila un Nadabs, un daudzi citi.

Prezidents Airings atzīmēja: „Aprakstā par neveiksmi pastāv norāde uz panākumu ceļu. … garīgā pagrimuma un atdzimšanas atkārtotie cikli, kas … mūsu audzēkņiem var būt noderīgi un pamācoši.”⁴⁵

Tēmas

Elders Bednārs vēl paskaidroja, ka „tēmas ir vadoši, vairākkārt atkārtoti un vienojoši aspekti vai priekšstati, kā būtiski pavedieni, kas ieausti visā tekstā”.⁴⁶ Tēma, ko mēs varētu ievērot šogad, ir atrodama šajā frāzē: „Lai jūs atzīstat, ka Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs.”⁴⁷

Sodu laikā, kas notika pirms viņu atbrīvošanas, kā arī tiem sekojošie brīnumi — ar šīm lietām Israēla bērniem tika pavēstīts: „Jūs zināsit, ka Es esmu Tas Kungs.”⁴⁸

Goliāta nokaušana,⁴⁹ Naamana dziedināšana,⁵⁰ Elija un Baala priesteri,⁵¹ Daniēla svētās un svinīgās pieredzes ar ķēniņu Nebukadnēcaru⁵² — tas viss ir pierakstīts ar nolūku: „Lai visa pasaule zina, ka Israēlam ir Dievs!”⁵³

Psalmu grāmatās,⁵⁴ Jesajas,⁵⁵ Ecēhiēla grāmatā,⁵⁶ 17 Vecās Derības grāmatās un vairāk nekā 80 dažādas reizes Jehova ir atkārtojis, uzsvēris un apliecinājis, ka Israēlam un mums ir jāsaskata Viņš un Viņa roka Vecās Derības notikumos un mācībās, lai mēs un mūsu bērni „atzītu no saules lēkta līdz saules rietam, ka … Es esmu Tas Kungs un cita nav neviena!”⁵⁷

Studējot Svēto Rakstu tēmas jaunajos institūta pamatkursos,⁵⁸ Svētie Raksti tiks „saausti kopā tā, ka, uzmanīgi lasot vienu grāmatu, [mūsu] uzmanību saistīs otra”.⁵⁹ Ja paši Raksti būs šo nodarbību centrā, Raksti „saaugs kopā” un vedīs audzēkņus „pie zināšanām par [viņu] derībām”.⁶⁰ „Svēto Rakstu tēmu meklēšanas un noteikšanas process,” teica elders Bednārs, „vada mūs pie … mūžīgajām patiesībām, kas aicina Svētā Gara apstiprinošo liecību. Šāda pieeja dzīvā ūdens ieguvē no Svēto Rakstu krātuves ir ļoti prasīga un rūpīga.”⁶¹Tā no mums, skolotājiem, prasīs vairāk, nevis mazāk pūļu.⁶²

Kristus paraugi un atspulgi

No daudzajiem Vecās Derības paraugiem⁶³ —viens prasa mūsu īpašu uzmanību un pūles. Tā, protams, ir liecību meklēšana par Debesu Tēvu un Glābēju. Elders Brūss R. Makonkijs ir teicis: „Ir … pareizi it visur raudzīties pēc Kristus līdzībām un atkārtoti tās lietot, paturot Viņu un Viņa likumus mūsu prāta priekšplānā.”⁶⁴

Saraksta veidošana ar Glābēja paraugiem un atspulgiem ir gandrīz kā upes ūdens pilienu vai gaismas daļiņu skaitīšana saulainā dienā. Galu galā „visas lietas, kas ir Dieva dotas cilvēkiem no pasaules iesākuma, norāda uz Viņu”.⁶⁵

Radīšana,⁶⁶ vara čūska,⁶⁷ manna,⁶⁸ Israēla atbrīvošana no ēģiptiešu jūga ar jēra asinīm, uzziežot tās uz durvju stabiem,⁶⁹ un viss Mozus likums ar tā upurēšanas un pieminēšanas sistēmu ir apzināti un skaidri izplānota kā „mūsu audzinātāja, lai vestu mūs pie Kristus”.⁷⁰

Ābrahāma⁷¹ gatavība upurēt Īzāku⁷²; Melhisedeka tituli,⁷³ tostarp „miera valdnieks”⁷⁴; Džozefa rīcība, izglābjot brāļus, kuri viņu pārdeva⁷⁵; un Mozus vadītā Israēla bērnu atbrīvošana⁷⁶ padara tos par „Viņa, kuram bija jānāk”,⁷⁷ simboliem.

