„Lieldienu būtība — dzīvais Jēzus Kristus”, Jauniešu spēkam, 2021. g. marts., 2.–5. lpp.
Lieldienu būtība — dzīvais Jēzus Kristus
Svinot Lieldienas, mēs priecājamies par to, ka Jēzus Kristus dzīvo mūsu visu dēļ.
Šajā Lieldienu laikā mēs svinam to, ka Jēzus Kristus ir dzīvs. Ar pilnīgu mīlestību mūsu Glābējs mums apliecina: „[Jums būs miers Manī.] Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!” (Jāņa 16:33.)
Atzīmējot Lieldienas, mēs priecājamies par to, ka Jēzus Kristus dzīvo — ne tikai toreiz, bet arī tagad; ne tikai dažu, bet visu cilvēku labā. Viņš ieradās un turpina būt klātesošs, lai dziedinātu salauztās sirdis, atsvabinātu cietumniekus, aklajiem dotu gaismu un saistītiem — brīvību. (Skat. Lūkas 4:18.) Tas ir ikviens no mums. Viņa Izpirkšanas solījumi uz mums attiecas neatkarīgi no mūsu pagātnes, tagadnes vai mūsu bažām par nākotni.
„Ozianna!” un „Alelujā!”
Pūpolsvētdienā Jēzus ieradās Jeruzālemē ēzeļa mugurā, un daudzi cilvēki „ņēma palmu zarus un izgāja Viņam pretim” (Jāņa 12:12–13; skat. arī Mateja 21:8–9; Marka 11:8–10). Saskaņā ar tradīciju, palmu zari ir svēts simbols, kas pauž prieku par mūsu Kungu. Ticīgie atpazina šo kā pravietojuma piepildīšanos un ar nodomu sauca: „Ozianna augstībā!” (Mateja 21:9.) „Ozianna” nozīmē „izglāb mūs” (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Ozianna”).
Nedēļu pēc Pūpolsvētdienas ir Lieldienu svētdiena. Prezidents Rasels M. Nelsons mācīja, ka Jēzus Kristus „nāca, lai atmaksātu parādu, ko nebija aizņēmies, jo mēs bijām parādā to, ko nebijām spējīgi atmaksāt”.1 Patiesi, pateicoties Kristus īstenotajai Izpirkšanai, visi Dieva bērni „var tikt [izglābti], ja [tie] paklausīs evaņģēlija likumiem un priekšrakstiem” (Ticības apliecinājumi 1:3). Lieldienās mēs dziedam: „Alelujā!” „Alelujā!” nozīmē „Lai slavēts Tas Kungs, Jehova!” (Skat. Bible Dictionary, „Hallelujah”.)
Stāsts par to, kas ir „Ozianna!” un „Alelujā!”, slēpjas svētajos notikumos, kas norisinājās starp Pūpolu un Lieldienu svētdienu. „Ozianna!” ir mūsu lūgums Dievam mūs glābt. Ar vārdu „Alelujā!” mēs slavējam To Kungu par cerību uz glābšanu un paaugstināšanu. Ar vārdiem „Ozianna!” un „Alelujā!” mēs atzīstam, ka dzīvais Jēzus Kristus ir Lieldienu būtība.
Atjaunošana un augšāmcelšanās
1836. gada 3. aprīļa Lieldienu svētdienā, Atjaunošanas agrīnajās dienās, pēc Kērtlandes tempļa iesvētīšanas parādījās dzīvais Jēzus Kristus. Tie, kas Viņu redzēja, liecināja par Viņu, izmantojot savstarpēji papildinošus uguns un ūdens kontrastus: „Viņa acis bija kā uguns liesma; mati uz Viņa galvas bija balti kā tīrs sniegs; Viņa vaigs spīdēja spožāk par sauli; un Viņa balss bija kā lielu bangojošu ūdeņu skaņa, patiesi Jehovas balss.” (Mācības un Derību 110:3; uzsvars pievienots.)
Toreiz Glābējs paziņoja: „Es esmu pirmais un pēdējais; Es esmu Tas, kurš dzīvo, Es esmu Tas, kurš tika nokauts; Es esmu jūsu aizstāvis Tēva priekšā.” (Mācības un Derību 110:4.) Atkal savstarpēji papildinoši pretstati — pirmais un pēdējais, dzīvais un nokautais. Viņš ir Alfa un Omega, Pirmais un Pēdējais (skat. Jāņa atkl. 1:8; 3. Nefija 9:18; Mācības un Derību 19:1; 38:1; 45:7), ticības aizsācējs un piepildītājs (skat. Ebrejiem 12:2; Moronija 6:4).
