Tej Kev Sib Ntsib Hawm Vajtswv hauv lub Caij Christmas
Cia Li Txais tus Vaj Ntxwv


Cia Li Txais tus Vaj Ntxwv

2022 Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm Kev Sib Ntsib Hawm Vajtswv hauv lub Caij Christmas

Hnub Sunday, lub Kaum Ob Hlis Ntuj hnub tim 4, xyoo 2022

Qhib Peb lub Siab Txais Nws

Cov nkauj no ua rau peb nyob kaj siab lug thiab tshoov peb lub siab.

Nyob zoo Christmas!

Nyob rau lub Kaum Ob Hlis Ntuj xyoo 1943, tseem ua Kev Tsov Rog Thoob Ntiaj Teb thib Ob. Txhua tus txhawj txog cov neeg lawv hlub uas nyob deb ua tsov rog, es nyob hauv tsev tsis muaj nyiaj thiab zaub mov txaus. Vim yog ib lub sij hawm txhua tsev neeg ceev tej yam cia, ua rau kuv txiv, Harold Hillam, uas muaj cuaj xyoos xav tsis thoob vim nws txais tau ib qho khoom plig Christmas zoo ua luaj—ib lub tsheb nqaj hlau. Lub tsheb nqaj hlau tsis yog zoo li lwm lub; lub tsheb nqaj hlau mus taus tsis tas muaj leej twg thawb. Tsis tau muab txav mus txav los. Nws tsis ntseeg tias yuav tau ib qho khoom plig zoo npaum li ntawd. Harold nyiam lub tsheb nqaj hlau ntawd kawg.

Ob peb xyoos tom qab ntawd, thaum txog lub caij Christmas, kev tsov rog hauv lub ntiaj teb tab tom ua tiav lawvm. Tiam sis cov neeg nyob hauv lub zos me St. Anthony, Idaho, tseem txom nyem, thiab kuv txiv tsev neeg ntshe lawv txom nyem tshaj yav tas los. Harold txiv mob heev, nws yuav luag tas sim neej. Tsis muaj leej twg uas yuav taus khoom rau Christmas—tsis hais Harold thiab nws tus kwv, Arnold, los yog.

Ob peb hnub ua ntej hnub Christmas, Harold txiv los nug nws hais tias, “Harold, koj puas kam muab koj lub tsheb nqaj hlau rau Arnold nws thiaj li yuav muaj ib qho khoom plig rau Christmas xyoo no?”

Nws puas tau hnov nws txiv zoo? Nws lub tsheb nqaj hlau los? Qhov no yeej yog ib ib qho tseem ceeb kawg.

Txog Christmas sawv ntxov, ces Arnold qw zoo siab kawg thaum nws txais ib lub tsheb nqaj hlau zoo ib yam li Harold lub.

Tsis ntev tom qab ntawd Arnold pom tias Harold tsis tshua ua si siv nws lub tsheb nqaj hlau lawm. Sij hawm dhau mus ces Arnold paub lawm tias qhov khoom plig uas nws nyiam heev tsis zoo ib yam li Harold lub tsheb nqaj hlau—yeej yog Harold lub ntag! Thaum Arnold to taub lub txiaj ntsim ntawd tseem ceeb npaum li cas, ces lub tsheb nqaj hlau yeej muaj nqis tshaj txhua yam.

Rau kuv mas, zaj dab neeg txog kuv tsev neeg no yog ib lub txiaj ntsim—thiab tsis yog vim zaj no pab kuv nco txog kuv txiv thiab nws tus kwv uas nws hlub. Qhov tseem ceeb tshaj, zaj no ua rau kuv nco txog txoj kev txi—Vajtswv Tib Leeg Tub txoj kev txi thiab txoj kev hlub—tus uas peb ua koob tsheej txog.

Yexus Khetos yeej yog lub txiaj ntsim uas kav ib txhis nyob hauv lub caij Christmas. Kuv ua tim khawv txog qhov tseeb no: Nws tau yug los, ua neej nyob thiab tuag theej peb lub txhoj, thiab Nws tseem muaj txoj sia nyob!

Peb tau koob hmoov vim peb tau txais lub txiaj ntsim xyiv fab no. Zaj nkauj Christmas hais li no tias, “Ntiaj teb zoo siab, tus Tswv tau los; Cia li txais tus Vaj Ntxwv!”1

Txwj Laug Neal A. Maxwell qhia tias, “Thaum peb xav txog txhua yam uas Vajtswv tau foom pub rau peb, ces tsim nyog uas peb txawj txais tej yam, tiam sis ntshe peb tsis txawj. Peb cov uas xav tias peb pab tau peb tus kheej los feem ntau nyuaj rau peb txais tej yam los ntawm lwm tus. …

“[Tiam sis] yeej tsis zoo li tej khoom plig, Vajtswv tej lub txiaj ntsim nyob mus ib txhis thiab yuav tsis piam sij hlo li, thiaj li yuav muaj lub caij Christmas tas mus li!”2

Yog li ntawd peb yuav ua li cas kom txais tau ib lub txiaj ntsim zoo npaum li no? Peb yuav ua li cas kom xaiv lub txiaj ntsim uas yog peb tus Cawm Seej, Nws txoj kev hlub, thiab Nws txoj Kev Theej Txhoj uas nyob mus ib txhis li?

