Kā rast mieru
„Lūdzu, palīdzi man nejusties tik vientuļi.”
Mollija centās neraudāt, kad viņa atvadījās no savas māsas Meisijas. „Es tevi mīlu!” teica Mollija. Viņa cieši apskāva Meisiju.
„Redzēsimies pēc dažiem mēnešiem,” sacīja Meisija. Meisija atstāja mājas, lai dodos uz augstskolu. Viens no Mollijas brāļiem jau studēja augstskolā. Cits viņas brālis kalpoja misijā. Mollijai viņu visu tik ļoti pietrūka!
Mamma paspieda Mollijas roku. Viņas skatījās, kā Meisija aizbrauc prom. „Mums viņas pietrūks,” teica mamma. Viņas acīs sariesās asaras.
Mollija iegāja atpakaļ mājā. Viņa devās uz Meisijas tukšo guļamistabu un aizvēra durvis. Tad viņa apsēdās uz Meisijas gultas un sāka raudāt.
Kāds pieklauvēja pie durvīm. Ienāca mamma ar tēti. Viņi apskāva Molliju. Viņi visi sēdēja uz Meisijas gultas, līdz Mollijas asaras nožuva.
„Es zinu, ka tev ir skumji, jo Meisija ir devusies prom,” tētis teica. „Mēs varētu pateikt ģimenes lūgšanu! Mēs varam lūgt Debesu Tēvam mums palīdzēt sajusties labāk. Vai tu, lūdzu, varētu pateikt lūgšanu, Mollija?”
„Labi.” Mollija nolieca savu galvu. „Debesu Tēvs, mēs Tev pateicamies par visiem ģimenes locekļiem — par Vilu, Pārkeru, Meisiju, mani, mammu un tēti. Mēs Tev pateicamies par to, ka mēs kā ģimene varam būt kopā mūžīgi. Lūdzu, palīdzi mums sajust mierinājumu. Un palīdzi man nejusties tik vientuļi.”
Mollijai pietrūka sarunu ar Meisiju pirms gulētiešanas. Taču viņa zināja, ka Debesu Tēvs uzklausīja viņas lūgšanas. Viņa zināja, ka Viņš palīdzēs viņai justies labāk.
Nākamajā rītā Mollijas māja bija tik klusa! Viņai pietrūka smiešanās kopā ar Meisiju, gatavojoties skolai. Viņai pietrūka kopīgas brokastošanas un sarunu. Dažreiz Meisija viņai stāstīja par to, ko viņa apgūst seminārā. Mollija vienmēr izjuta mieru, kad viņas sarunājās par evaņģēliju.
Re, kas man jādara! Mollijai ienāca prātā ideja.
Mollija sagatavojās skolai. Pēc tam viņa sameklēja mammu.
„Sveika, mīļā!” mamma viņu apskāva. „Vai esi gatava skolai?”
„Vai mēs kopā varam izlasīt kādu konferenču runu, pirms es dodos uz skolu?” jautāja Mollija. „Man šķiet, ka tad jutīšos labāk.”
Mamma pasmaidīja. „Tā ir lieliska doma!”
Viņas uz maiņām lasīja vispārējās konferences runu par mierinājumu. Mollijai patika pavadīt laiku kopā ar savu mammu. Viņa labi jutās, kopā ar viņu lasot šo runu.
Kad viņas pabeidza, Mollija smaidīja. „Atkārtosim to vēl citreiz!”
Viņai joprojām pietrūka Meisijas, Vila un Pārkera. Bet viņa vairs nejutās tik vientuļi. Uz viņas lūgšanu tika atbildēts. Viņa varēja pavadīt laiku kopā ar savu mammu un tēti. Un praviešu vārdi viņai palīdzēja rast mieru.
Lizas Brizijas ilustrācijas