Mūsdienu debespulku draudze
Labvakar, mani dārgie brāļi un māsas! Es jūtos svētīts, ka man ir iespēja šovakar jūs uzrunāt, kad svinam visbrīnišķīgāko notikumu cilvēces vēsturē — Dieva Dēla ienākšanu šajā pasaulē. Kristus piedzimšana, dzīve un īstenotā Izpirkšana ir mūsu Debesu Tēva dāvana mums visiem.
Kad mēs svinam Glābēja dzimšanu šajā līksmajā gada laikā, šķiet, ka Dieva nemitīgā un nebeidzamā mīlestība iespiežas mūsu dvēselēs vēl dziļāk, palīdzot mums vērst savas sirdis pret ģimeni, draugiem un kaimiņiem, un palīdz mums būt jūtīgākiem pret tiem, kuri varbūt jūtas vientuļi vai kuriem ir nepieciešams mierinājums un miers.
Mani vienmēr ir iespaidojis tas, ka, stāstot par notikumiem saistībā ar Jēzus piedzimšanu, Lūkas evaņģēlijā vairākās vietās ir stāstīts par mierinājumu un mieru, kas tiek sniegts tiem, kam tas ir nepieciešams. Piemēram, mūsu mīlošais Debesu Tēvs sūtīja savus eņģeļus apciemot sociāli izolētos ganus nakts laikā, lai paziņotu par Viņa Dēla piedzimšanu, savukārt gani apmeklēja Mariju un Jāzepu, kuri rūpējās par jaundzimušo bērnu tālu no savām mājām Galilejā.
Jāzepa un Marijas garais ceļojums no Nacaretes uz Bētlemi, lai dotos pierakstīties, atbilstoši ķeizara pavēlei, nebija tikai sakritība, jo gadsimtiem ilgi senie pravieši bija pareģojuši, ka pasaules Glābējs dzims Bētlemē, Dāvida pilsētā.1 Mēs redzam, ka mūsu Debesu Tēvs ļoti labi zināja un bija iesaistīts visos sīkumos attiecībā uz Sava vienpiedzimušā Dēla piedzimšanu. „Un, tiem turpat esot, viņai laiks pienāca dzemdēt.”2
Domājot par ganu sociālajiem apstākļiem un jauno pāri, Mariju un Jāzepu, es prātoju, kā eņģeļu pulka parādīšanās ganiem laukos un ganiņu ierašanās vietā, kur uzturējās Marija un Jāzeps, ienesa viņu personīgajā dzīvē mierinājumu, mieru un prieku.
Ganiem eņģeļi, iespējams, sniedza mierinājumu, apliecinot, ka Dievs zina par viņiem un saskata viņos ko vērtīgu, izvēloties viņus par Dieva jaundzimušā Jēra pirmajiem lieciniekiem. Marijai un Jāzepam gani, iespējams, sniedza tik ļoti nepieciešamo mierinājumu, apliecinot, ka citi zina par šo dievišķo brīnumu, kurā tie ir iesaistīti.3
Noteikti starp mums ir mūsdienu gani — vīrieši un sievietes, kas strādā vēlu naktī un agri no rīta, pelnot sev iztiku. Mūsdienās daži no šiem ganiem varētu būt, piemēram, apsargi, slimnīcas un neatliekamās palīdzības darbinieki, naktsveikalu un benzīntanku darbinieki un ziņu izlaidumu komandas. Dažkārt tie, kas strādā nakts maiņās, jūtas izolēti no sociālās saskarsmes ar citiem, kuri strādā parastajā darba laikā. Turklāt ir arī mūsdienu Jāzepi un Marijas, kas ir pārcēlušies prom no dzimtenes un cenšas pielāgoties jaunai dzīvei, svinot un pieminot tādus svarīgus notikumus kā Ziemassvētki, dzimšanas dienas, laulības un nāve.
Tuvojoties Ziemassvētkiem, es prātoju, vai mēs varētu kļūt līdzīgāki eņģeļu pulkam, apmeklējot mūsdienu ganus, lai sniegtu Kristus labās vēstis, sniegtu mieru un mierinājumu. Un es prātoju, vai mēs varētu kļūt līdzīgāki ganiem, atbildot uz aicinājumu apciemot mūsdienu Jāzepus un Marijas mūsu apkaimē un kopienās, lai iedvestu pārliecību, ka Dievs viņus mīl un par viņiem rūpējas.
