Draugs
Ģimenes vēstures pasākums
Kristības un konfirmācija


„Ģimenes vēstures pasākums”, Draugs, 2023. g. augusts, 30.–31. lpp.

Ģimenes vēstures pasākums

„Vai vari man izstāstīt vēl vienu ģimenes stāstu?” vaicāja Loreina.

Šie notikumi norisinājās Vanuatu.

Loreina smaidīja, dziedot pēdējos dziesmas vārdus. Viņi bija tikko pabeiguši dziedāt Sākumskolā. Tagad bija pienācis laiks apmeklēt nodarbību.

Taču pirms tam piecēlās māsa Taleo. „Es vēlos jums pastāstīt par kādu Sākumskolas pasākumu, kas drīzumā norisināsies,” viņa teica. „Mēs vēlamies, lai katrs no jums kaut ko uzzinātu par savu ģimeni. Palūdziet saviem vecākiem dalīties ģimenes stāstos. Tad pasākuma laikā katrs no jums varēs pastāstīt, ko būs uzzinājis.”

Kad Loreina pēc baznīcas apmeklēšanas pārradās mājās, viņa izjuta patīkamu satraukumu. Viņa atrada lielu papīra lapu un nolika to uz galda. Viņa nevarēja vien sagaidīt, kad kaut ko uzzinās par savu ģimeni!

Loreina uzzīmēja uz papīra lapas ģimenes koku. Mamma ar tēti palīdzēja tajā sarakstīt vārdus. Pēc tam viņa pielīmēja uz plakāta savu ģimenes locekļu fotogrāfijas.

Attēls
alt text

„Tavu vecvecmammu arī sauca Loreina,” teica mamma. „Mēs tevi nosaucām viņas vārdā.”

„Oho!” noteica Loreina.

„Vecmamma Loreina bija ļoti mīloša.” Mamma pasmaidīja. „Kad citiem cilvēkiem ciemā beidzās malka krāsnij, vecmamma Loreina padalījās ar savējo.”

Bija interesanti uzzināt ko jaunu par savu ģimeni! „Vai vari man izstāstīt vēl vienu ģimenes stāstu?” vaicāja Loreina.

„Tētis varētu izstāstīt par to, kā viņš pirmo reizi devās uz templi,” mamma teica. „Toreiz viņš bija tikai sešus gadus vecs. Viņš ar vecākiem mēroja tālu ceļu uz templi Jaunzēlandē.”

Loreinai patika klausīties stāstu par templi. „Tēti, pastāsti man šo stāstu!” viņa teica.

„No sākuma mēs ar lidmašīnu lidojām uz Jaunzēlandi. Pēc tam mēs braucām ar autobusu. Tas bija garš ceļš.” Tētis Loreinai parādīja tempļa attēlu. „Beidzot mēs ar vecākiem iegājām templī. Mēs tikām saistīti kā ģimene. Tas nozīmē, ka mēs varam būt kopā mūžīgi!”

Tas raisīja Loreinā siltas sajūtas. Viņa priecājās par to, ka varēja uzklausīt stāstus par savu ģimeni.

Beidzot pienāca Sākumskolas pasākuma rīts. Loreina palīdzēja mammai un māsai Taleo sagatavot baznīcas ēku pasākumam.

Pēc tam viņas izdzirdēja iepriecinošas ziņas. Uz viņu salas tiks uzbūvēts templis!

Loreina tik ļoti priecājās. Kad viņa būs pietiekami veca, lai apmeklētu templi, viņai nemaz nebūs tālu jāceļo!

Tovakar visi Loreinas draugi apmeklēja Sākumskolas pasākumu. Bērni pēc kārtas pastāstīja, ko viņi ir uzzinājuši par savu ģimeni. Kad pienāca Loreinas kārta, viņa pacēla savu ģimenes koka plakātu.

„Man ļoti patika uzzināt ko jaunu par savu ģimeni,” viņa teica. „Es uzzināju, ka mani nosauca vecvecmammas vārdā. Es arī uzzināju par to, kad mana ģimene pirmo reizi devās uz templi. Templis var palīdzēt mūsu ģimenēm būt kopā mūžīgi.” Siltā sajūta atgriezās. „Es tik ļoti priecājos par to, ka mums šeit, Vanuatu, būs templis.”

Loreina apsēdās ar lielu smaidu uz lūpām. Viņa jutās pateicīga par to, ka varēja vairāk līdzināties Jēzum. Un viņa bija pateicīga par templi! Viņa nevarēja vien sagaidīt, kad kādudien varēs tajā ieiet.

Attēls
alt text
Attēls
alt text here

Emīlijas Deivisas ilustrācijas

Drukāt