Pēc Jēzus Kristus parādīšanās nāca arī Mozus, Ēlija un Elija. Saskaņā ar dievišķo vadību šie diženie seno laiku pravieši atjaunoja priesterības atslēgas un pilnvaras. Tādējādi „šīs atklāšanas atslēgas tiek nodotas” (Mācības un Derību 110:16) Viņa atjaunotajai Baznīcai, lai svētītu visus Dieva bērnus.
Zīmīgi, ka Mormona Grāmata raksturo „Kristus spēku un augšāmcelšanos” (Almas 41:2), kas ir Lieldienu būtība, divos atjaunošanas veidos.
Pirmkārt, augšāmcelšanās nodrošina atjaunošanu „īstā un pilnīgā ķermenī” — „katrs loceklis un locītava” tiks atjaunota un „neviens mats no galvas nezudīs” (Almas 40:23). Šis solījums sniedz cerību tiem, kuri ir zaudējuši ķermeņa daļas, spēju redzēt, dzirdēt vai staigāt vai slimo ar neārstējamu vai garīgu slimību, vai cieš no jebkādām nepilnībām. Viņš mūs atrod. Viņš mūs padara veselus.
Otrais Lieldienu un mūsu Kunga Izpirkšanas solījums ir tāds, ka garīgā ziņā „visas lietas tiks atjaunotas to pareizajā kārtībā” (Almas 41:4). Šī garīgā atjaunošana atspoguļo mūsu darbus un vēlmes. Tā atjauno „to, kas ir labs”, „taisnīgs”, „taisns” un „žēlastīgs” (Almas 41:13). Nav nekāds brīnums, ka pravietis Alma izmanto vārdu atjaunot 22 reizes,2 mūs skubinot „[rīkoties] taisni, [spriest] taisnīgi un [darīt] labu nepārtraukti” (Almas 41:14).
Tā kā „Dievs pats izpērk pasaules grēkus” (Almas 42:15), Tā Kunga īstenotā Izpirkšana var dziedināt ne tikai to, kas ir bijis, bet arī to, kas var notikt. Tāpēc ka Viņš zina mūsu sāpes, ciešanas, slimības, mūsu dažādos kārdinājumus (Almas 7:11), Viņš var žēlastībā palīdzēt mums mūsu vājībās (skat. Almas 7:12). Tā kā Dievs ir „pilnīgs, taisns Dievs, un arī žēlīgs Dievs”, žēlsirdības iecere var „[apmierināt] taisnības prasības” (Almas 42:15). Mēs nožēlojam grēkus un darām visu, kas ir mūsu spēkos. Viņš ieskauj mūs mūžīgi „[Savās] mīlestības rokās” (2. Nefija 1:15).
Mūžīgā prieka dziesmas
Kopā ar jums šajā Lieldienu laikā es liecinu par Dievu, mūsu Mūžīgo Tēvu, un Viņa mīļoto Dēlu, dzīvo Jēzu Kristu. Mirstīgie cilvēki tika nežēlīgi piesisti krustā un vēlāk augšāmcēlās. Taču tikai dzīvajam Jēzum Kristum Viņa pilnīgajā, augšāmceltajā veidolā joprojām ir krustā sišanas rētas uz rokām, kājām un sānā. Tikai Viņš var teikt: „Es esmu iezīmējis tevi uz Savu roku delnām” (Jesajas 49:16; 1. Nefija 21:16). Tikai Viņš var sacīt: „Es esmu tas, kurš tika paaugstināts. Es esmu Jēzus, kas tika sists krustā. Es esmu Dieva Dēls” (Mācības un Derību 45:52).
Šajā laikā mēs varam daudz mācīties par Dieva labestību un mūsu dievišķo potenciālu, lai Dieva mīlestība augtu mūsos, mums meklējot Viņu un sniedzoties pretī viens otram. „Un notiks, ka taisnīgie tiks sapulcināti no visām tautām un nāks uz Ciānu, dziedādami mūžīgā prieka dziesmas” (Mācības un Derību 45:71). Šajā laikā, kad dziedam „Ozianna!” un „Alelujā!”, dziediet „Alelujā!”, jo Viņš valdīs mūžīgi! Sauciet „Ozianna!” Dievam un Jēram!