Pievērsīsimies Ziemassvētku būtībai
Man ļoti patīk šī gadskārta, kad mēs sapulcējamies kopā ar savām ģimenēm un mīļajiem, lai pieminētu mūsu Glābēja, Jēzus Kristus, piedzimšanu un pateiktos par Viņa dzīvi un Viņa bezgalīgo grēku Izpirkšanas upuri. Man ļoti patīk, ka mani ieskauj neskaitāmi atgādinājumi par šo īpašo laiku, un es joprojām varu izjust bērnu dienu jūsmas pilnās Ziemassvētku gaidas, neatkarīgi no tā, vai mēs atradāmies aukstajā Anglijā vai svelmainajā Arābijā.
Iespējams, tāpat kā daudzi citi, es pagājušajā nedēļā cīnījos ar Ziemassvētku lampiņām, cenšoties atrast, kura no spuldzītēm ir vainojama tajā, ka visa virtene vairs nedeg. Kad šī spuldzīte beidzot bija atrasta un nomainīta, visas gaismiņas iedegās un mani pārņēma atvieglojums un prieks par šo nelielo uzvaru.
Viena no manām iecienītākajām nodarbēm, tuvojoties Ziemassvētkiem, ir sēdēšana pie mūsu Ziemassvētku eglītes, kad es izslēdzu visas gaismas un ļauju skatienam aizmigloties, lūkojoties uz mazo, balto, gaismiņu nosēto eglīti. Nefokusējot skatienu, lampiņu atsevišķā spozme saplūst maigā gaismā, kas atstarojas mirdzoši sarkanajos rotājumos. Rezultāts ir apburošs. Mums bieži vien fonā skan mūzika, kas vēsta: „Prieks pasaulei — Tas Kungs ir klāt!”1, un „Viņa vārds būs: Brīnums, Padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais Tēvs, Miera valdnieks”.2
Te pievēršot acis atsevišķām eglītes gaismiņām, te ļaujot skatienam aizmigloties, man atkal tiek atgādināts par mūsu Glābēja dievišķo misiju, kam es varu skaidri pievērsties šajos klusajos brīžos. Viņš ir teicis: „Es esmu pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”3 Es gremdējos pārdomās par Viņa piedzimšanas svēto nakti, un mana sirds pildās ar pateicību par šo prieka, cerības un mīlestības dāvanu, ko Tēvs ir sūtījis uz Zemes Viņa Vienpiedzimušā Dēla personā.4
Šādi klusi meditācijas un pārdomu brīži var kļūt par retumu aizņemtībā, kas mūs pārņem, gatavojoties Ziemassvētku dienai. Decembris ienes mūsu dzīvē ballītes un koncertus, saietus un dāvanas. Plānotāji aizpildās, taču dažkārt tās gaidas, ar ko mēs sevi apkraujam, drīzāk laupa, nekā vairo mūsu svētku prieku.
Tālab mums būtu svarīgi uzklausīt prezidenta Nelsona mācību: „Priekam, ko mēs jūtam, ir maza saistība ar mūsu dzīves apstākļiem, bet tas ir vistiešākajā mērā saistīts ar to, kam mēs savā dzīvē pievēršamies. Ja mēs savā dzīvē pievēršamies Dieva pestīšanas iecerei … un Jēzum Kristum, un Viņa evaņģēlijam, mēs varam just prieku — neatkarīgi no tā, kas notiek vai nenotiek mūsu dzīvē. Prieks izriet no Viņa un pateicoties Viņam. Viņš ir visa prieka avots.”5
Šis ir pats labākais brīdis, lai ar lūgšanu padomātu par to, kam mēs esam pievērsušies. Uz ko jūs cerat šajā Ziemassvētku laikā? Ko jūs no visas sirds vēlat sev un saviem mīļajiem, sanākot kopā šajā vissvētākajā dienā?
Pēc divarpus nedēļām pienāks Ziemassvētku diena. Padomājiet par to, ko jūs esat ieplānojuši paveikt šo divarpus nedēļu laikā. Var gadīties, ka jūs nomāc pārlieku daudzās apņemšanās un viss, kas jums jāpaspēj izdarīt. Vai jūsu plānotājs ir pārblīvēts? Vai jūsu kultūrā ir kādas tradīcijas, vai arī jūs izjūtat sabiedrības spiedienu, kas rada lieku stresu un liedz jums sajust un izstarot prieku par Kristus piedzimšanu? Kā jūs varētu vienkāršot savu Ziemassvētku gaidīšanas plānu un veiksmīgāk saplānot nākamo?
Mums ir jāuzmanās, lai, cenšoties paveikt pārāk daudz, mēs savā aizņemtībā un nogurumā nepalaistu garām šī svētku laika centrālo nozīmi un, tēlaini izsakoties, vairs nebūtu spējīgi nomesties ceļos pie silītes, lai pielūgtu jaundzimušo Ķēniņu un pienestu Viņam savas personīgās dāvanas.