Arī mēs ar ģimeni vairākas reizes esam pieredzējuši mierinājuma un miera sajūtas, kuras ienes mūsdienu eņģeļu pulks. Šovakar es vēlos atsaukties uz vienu šādu gadījumu. 2003. gadā mēs pārcēlāmies no savas dzimtenes uz Jūtu. Tajā ziemā mums bija viena no lielākajām sniega vētrām, kāda Jūtā bija bijusi pēdējo gadu laikā. Mēs savā mūžā nekad neko tādu nebijām pieredzējuši, jo uzaugām vietā, kur ir palmas un smilšainas pludmales. Mūsu māja atradās uz kāda kalna stūra Bauntifulā, kur bija ļoti gara ietve. Kad sāka snigt, mana sieva drosmīgi sāka tīrīt sniegu ar sniega pūtēju uz piebraucamā ceļa un ietvēm, jo es pirms dažām dienām biju paslīdējis uz ledus un salauzis plaukstas locītavu, dodoties pa piebraucamo ceļu, lai apciemotu kādu no mūsu kaimiņiem. Šis nelaimes gadījums beidzās ar operāciju un lielu ģipsi uz manas rokas vairāku mēnešu garumā. Kad viņa pirmo reizi mūžā sāka tīrīt sniegu, manai mīļajai sievai nebija ne jausmas, ka pēc vienas piebraucamā ceļa malas tīrīšanas ir jāmaina tīrīšanas virziens. Kad viņa devās uz otru pusi, lai tīrītu, tā bija vieta, kur atradās satīrītais sniegs. Tā nu viņa staigāja šurpu turpu, un viss velti. Kāda jezga! Tā kā viņa ilgstoši uzturējās aukstumā, viņa guva abpusēju ausu infekciju un divus mēnešus bija gandrīz pilnīgi nedzirdīga. Tajā pašā laikā mans sešpadsmitgadīgais zēns savainoja muguru nobraucienā no kalna un bija spiests palikt gultā un ārstēt savu savainojumu. Te nu mēs bijām — viens piesaistīts gultai, viens nedzirdīgs, viens ar ģipsi, un visi nosaluši. Esmu pārliecināts, ka mūsu kaimiņiem tas bija diezgan labs skats. Vienā no tiem agrajiem, aukstajiem rītiem ap pulksten 5.00 es pamodos no sniega pūtēja skaņas aiz sava loga. Es paskatījos ārā pa logu un ieraudzīju savu kaimiņu no pretējās mājas, brāli Bleinu Viljamsu. Viņam bija gandrīz septiņdesmit gadi, viņš bija atstājis savas siltās, ērtās mājas un klusi atnāca, un notīrīja mūsu piebraucamo ceļu un ietvi, zinādams, ka mēs paši to nespējam. Un tieši tajā brīdī, kad viņš atnāca savā klusajā un vienkāršajā veidā, ieradās vēl viens draugs — Daniels Almeida, lai aizvestu mani uz darbu Soltleiksitijā, jo es nevarēju sēdēt pie stūres ar ģipsi, kas mani ļoti apgrūtināja. Viņi bija pie manis katru rītu, laipni un klusi, līdz mana ģimene izveseļojās un mēs atkal spējām visu paveikt saviem spēkiem. Tajā aukstajā 2003. gada Ziemassvētku laikā šie brāļi kā eņģeļi tika nosūtīti pie mums, tāpat kā kalpojošie eņģeļi tika nosūtīti pazemīgajiem ganiem senatnē. Šie divi brāļi sekoja mūsu Glābēja piemēram un domāja par mūsu vajadzībām, pirms domāja par savējām.
Dārgie brāļi un māsas, Glābēja dzīve bija pilnīgs piemērs tam, kā pret citiem attiekties ar mīlestību un labvēlību. Viņš vienmēr aizmirsa par savām vajadzībām, domājot par citiem. Viņš nesavtīgi kalpoja visu Savu mūžu, un tas neaprobežojās ar noteiktu gadalaiku vai svētkiem. Ja mēs vērsīsim savas sirdis uz āru, kā to darīja Glābējs, es apsolu, ka mēs daudz lielākā mērā pieredzēsim Ziemassvētku patieso nozīmi. Ja mēs šādi rīkosimies, es varu jums apliecināt, ka mēs radīsim neierobežotas iespējas, lai klusi un laipni kalpotu cilvēkiem, kuriem mēs esam vajadzīgi. Tas palīdzēs mums labāk iepazīt Glābēju un rast sev mieru uz Zemes un labu prātu pret cilvēkiem. Tas lielā mērā noteiks, kādu mīlestību, mieru un atjaunotu spēku mēs varēsim sajust un ar ko varēsim dalīties ar citiem. Sekojot Glābēja piemēram, kaut mēs vienmēr tiektos saņemt iedvesmu un spēku no Viņa. Ja mēs meklēsim Glābēju it visā, ko mēs darām, Ziemassvētki nebūs tikai diena vai laikaposms, bet tas būs noteikts sirds un prāta stāvoklis, un Ziemassvētkos justais prieks un mīlestība būs jūtami vienmēr. Es liecinu, ka Jēzus Kristus, Bētlemē dzimušais bērniņš, patiesi ir pasaules Glābējs un Izpircējs.
Priecīgus jums visiem Ziemassvētkus! To es saku Jēzus Kristus Vārdā, āmen.