Cia peb txhob xav txog tej qhov rais uas muaj te thiab cov khob noom zoo nkauj rau ib me pliag thiab kawm txog thawj cov neeg uas tau txais tus Cawm Seej, cov neeg uas tau txo hwj chim thiab rau khau khiab.

Txais Nws txoj Kev Dawb Huv

Thaum txog lub sij hawm uas tus Cawm Seej yuav yug los, Maivliag thiab Yauxej tau taug tej kev Npelehees, tiam sis txhua lub tsev so puv lawm. Tsis muaj leej twg uas muaj chaw rau nkawd los? Tsis muaj leej twg uas pub lawv tau so los? Maivliag paub tias nws muaj lub txiaj ntsim twg, tiam sis tsis muaj leej twg uas muaj chaw txais Nws.

Peb tsis paub tseeb tias Maivliag thiab Yauxej tau xav li cas thaum lub sij hawm no, tiam sis kuv yeej xav tias nkawd tau mus tom ntej xwb nrog kev muaj zog thiab kev ntseeg. Vim tus tim tswv tau hais kom nkawd “tsis txhob ntshai”3 thiab vim yuav tsum npaj rau Yexus yug los, nkawd tau tso kev xav nrhiav chaw kaj siab tseg thiab nkawd txaus siab nyob hauv ib lub nkuaj ntsiag to. Tiam sis ib qho chaw li ntawd los tsis ntev yuav hloov. Tsis ntev ces tus Tswv yuav ua rau qhov chaw khoob lug ntawd muaj kev dawb huv puv npo.

Ib yam li Lukas 2:7 hais tias, “Maivliag yug nws tus me tub hlob, nws muab khaub ncaws qhwv tus me nyuam thiab muab tso pw rau hauv ib lub dab zaub, rau qhov tej tsev so, neeg twb so puv tas lawm.”

Peb tus Cawm Seej—tus uas yog lub txiaj ntsim txoj sia, kev cia siab, thiab kev cog lus—tau los rau hauv lub ntiaj teb.

Peb yuav ua li cas kom npaj chaw hauv peb lub siab kom txais tus Khetos thiab cia Nws txoj kev dawb huv puv peb tej qhov chaw khoob lug? Ib yam li Maivliag thiab Yauxej, peb tso siab rau nws los tau txawm yog tej lub sij hawm peb tej xwm txheej nyuaj dhau. Tej lus coj peb lub neej—tsis hais tej txuj ci tseem ceeb los—nyaj yuav tsis nyob hauv tej qhov chaw uas muaj neeg coob, los sis nyob hauv tej sam thiaj los yog tej tshav ua si loj, tiam sis yuav nyob hauv tej qhov chaw ntsiag to uas peb nyob thiab ua hauj lwm—tej qhov chaw uas peb mus kom txais kev pab. Thaum twg peb xav tau dab tsi los, peb yeej yuav txais tau tej lus teb peb tej lus thov Vajtswv.

Txais Nws txoj Kev Caw Ua tej Yam

Qhov uas thawj cov uas txais Vajtswv tus Me Nyuam Yaj yog cov neeg yug yaj puas yog ib qho zoo kawg?

Twb yog tsaus ntuj thaum cov neeg yug yaj sib sau ua ke xav tsis thoob txog qhov kaj uas los saum ntuj los rau hauv lub ntiaj teb thaum txog lub sij hawm uas tus Cawm Seej tau yug los.

“Tus tim tswv ntawd hais rau lawv hais tias, Nej tsis txhob ntshai! Kuv los ntawm no yog coj txoj moo zoo uas yog txoj kev zoo siab kawg nkaus. …

“Hnub no nej tus Cawm Seej twb yug los rau hauv Daviv lub nroog lawm, nws yog Khetos uas yog tus Tswv.”4

Cov neeg yug yaj zoo no tsis tau tos kom txais tau tiam sis lawv ceev nrooj kom ntsib lawv tus Vaj Ntxwv. Los ntawm lawv, peb kawm tias txais yog ib yam yus ua. Lukas qhia peb tias cov neeg yug yaj “ceev nrooj mus rau hauv lub nroog, lawv pom Maivliag thiab Yauxej, thiab pom tus me nyuam pw hauv ib lub dab zaub.”5

Ntau lub sij hawm peb tsis txais tej kev tshoov siab uas los ntawm tus Tswv vim tej ntawd tsis yog raws li peb tau npaj los sis tsis yog raws li lub sij hawm uas peb nyiam. Zaj dab neeg Christmas ua rau peb xav ua li cov neeg yug yaj zoo no vim lawv tsis tau tos kom txais tau lawv tus Vaj Ntxwv.