Jaunās māmiņas un mēs visi — vai jūs jūtaties pārslogoti? Kam jūs esat pievērsušies? Varbūt šogad jūs varētu nesūtīt Ziemassvētku kartiņas vai neizpildīt dažas no sociālo mediju iedvesmotajām, sev izvirzītajām gaidām? Jūsu patērētais laiks un nauda mazinās jūsu spēju — pievērsties Glābējam un sajust Viņa dāvāto Ziemassvētku prieku.
Jaunie tēti un visi pārējie — kam jūs esat pievērsušies? Varbūt šogad jūs varētu vienkāršot savus Ziemassvētkus ar vairākām pašdarinātām dāvanām un kalpošanas veltēm, jo, mēģinot visu iegādāties, jūs izjūtat pārāk lielu spiedienu un jums rodas nevajadzīgas izmaksas, kas mazina jūsu spēju — pievērsties Glābējam un sajust Viņa dāvāto Ziemassvētku mieru.
Ziemassvētku laika kalpošana templī var kļūt par īpaši nozīmīgu nodarbi. Templis koriģē to, kam mēs pievēršamies, vairo mūsu prieku un vieno ģimenes šeit un otrpus priekškaram. Dodiet priekšroku kalpošanai templī, atsakoties no kāda cita Ziemassvētku pasākuma, kas var arī nepalīdzēt apmierināt jūsu ilgas pēc mierpilniem Ziemassvētkiem. Šie svētie priekšraksti, līdz ar mieru un priesterības spēku, kas tiek dāvāts visiem, kuri ir tos iemīļojuši, var tikt izpildīti, vienīgi pateicoties Tēva Vienpiedzimušajam Dēlam, „kopš pasaules radīšanas [nokautajam Jēram]”,6 kura piedzimšanu mēs šobrīd atzīmējam.
Tuvojoties šiem Ziemassvētkiem, darīsim vairāk no tā, kam ir nozīme, un mazāk no tā, kam tādas nav. Centīsimies darīt to, ko darīja Jēzus no Nācaretes — iepriecināsim noskumušos, dziedināsim salauztas sirdis, apciemosim ieslodzītos, pabarosim izsalkušos, apģērbsim kailos un ļausim izteikties nerunīgajiem, atstumtajiem, aizmirstajiem un nicinātajiem.7
Tie, kuri šajos Ziemassvētkos atrodas krīzes situācijā, — kaut jūs atrastu Glābēja mīlestības dāvanu, kas ir domāta tieši jums! Daudzus šobrīd plosa sāpes par mīļa cilvēka zaudējumu slimības, vecuma vai kāda briesmīga negadījuma dēļ. Daudzi atceras iepriekšējos Ziemassvētku laika zaudējumus, un šī jums būs sāpīga gadadiena. Daži sēro par izvēlēm, kuras šobrīd pieņem viņu mīļie. Citi jūtas vientuļi, tiem nav ģimenes, tiem nākas pieredzēt kādu satricinājumu vai kādu citu iemeslu dēļ pieredzēt pavisam citādus Ziemassvētkus, nekā iepriekš svinētos.
Ticiet, ka šajā svētku laikā jums ir paredzēta kāda īpaša dāvana. Meklējiet klusus vienatnes brīžus, kad jūs varat padomāt, palūgt un sajust tās Personas mīlošo laipnību, kuras piedzimšana ļauj īstenoties ikvienam priekam ikviena cilvēka dzīvē. Mums ir apsolīts, ka kādudien „nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs”.8 „Tiem vairs nebūs bada, tiem vairs neslāps, … jo Jērs, kas pašā vidū, goda krēsla priekšā, tos ganīs un tos vedīs pie dzīvības ūdens avotiem, un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm.”9
Veltiet laiku mierpilnai ieelpošanai un brīnumam. Paverieties augšup! Pievērsieties Viņa diženajai dāvanai — zināšanām par to, kas jūs patiesībā esat, un izpratnei par to, ka šie pārbaudījumi ir īslaicīgi un ka šeit pieredzētais prieks ir tikai gaidāmā prieka pirmsākums. Paturiet prātā, ka „priekam, ko mēs jūtam, ir maza saistība ar mūsu dzīves apstākļiem, bet tas ir vistiešākajā mērā saistīts ar to, kam mēs savā dzīvē pievēršamies”.
„Un tagad, es gribu ieteikt jums meklēt šo Jēzu, par ko pravieši un apustuļi ir rakstījuši, lai Dieva Tēva un arī Tā Kunga Jēzus Kristus, un Svētā Gara, kas liecina par tiem, labvēlība varētu būt jūsos un būtu ar jums mūžīgi.”10 Lai mēs varētu teikt: „Kungs, sveicam mēs Tevi laimīgajā rītā. … Ak, nāciet Viņu pielūgt!”11
Jēzus Kristus Vārdā, āmen.