Kā logs uz tavu dvēseli

Ričards M. Romnijs

Baznīcas žurnāli

Dziedot kopā ar savas bīskapijas kori starpreliģiju mūzikas festivālā, šie jaunieši daudz mācījās par to, kā mūzika var savest kopā visus ticīgos.

Meganai C., Ītanam M. un Romijai C. ir kas kopīgs — viņiem patīk garīgā mūzika. Viņiem patīk, kā šāda mūzika viņus pacilā un iedvesmo, kā tā liek viņiem justies. Un viņiem arī patīk vērot, kā šāda mūzika pacilā un iedvesmo citus cilvēkus.

Meganai (18 gadi), Ītanam (19 gadi) un Romijai (17 gadi) ir vēl kas kopīgs — viņi visi dzied savas bīskapijas korī Floridā, ASV. Un nesen šis koris dāvāja viņiem vēl lielāku iespēju — dalīties viņu mīlestībā uz mūziku, piedaloties Starpreliģiju mūzikas festivālā.

„Mūsu kopienā ir starpreliģiju apvienība, kas daudz strādā pie tā, lai kopā savestu dažādu ticību pārstāvjus,” skaidro Ītans. Piemēram, šī apvienība organizēja „Iftar” mielastu un pārrunas tā laikā (tās ir vakariņas, kad musulmaņi noslēdz savu gavēni svētajā Ramadāna mēnesī), rīkoja daudzus kalpošanas projektus, piemēram, sagatavoja skolas somas tiem bērniem, kam tās bija nepieciešamas, un noturēja vairākas kopējas maltītes, kuru laikā nepazīstami cilvēki sēdēja līdzās pie galda un runāja par savas kultūras ēdienu, paražām un uzskatiem.

Kora dalībniekiem patīk pusdienot un kalpot kopā ar citu ticību pārstāvjiem.

Būsim draugi

Apvienības mērķis, protams, ir palīdzēt dažādas izcelsmes cilvēkiem sadraudzēties.

„Ir kāda turku ģimene, kuru parasti satieku starpreliģiju pusdienās, un viņi pieskrien man klāt un saka: „Mēs tik ļoti priecājamies tevi atkal redzēt!”” saka Romija. „Pasaulē, kur tik daudz tiek vajāti reliģiju un ticību pārstāvji, ir jauki visiem sanākt kopā un vienkārši aprunāties.” „Kādā kalpošanas projektā kundzes citā baznīcā izturējās tik jauki,” viņa saka. „Viņām bija vienalga, pie kuras reliģijas piederēja cilvēki. Viņas tikai vēlējās piedāvāt savu palīdzību. Bija tik patīkami uz to noraudzīties.”

„Lai arī mūsu ticības uzskati atšķiras,” saka Megana, „es vienmēr esmu izturējusies ar cieņu pret citu cilvēku ticību, un bija jauki veidot draudzīgas attiecības pie mielasta galda, kur mēs visi gribējām cits citu iepazīt.”

„Mūsu Baznīca ir viena no jaunākajām šīs apvienības loceklēm,” saka Ītans. „Tāpēc es augsti novērtēju laipnību, ar kādu viņi pret mums izturējās un cik labi mūs pieņēma. Es zinu, ka dažās vietās Baznīcas mācības tiek pārprastas. Līdz ar to es vienmēr novērtēju to, kad cilvēki spēj pieņemt citu cilvēku atšķirības un meklē kopīgo.”

Dvēselē vienoti

Visām reliģijām ir kas kopīgs, un tā ir mūzika. Starpreliģiju mūzikas festivāls bija lieliska iespēja visiem ticīgajiem apvienoties, slavinot Dievu. Aptuveni seši kolektīvi pārstāvēja dažādas reliģijas no visas pilsētas, un bīskapijas koris bija viens no tiem.

„Pasākumā piedalījās zvaniņu koris, vokālais duets, liels koris, mazs koris, flautas un klavieru duets utt.,” skaidro Megana. „Katram kolektīvam tika lūgts sniegt divus priekšnesumus.”

Megana turpina stāstīt: „Mēs gribējām būt droši par to, lai mūsu dziesmas parādītu cilvēkiem, ka mēs ticam Jēzum Kristum un ka mēs arī ticam Debesu Tēvam. Mēs vēlējāmies radīt pielūgsmes sajūtu.”

Koris nolēma, ka rādīs divus priekšnesumus, kurus iepriekš jau bija uzvedis: Stīvena Kapa Perija „Great Things and Small Things” („Diženas un mazas lietas”) un Dženisas Kapas Perijas, Stīvena Kapa Perija un Laines Perijas Kristofersones „Sacraments and Symbols” („Priekšraksti un simboli”).

„Pirmajai dziesmai ir pacilājoša noskaņa. Tā sniedz pārliecību par to, ka ar Dieva palīdzību tu vari paveikt visu — gan salīdzinoši mazas, gan ļoti nozīmīgas lietas,” saka Ītans. „Otrajai dziesmai ir daudz godbijīgāka noskaņa. Tā līdzinās lūgsnai un rada patiesu pielūgsmes sajūtu.”

