Neuzkrītošas dāvanas
2021. gada Augstākā prezidija Ziemassvētku svētbrīdis
Svētdien, 2021. gada 5. decembrī
Ievads
Kad biju jauna, Ziemassvētku gaidītākais notikums bija vecvecāku Lundgrenu ierašanās. Katru gadu viņi pavecā automašīnā mēroja tālo ceļu, lai mūs apciemotu. Mēs viņus mīlējām, un mums arī garšoja vecmammas pankūkas zviedru gaumē, kas tika pagatavotas no svaiga skābā krējuma, ko viņa atveda no kāda savas pilsētas vietējā fermera. Stundām ilgi viņa stāvēja pie plīts, cepot pankūkas, līdz mēs vairs nejaudājām apēst ne kumosa. Mielojoties ar šīm zviedru pankūkām, nu jau ir izaugušas vēl divas bērnu paaudzes. Un katru reizi, kad mēs tās gatavojam, mēs atceramies vecmammu Lundgrenu un viņas mīlestības dāvanu.
Dažas no pašām labākajām dāvanām ir mūsu dāvātais laiks un talanti. Es domāju, ka šādas dāvanas ir svētas dāvanas.
Dāvanas
Šis ir laiks, kad tiek gaidītas jaunas dāvanas. Taču šovakar veltīsim mirkli tam, lai padomātu par tām dāvanām, kuras jums jau ir dotas — kā arī par to, kas jums tās ir devis un kāpēc.
Dievs ir apdāvinājis katru no mums. Iespējams, jūs nejūtaties apdāvināti, taču jums ir Dieva dotas garīgās dāvanas, ar kuru palīdzību jūs varat svētīt citus un tuvoties Viņam.1
Kādas dāvanas Dievs jums ir devis?
Atklāti sakot, es tā īsti nekad neesmu sevi uzskatījusi par apdāvinātu cilvēku. Es neesmu nekāda dziedātāja vai dejotāja, vai atlēte, vai māksliniece, vai matemātiķe, vai …, vai …, vai … es esmu vienkārši ļoti … normāla.
Ir bijuši brīži, kad, raugoties uz citu lieliskajiem talantiem, esmu jutusies niecīga. Taču es mācos apzināties, cik bezjēdzīga un pat graujoša ir šāda salīdzināšana. Vēl svarīgāk ir tas, ka man ir izdevies saskatīt Dieva „neuzkrītošo dāvanu” svēto spēku un priecāties par šīm dāvanām, kas ir Viņa mīlestības un uzticēšanās apliecinājums.
Elders Mārvins Dž. Eštons mācīja, ka Dieva garīgajās dāvanās ir ietvertas arī „neuzkrītošākas” dāvanas, kuru skaitā ir: „vaicāšanas dāvana; klausīšanās dāvana; klusās, rāmās balss uzklausīšanas un īstenošanas dāvana; spēja raudāt; spēja izvairīties no strīdiem; patīkamas izturēšanās dāvana; … tiekšanās pēc taisnīguma; spēja netiesāt citus; tiekšanās pēc Dieva norādījumiem; māceklības dāvana; spēja gādāt par līdzcilvēkiem; spēja gremdēties pārdomās; lūgšanas dāvana”.2
Vai šis saraksts palīdz jums paraudzīties uz saviem talantiem jaunā gaismā? Man tas palīdz.
Šīs neuzkrītošās dāvanas pacilā Dieva bērnus tikpat lielā mērā kā tās, kuras mēs biežāk atpazīstam un par kurām biežāk sajūsmināmies3 — šīs vienkāršās dāvanas palīdz mums īstenot mūsu dzīves vissvarīgākos mērķus. Diemžēl dažkārt mēs esam atturīgi un nespējam novērtēt mums dotās dāvanas un dalīties tajās, baidoties, ka tās nav tik noslīpētas, pilnīgas vai pievilcīgas, cik mēs vēlētos.
Nespējot novērtēt šīs neuzkrītošās dāvanas, mēs zaudējam iespēju pacilāt Viņa bērnus, un mēs zaudējam iespēju sajust Dieva mīlestību.4
Nospēlējiet savu dāvanu dziesmu!
Ļaujiet man jums parādīt vēl kādu dāvanu — dāvanu no mana vectēva Lundgrena. Vectēvs vienmēr vēlējās sākt spēlēt vijoli. Taču tā bez pielietojuma krāja putekļus viņa plauktā un vēlāk manā plauktā; daudzu gadu garumā tās stīgas klusēja.
Salīdzināsim šo vijoli ar manas sešgadīgās mazmeitas Skārletas vijoli. Viņai piemīt talants, kurā viņa ar mums šovakar padalīsies.
[Skārleta spēlē vijoli]
Paldies tev, Skārleta! Tas bija skaisti. Es tevi mīlu.