Nej puas paub tias Lukas hais ib yam zoo siab kawg nyob hauv zaj dab neeg Christmas hais tias kev txais Nws yeej yog kev qhia txog Nws, thaum Lukas piav tias, “Thaum cov yug yaj pom [Yexus] lawm, lawv qhia zaj uas tus tim tswv ceeb tsheej qhia rau lawv hais txog tus me nyuam ntawd”?6 Cov neeg yug yaj ntawd tau txais ib zaj lus los ntawm ntuj ceeb tsheej los, lawv ceev nrooj mus saib Nws, ces tom qab ntawd lawv yog cov tub txib saum ntuj ceeb tsheej, uas tshaj tawm txog kev zoo siab rau lub ntiaj teb thiab caw txhua tus “txais [lawv] tus Vaj Ntxwv!”7

Rau Siab Ntseeg Kom Txais Tau

Nim no cia peb xav txog cov Neeg Txawj Ntse. Lawv yeej yog cov neeg zoo uas nrhiav Yexus Khetos. Lawv rau saib saib ntsoov seb thaum twg lub cim saum ntuj yuav tshwm sim, ces thaum lawv pom lawm, ces lawv tau ncaim lawv lub tsev, txoj hauj lwm, tsev neeg, thiab cov phooj ywg kom raws lub hnub qub thiab nrhiav tau lawv tus Vaj Ntxwv.

Tsis zoo li cov neeg yug yaj, lawv txoj kev taug mus yog ib txoj kev uas siv sij hawm ntev. Lawv yuav tsum nrhiav, thov, thiab nug ces tos thiab mus, ces rov qab ua dua, mus txog thaum lawv pom tus me nyuam tub nrog Maivliag, Nws niam. Lawv tau muab khoom plig uas muaj nqis tshaj plaws thiab pe hawm Nws.8

Kuv yeej ib txwm xav txog qhov no: Thaum peb txais Yexus Khetos, peb puas rau siab nrhiav Nws thiab cia Nws coj peb kev mus rau tej qhov chaw thiab cov neeg uas peb tsis paub? Peb puas qhia peb txoj kev ris txiaj thaum peb muab txiaj ntsim thiab pe hawm Nws?

Cov uas Txais Tau Koob Hmoov

Zaj dab neeg Christmas yeej zoo li ntawd.

Kuv cov phooj ywg zoo, cov uas txais tau koob hmoov. Txawm yog khoom plig zoo li kuv txiv lub tsheb nqaj hlau thiab lwm qhov khoom plig uas txhua tsev neeg ib leeg pub rau ib leeg, tej lub txiaj ntsim no yeej tsis zoo npaum li kev txais lub txiaj ntsim tseeb ntawm lub caij Christmas—Yexus Khetos.

“Vim yuav pab tau dab tsi rau ib tug neeg yog hais tias muab ib lub txiaj ntsim rau nws, tiam sis nws tsis txais lub txiaj ntsim ntawd?”9

Cia li xav txog nqe vaj lug kub ntawd ua ke nrog cov lus tseeb no: “Rau qhov Vajtswv hlub neeg ntiaj teb kawg li, nws thiaj txib nws tib Leeg Tub los rau hauv ntiaj teb. Tus uas ntseeg nws Leej Tub, tus ntawd yuav tsis tuag, tiam sis yuav tau txoj sia ntev dhawv mus ib txhis.”10

Kuv nyiam kev cog lus uas hais tias tus uas yuav txais lub txiaj ntsim uas yog tus Khetos, ces tus ntawd yuav tau txoj sia ntev mus ib txhis!

Peb thiaj li paub tias thaum peb txais tus Khetos txhua hnub, ces peb yuav ua raws li peb tus yaj saub, Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson, tau caw peb los ua: “ib co neeg uas muaj peev xwm thiab tsim nyog txais tus Tswv thaum Nws rov qab los, ib co neeg uas tau xaiv Yexus Khetos lawm.”11

Zoo siab kawg thaum peb xav txog hnub uas peb yuav tshaj tawm ua ke hais tias, “Ntiaj teb zoo siab, tus Tswv tau los; Cia li txais tus Vaj Ntxwv!”12 Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Luam