Vingrināties, vingrināties, vingrināties

Gatavojoties uzstāties, Ītans pielietoja jau viņam iepriekš zināmu paņēmienu. „Pirmkārt, es cenšos iegremdēties dziesmā,” viņš saka. „Esmu atklājis, ja es pievēršu uzmanību dziesmas vēstījumam, es to varu labāk izbaudīt. Protams, es arī cenšos dziedāt pareizi, taču man to ir vieglāk izdarīt tad, kad es saplūstu kopā ar vēstījumu, kuru cenšos nodot. Es pievēršu lielu uzmanību garīgajai sagatavotībai.”

„Mums vēl joprojām bija jāuzstājas Vakarēdiena sanāksmē un jāvingrinās citiem pasākumiem,” stāsta Megana. „Taču mēs zinājām, cik svarīgs bija šis starpreliģiju pasākums, tāpēc mēs labi sagatavojām priekšnesumus. Mēs pie tiem cītīgi strādājām.”

Otrajā priekšnesumā no 14 kora dalībniekiem dziedāja tikai dubultkvartets (8 cilvēki). „Mēs sanācām uz mēģinājumiem otrdienās pirms Jauno vīriešu un Jauno sieviešu pasākumiem,” stāsta Megana. „Tas lika man domāt par šo dziesmu visu nedēļu, īstenībā, visu mēnesi. Es tā parasti nedaru, taču es sameklēju šo dziesmu YouTube vietnē un turpināju to atskaņot atkal un atkal. Es vēlējos uzlabot savu sniegumu. Es vēlējos, lai mēs nodziedātu tik labi, ka varētu aizskart citu cilvēku sirdis.”

Ītans, Megana un Romija piekrīt tam, ka mēģinājumi deva vēl kādu labumu. „Kad mēs atkal un atkal dziedam dziesmas,” saka Romija, „šo dziesmu vēstījumi paliek mūsu prātā un mūsu sirdī.”

Koris uzstājas Starpreliģiju mūzikas festivālā.

Prātā un sirdī

Kad koris dziedāja, bija manāms, ka tā dalībnieki izjuta šo dziesmu savā prātā un sirdī. „Abas dziesmas bija tik skaistas,” stāsta Romija. „Kad mēs tās dziedājām, publika apklusa un ikviens varēja sajust Garu. Mēs visi jutāmies vienoti.”

„Pirmā dziesma man vienmēr ir bijusi prieka pilna,” saka Megana. „Man šķiet, ka tā atstāja iespaidu uz festivāla cilvēkiem. Es guvu prieku, to dziedot, un es ceru, ka viņiem visiem tā patika. Un otrās dziesmas laikā balsis tik labi saplūda kopā. Manuprāt, ikviens, kas to klausījās, sajuta cieņas garu un godbijību pret Dievu.”

„Vakara noslēgumā,” Megana stāsta, „mēs varējām parunāt ar dalībniekiem un klausītājiem. Es zinu, ka cilvēki uzdeva mūsu kora vadītājam jautājumus par dziesmām, kuras mēs dziedājām: „Kas tā bija par mūziku?” vai „Kur jūs atradāt šo aranžējumu?” Mums bija iespēja sarunāties citam ar citu un stāstīt par savu mūziku. Man radās sajūta, ka es varēju viņus labāk saprast caur viņu dziedātajām dziesmām, un viņi varēja labāk saprast mūs, pateicoties mūsu dziesmām. Mūzika ir kā logs uz dvēseli.”

Ko mūzika nozīmē man

Megana: „Pastāv iemesls, kāpēc mums ir garīgās dziesmas, un pastāv arī iemesls, kāpēc mums vispār ir mūzika. Es domāju, ka šis iemesls ir tāds, ka Tas Kungs vēlas, lai mēs kopā ar Viņu sajustu mieru. Es vislabāk spēju sajust Svēto Garu brīžos, kad domāju par Vakarēdiena garīgo dziesmu. Šādas dziesmas palīdz mums atcerēties Glābēju un visu to, ko Viņš mūsu labā ir paveicis.”

Ītans: „Mūzikas būtība ir nodot sajūtas, kas ietvertas tās vēstījumā. Ir atšķirība starp vārdiem „Dievs var man palīdzēt pārbaudījumos”, kas visnotaļ ir labi un patiesi, un dziesmu, ko dziedam ar šādu vēstījumu. No tevis kā dziedātāja tas prasa nedaudz lielāku piepūli. Tas palīdz tev patiesi izprast dziesmas vēstījumu un izveidot dziļāku saikni ar to. Mūzika piešķir spēcīgāku nozīmi tam, ko tu gribi pateikt ikvienam cilvēkam, kas to klausās.”

Romija: „Kad es klausos garīgo mūziku, es jūtos tuvāka Jēzum Kristum. Es zinu, ka Jēzus Kristus ir radījis mūziku uz šīs Zemes, lai mēs varētu sajust prieku un atvest citus cilvēkus pie Viņa. Kad man ir nepieciešams sajust Svēto Garu, es savā sirdī un prātā dziedu kādu garīgo dziesmu. Tas ir viens no maniem mīļākajiem veidiem, kā sajust prieku.”