Mūsu Debesu Tēva dotajās dāvanās ir paredzēts dalīties. Skārletas vijole nav dārga, un mēs varētu atrast nepilnības pašā instrumentā vai vijoļspēles tehnikā, taču, ielikdama tajā savu sirdi, viņa ir pasniegusi dāvanu un dāvājusi prieku.
Nepieļaujiet, ka jums dotās Dieva dāvanas — pat Viņa neuzkrītošās dāvanas — paliek neizmantotas un nenovērtētas. Noņemiet no plaukta dāvanas, ar kurām Viņš jūs ir apveltījis. Ja esat tās noglabājuši pašpārliecības trūkuma dēļ, notrausiet no tām putekļus un pamēģiniet. Dāvājiet tās Dievam un Viņa bērniem. Dāvanas, ko mums ir devis Debesu Tēvs, ir paredzēts izmantot, un tajās ir paredzēts dalīties. Visas jūsu Dieva dotās dāvanas, lai arī nepilnīgas, dāvā prieku un, tiekot veltītas Viņam, kļūst par slavēšanas dziesmu.
Lieciet lietā savu mīlošas uzklausīšanas talantu, apciemojot kādu vientuļu draugu. Varbūt jums piemīt talants izvairīties no strīdiem, vai jūs esat apveltīti ar patīkamas izturēšanās dāvanu? Šīs dāvanas vēl nekad nav bijušas tik nepieciešamas kā šobrīd. Sniedziet tās savai ģimenei, draugiem un kaimiņiem. Pasakiet kādam, kurš ir nomaldījies no ceļa, ka jūs viņu mīlat, un uzaiciniet pie sevis uz maltīti. Novadiet iedvesmotu stundu. Uzrakstiet laipnu zīmīti. Izmantojiet savas dāvanas, lai celtu Ciānu un stiprinātu apkārtējos. Dievam ir nepieciešami visdažādākie cilvēki. Visas Viņa dotās dāvanas ir paredzētas Viņa bērnu pacilāšanai. Nepieļaujiet, ka mūzika jūsos paliek neizdziedāta, apskāviens nepasniegts un piedošana nedāvāta.
Viņa dāvanas saņemšana
1832. gada Ziemassvētku laikā grūtībās nonākušie agrīno dienu svētie saskārās ar civiliem un politiskiem nemieriem. Pravietis Džozefs Smits tik tikko bija pareģojis pilsoņu karu.5 Tas nerada īpašu prieku.
Taču 27. decembrī Džozefs saņēma vēl vienu atklāsmi — „miera vēsti” no Tā Kunga.6 Šajos grūtajos laikos Tas Kungs atgādināja Džozefam par dāvanām, ko Viņš bija devis Saviem svētajiem, — jo īpaši Glābēja Jēzus Kristus dāvanu un cerību uz mūžīgo dzīvi.
Tajos Ziemassvētkos prieks bija rodams, saskatot un pieņemot Dieva dāvanas; vissvarīgākā no kurām ir Glābēja „neatkārtojamā dāvana”.7 Tāpat ir arī šajos Ziemassvētkos.
Džozefa saņemtajā atklāsmē Tas Kungs viņam uzdeva šādu jautājumu:
„Jo kāds labums cilvēkam, ja viņam tiek dota dāvana, un viņš nepieņem šo dāvanu? Lūk, viņš nepriecājas par to, kas tiek dots viņam, nedz arī priecājas par to, kurš ir tās dāvanas devējs.”8
Noslēgums
Es ceru, ka ikviens no mums spēj saskatīt un pieņemt dāvanas, ko Dievs mums devis, bet jo īpaši es ceru, ka ikviens no mums spēj priecāties par Dievu — šo dāvanu devēju.
Es esmu pateicīga par Viņa Dēla neatkārtojamo dāvanu — Dēla, kurš ieradās uz zemes kā bērniņš, kuru jauna māte ietina autiņos un guldīja silītē. Bērniņš, kurš mācījās rindiņu pēc rindiņas un labvēlību pēc labvēlības, līdz atdeva Savu dzīvību kā upuri par mūsu grēkiem. Par jūsu grēkiem. Par visu to cilvēku grēkiem, kuri jebkad ir dzīvojuši vai vēl dzīvos uz Zemes.
Kādas iemīļotas garīgās dziesmas vārdi vēsta:
„Prieks pasaulei — Tas Kungs ir klāt! Ir Ķēniņš Zemei dots!”9
Jēzus Kristus dāvana jau ir pasniegta, un vēl par kādu cenu! Jautājums ir tikai — vai mēs Viņu pieņemsim? Vai mēs ielaidīsim Viņu savā dzīvē un ļausim Viņam gūt virsroku? Kā?
Es liecinu, ka Mūsu Ķēniņa un Viņa dāvanu pieņemšana dāvās patiesu prieku — prieku pasaulei un prieku pasaulē.
„Paldies Dievam par Viņa neizsakāmo dāvanu”10 — Viņa Dēlu! Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.