Malkasgādāšanas sacensības
Pravietis ir teicis, ka mums nekad nevajadzētu pārstāt gatavoties!
Lūkasa kājas aši sitās pret zemi. Viņš palūkojās pār plecu. Viņa brālis Roberts tūliņ viņu panāks!
„Noķēru! Tagad vadi tu!” Roberts iesaucās.
Lūkass iesmējās. Viņš sāka dzīties pakaļ savai vecākajai māsai Milijai.
Pēc spēles visi apsēdās, lai atpūstos.
„Ko mēs varētu paspēlēt tagad?” Milija jautāja.
Lūkass priecājās, ka viņam ir brālis un māsa, ar ko spēlēties. Taču daudz kas bija mainījies Covid-19 dēļ. Viņi nevarēja apmeklēt vietas, kur bija daudz cilvēku. Un dažkārt viņiem pat nebija ļauts uzturēties ārpus mājas.
Lūkass centās izdomāt kādu spēli, ko viņi varētu paspēlēt. Pēkšņi viņš iedomājās par Sākumskolā dzirdēto.
„Man šķiet, ka mums vajadzētu darīt kaut ko, lai sagatavotos,” Lūkass teica.
„Ko tu ar to domā?” Milija jautāja.
Lūkass palūkojās uz gvajaves kokiem, kas auga ap viņu māju. „Pravietis ir teicis, ka mums nekad nevajadzētu pārstāt gatavoties. Varbūt šodien mēs varētu sagādāt malku? Mēs varētu pārvērst to par spēli, lai paskatītos, kurš var sagādāt visvairāk malkas!”
Lūkass ar savu māsu un brāli aizskrēja līdz kokiem, kas auga netālu no viņu mājas. Lūkass savāca zaru klēpi un skrēja atpakaļ, lai sakrautu malku šķūnītī. Kad pieskrēja brālis un māsa, viņš palīdzēja sakraut arī viņu malku. Viņi skrēja šurpu turpu, līdz bija sagādājuši milzīgu kaudzi malkas.
„Ar šo pietiks, lai gatavotu ēdienu veselas nedēļas garumā!” Milija teica.
„Tas bija jautri,” atzina Roberts. „Man patīk būt sagatavotam!”
„Man arī,” Lūkass piebalsoja. Viņš gribēja paveikt vēl kaut ko, lai sagatavotos.
Tad viņi kopā ar brāli un māsu iestādīja savā dārzā bele (ēdamos augus). Lūkas nogrieza vecāko augu kātus, lai viņi varētu tos iestādīt un izaudzēt vairāk stādu.
Kamēr viņi strādāja, pagalmā iznāca vecāki un vecvecāki.
„Vai jūs iestādījāt šos bele stādus paši?” jautāja vectēvs.
„Jā,” Lūkass atbildēja. „Un mēs arī sagādājām malku!”
„Paldies!” teica tētis. „Šodien es biju ļoti aizņemts. Man nebūtu bijis laika to izdarīt.”
Tanī pēcpusdienā Lūkass ar ģimeni sēdēja istabā. Viņi dzirdēja, kā pa radio tiek paziņots, ka visiem cilvēkiem četras dienas jāpavada iekštelpās, lai apturētu Covid-19 izplatību. Nevienam nebija ļauts pamest savas mājas.
„Labi gan, ka mēs sagādājām malku šodien. Tagad mēs vairs to nevarētu,” teica Milija.
Lūkass pasmaidīja. Viņš priecājās, ka viņi bija rīkojušies atbilstoši pravieša aicinājumam un sagatavojušies.
Šonas Dž. C. Tenijas ilustrācijas