Ādams bija cilvēks bez grēka,⁷⁸ kurš, atrodoties Ēdenes dārzā, brīvprātīgi izvēlējās⁷⁹ atdot savu dzīvību, lai mēs varētu dzīvot.⁸⁰

Ķēniņš „bija nodomājis uzticēt Daniēlam pārvaldīt visu valsti, tāpēc ka viņā mājoja spēcīgs gars”.⁸¹ „Priekšnieki un pārvaldnieki”,⁸² kuri ienīda Daniēlu, „meklēja iemeslu, lai varētu apsūdzēt [viņu] nolaidībā …, bet tie nevarēja nekā … atrast.”⁸³ Tad šie ļaunie cilvēki „sapulcējās un kopīgi apspriedās”,⁸⁴ kamēr Daniēls devās pēc sava ieraduma uz vietu,⁸⁵ kur viņš lūdza.⁸⁶ Par to visu uzzinot, ķēniņš „sāka prātot, kā izglābt Daniēlu”.⁸⁷ Un tad, kad Daniēls tika nodots drošai nāvei, „apkalpotāji atnesa akmeni un to uzlika bedrei virsū”.⁸⁸ Tad ķēniņš, kurš „rītā agri, tikko svīda gaisma, … gāja steigšus uz lauvu bedri”,⁸⁹ atklāja, ka tur bija eņģelis⁹⁰ un lika „Daniēlu izvilkt no lauvu bedres … [un] viņam nebija ne mazākā ievainojuma”.⁹¹

Alfrēds Ederšeims ir teicis, ka visas Vecās Derības „nolūks ir norādīt uz Kristu. … Un audzinātājs ir ne vien likums, … ne vien paraugi, kas ir [Viņa] atspulgi, ne vien pravietojumi, kas ir pareģojumi par [Viņu]; taču visa Vecās Derības vēsture ir piesātināta ar Kristu. … No tā izriet viena lieta: vienīgi tāda … Svēto Rakstu studēšana var būt pietiekama vai noderīga, caur ko mēs mācāmies iepazīt [Glābēju].”⁹²

Vai jūs savās nodarbībās un pat savās mājās, un ģimenēs, lūdzu, atvēlēsiet laiku, lai pavaicātu saviem audzēkņiem un bērniem par to, ko viņi mācās un kā tas viņiem palīdz izprast Debesu Tēvu un Glābēju un paļauties uz Viņiem? Un no pašas pirmās nodarbību dienas — vai jūs, lūdzu, mācīsiet saviem audzēkņiem apzināti meklēt šīs varenās liecības, kas bija šo iedvesmoto autoru apzināts nolūks?

Noslēgums

Brāļi un māsas, Svētajiem Rakstiem ir neaizvietojama loma, kad mēs mācām, kā arī tad, kad mēs gatavojamies mācīt! Atcerieties šo prezidenta Romnija brīdinājumu:

„Mums ir uzdots mācīt to, ko mēs saņemam no Tā Kunga (Svētajiem Rakstiem) tiem, kurus mēs mācām. Reizēm [mēs varētu] mēģināt mācīt, to iepriekš neiegūstot. …

… [Mēs varētu vēlēties] doties un sludināt, pirms [dodam] Tam Kungam iespēju sagatavot [mūs].”⁹³

Šajā sakarā ļaujiet man pievienot dažus jautājumus tiem, ko mēs pagājušajā gadā saņēmām no brāļa Veba, un aicināt tos apdomāt, kad mēs gatavojamies mācīt.

•

Vai mana sagatavošanās nodarbībai sākas ar Svēto Rakstu pētīšanu?

•

Vai es priecājos⁹⁴ Rakstos, ko es šodien mācu, un vai tie ir kā „gaiša uguns, kas apņem arī visus manus kaulus”?⁹⁵

•

Vai es izprotu gan detaļas, gan doktrīnu, ko iedvesmotais rakstītājs vēlējās, lai es saskatītu un izprastu?

•

Vai es esmu pētījis praviešu vārdus saistībā ar viņu uzsvērumu, izpratni un liecību par attiecīgo rakstvietu?

•

Un vai visos gadījumos es esmu meklējis un atradis veidus, kā rakstvieta liecina par Glābēju un Viņa Izpirkšanu?⁹⁶

Kaut vārds būtu asāks par abpusgriezīgu zobenu⁹⁷ mūsu nodarbībās, pateicoties tam, ka Raksti „deg” mūsos! Kaut mums būtu apņēmība atšķirt tās detaļas un doktrīnas, kas ir ievērības cienīgas! Un kaut mēs palīdzētu mūsu studentiem iemācīties atklāt skaistās Svēto Rakstu liecības par Debesu Tēva ieceri un par Viņa vismīļāko Dēlu!⁹⁸

Es pievienoju savu liecību jūsējām, sevišķi par Debesu Tēva mīlestību,⁹⁹ kas izpaudusies un pieejama caur Viņa Dēla brīnumaino Izpirkšanu. Un es paužu savu pateicību par ievērojamo privilēģiju — piedalīties brīnumainajā Atjaunošanā, kas padara Viņa vārdu zināmu uz visas Zemes mūžīgi,¹⁰⁰ Jēzus Kristus Vārdā, āmen.

© 2015 by Intellectual Reserve, Inc. Visas tiesības aizsargātas. Angļu val. teksta apstiprinājums: 6/15. Tulkojuma apstiprinājums: 6/15. „First Seek to Obtain My Word” tulkojums. Latvian PD10054335 153