Jauna skola, jauna draudzene
Kā gan lai Ada ar kādu sadraudzējas, neprotot ķīniešu valodu?
„Man ir bail,” Ada teica. Šī bija viņas pirmā skolas diena Taivānā. Taču viņa neprata ķīniešu valodu, kā to prata pārējie skolēni. Kā gan lai viņa ar kādu sadraudzējas? Ar ko gan viņa spēlēsies stundu starplaikā?
Mamma cieši apskāva Adu. „Baidīties nav nekas slikts.”
Ada sarauca pieri. „Es nezinu, kā šeit ar kādu sadraudzēties.”
Mamma apskāva viņu vēlreiz. „Kad tevi pārņem satraukums, varbūt tu varētu padomāt par kādu Sākumskolas dziesmu? Vai tas palīdzētu?”
Ada piekrītoši pamāja. Pēc tam viņa kopā ar mammu devās uz savu klasi. Viņas skolotāja jau gaidīja. „Ni hao!” skolotāja teica. Ada centās pasmaidīt. Viņa nezināja, ko šie vārdi nozīmē.
Ada atvadījās no mammas. Tad viņa uzmeklēja brīvu solu un apsēdās.
Viņa palūkojās uz pārējiem bērniem. Daži no viņiem sarunājās. Citi sēdēja klusi — tāpat kā Ada. Ada juta satraukumu. Šķita, it kā viņas vēderā dūktu bites.
Tad Ada ieraudzīja kādu raudošu meiteni. Ada gribēja viņai palīdzēt. Taču kā lai viņa palīdz, neprotot ķīniešu valodu? Ja nu šī meitene nemaz nevēlas viņas palīdzību?
Ada rīkojās tā, kā bija teikusi viņas mamma. Viņa atcerējās savas mīļākās Sākumskolas dziesmas vārdus: „Mīliet cits citu, kā Jēzus mīl jūs.” Ada zināja, ka Svētais Gars lūdz viņas palīdzību.
Ada apsēdās līdzās meitenei. Viņa aplika roku ap viņas pleciem. Pēc tam viņa paglaudīja viņas muguru tā, kā to darīja mamma, kad Ada bija noskumusi. Meitene pārstāja raudāt! Viņa atbildēja Adas apskāvienam.
Ada norādīja uz sevi. „Ada.”
Arī meitene norādīja uz sevi. „Meja,” viņa teica.
Ada pasmaidīja. Visu atlikušo dienas daļu viņa sēdēja līdzās Mejai. Kaut arī viņas nerunāja vienā valodā, viņām gāja jautri. Viņas kopīgi paēda pusdienas. Starpbrīdī viņas kopīgi spēlējās. Un Meja palīdzēja Adai apgūt jaunus vārdus ķīniešu valodā!
Ada nespēja vien sagaidīt, kad varēs pastāstīt mammai par savu jauno draudzeni. Viņa zināja — ja viņa seko Jēzum, viņai ne no kā nav jābaidās.
Šonas Dž. C. Tenijas ilustrācijas