„Kā baudīt pastāvīgu Svētā Gara klātbūtni”, Jauniešu spēkam, 2021. g. marts, 26.–29. lpp.
„Nāciet, sekojiet Man!”
Sagatavoties, lai vienmēr sajustu Viņa Garu
Ja mēs katru nedēļu sagatavosimies cienīgi pieņemt Svēto Vakarēdienu, mēs varēsim baudīt pastāvīgu Svētā Gara klātbūtni.
Kad man bija 12 gadi, es kopā ar ģimeni devos apmeklēt Baznīcas vēsturiskās vietas Ņujorkas štata ziemeļu daļā, ASV. Es atceros, kā Svētbirzī prātoju par Pirmo vīziju un pārējām brīnišķīgajām vīzijām, kuras redzēja Džozefs, nodomādams: „Ak, kaut es varētu piedzīvot tik apbrīnojamu garīgo pieredzi ar debesu būtnēm, kādu piedzīvoja Džozefs, tad manā dzīvē viss nokārtotos.”
Kopš tā laika es esmu atskārtis, ka tā vietā, lai savā dzīvē piedzīvotu vienu iespaidīgu garīgo pieredzi, man ir nepieciešamas mazas, bet pastāvīgas pieredzes, lai mana liecība būtu stipra un es droši atrastos uz ceļa, kas ved atpakaļ uz mājām pie Debesu Tēva. Debesu Tēvs zināja, ka mums dzīvē būs nepieciešama pastāvīga vadība, un Viņš mums sagatavoja ceļu, kā to saņemt.
Visiem tiem, kam piemīt pietiekami daudz ticības Viņa Dēlam, lai nožēlotu grēkus un kristītos, Viņš sniedz Svētā Gara dāvanu. Pateicoties iknedēļas Vakarēdiena priekšrakstam, Viņš nodrošina mūs ar iespēju, „lai Viņa Gars vienmēr būtu ar [mums]”, ja mēs atceramies Glābēju un turam Viņa baušļus (Mācības un Derību 20:77). Šādi mums tiek nodrošināta ikdienas Gara vadība savā dzīvē, ja mēs pielietojam savu rīcības brīvību, lai pieņemtu tādus lēmumus, kas palīdz mums virzīties ceļā atpakaļ pie Debesu Tēva.
Svētais Vakarēdiens un Gars
Debesu Tēvs zināja, ka mums būs nepieciešama pastāvīga Viņa Gara vadība, nevis tikai viena ievērojama pieredze. Viņš caur pravieti Džozefu Smitu atjaunoja kristīšanās priekšrakstu ar iegremdēšanu, kas palīdz mums kļūt tīriem. Pēc tam mēs esam gatavi caur konfirmāciju saņemt Svētā Gara dāvanu, kas paver iespēju mums iegūt Gara vadību ikdienā.
Debesu Tēvs zināja: lai mēs varētu baudīt pastāvīgu Gara klātbūtni, nebūtu gana, ja mēs taptu tīri tikai vienu reizi savā dzīvē, tā vietā mums ir nepieciešams atcerēties Glābēju un attīrīties atkal un atkal. Šī iemesla dēļ Viņš atjaunoja Svētā Vakarēdiena priekšrakstu. Ja mēs rūpīgi sagatavojamies Vakarēdienam un to regulāri pieņemam, mums tiek solīts, ka „Viņa Gars vienmēr [būs] ar [mums]” (Mācības un Derību 20:77; uzsvars pievienots).
Taču, lai piekļūtu Tā Kunga apsolījumam, nepietiek vien ar to, ja mēs tikai ieradīsimies uz Baznīcu un apēdīsim maizes gabaliņu, un izdzersim ūdens glāzīti. Tikai tad, ja mēs mērķtiecīgi gatavosimies šim priekšrakstam, mēs varēsim saņemt Glābēja spēku savā dzīvē.
Sportisti nekļūst par lietpratējiem no tā vien, ka uzvelk formas tērpu vai ierodas sporta laukumā. Lai kļūtu par prasmīgiem sportistiem, viņiem ir jāvingrina savs ķermenis, jāapgūst paņēmieni un pastāvīgi jātrenējas. Gluži tāpat mums ir jāiemācās pieņemt Svēto Vakarēdienu godbijīgi un cienīgi, lai mēs varētu saņemt spēku, ko Viņš mums var dot.
Viens veids, kā sagatavot savu sirdi un garu Vakarēdiena pieņemšanai, ir katru nedēļu noturēt ar sevi īsu interviju. Intervējot sevi, man patīk izmantot Mācības un Derību 20:37. Šajā pantā ir iekļauti kristīšanās nosacījumi, kurus Dievs atklāja Džozefam Smitam. Tas ietver prasības, kuras ir jāievēro ikvienam cilvēkam, kurš vēlas kristīties. Esmu atklājis, ka šis pants man palīdz sagatavoties tam, lai es saņemtu atjaunošanas solījumus, kuri mums ir pieejami caur Vakarēdienu.
Getty Images ilustrācija
Kad es izmantoju šo rakstvietu par paraugu, es sev uzdodu dažus no tālāk minētajiem jautājumiem, lai pārliecinātos, vai esmu gatavs pieņemt Svēto Vakarēdienu.
Vai es esmu bijis pazemīgs Dieva priekšā?
Pirmais nosacījums, kurš uzskaitīts Mācības un Derību 20:37, ir būt pazemīgam Dieva priekšā. To mēs varam panākt, kad pieņemam Viņa gribu un esam gatavi tai sekot, kā tā ir pierakstīta Svētajos Rakstos, kā to māca Viņa kalpi un kā mēs to saņemam caur pamudinājumiem.
Es sev jautāju, vai es kaut kādā ziņā šobrīd pretojos Dieva gribai. Vai es pretojos Viņa vadībai? Vai es esmu vērīgs pret Viņa kalpu mācībām? Ja es tāds neesmu, tad es apņemos pilnveidoties, gatavojoties pieņemt Svēto Vakarēdienu. Dievs ir visuzinošs, un, kad es atzīstu to, ka Viņš var pārredzēt manu dzīvi plašākā redzeslokā, man ir vieglāk kļūt pazemīgam Viņa priekšā un uzticēties tam, ka Viņš mani vadīs uz to labāko.
Vai man ir salauzta sirds un nožēlas pilns gars?
Salauzta sirds un nožēlas pilns gars ir saistīts ar pazemību. Tas nozīmē, ka mēs esam gatavi pakļauties Dieva gribai. Būt pazemīgiem nozīmē — lūgt piedošanu un piedot citiem, kad tas nav viegli vai kad mēs jūtam, ka citi ir rīkojušies nepareizi. Vai tu vari pateikt: „Es neturu aizvainojumus ne pret vienu?” Vai esi kādu sāpinājis vai pret kādu izjūti nepatiku? Vai tev ir nepieciešams lūgt piedošanu?
Kad man ir salauzta sirds un nožēlas pilns gars, es vēlos pielikt pūliņus tam, lai izlīdzinātu attiecības ar Dievu un apkārtējiem cilvēkiem. Es cenšos atbrīvoties no negatīvām domām un sajūtām pret apkārtējiem. Svētais Gars mūsos nemājos, ja mums būs ķildīgas sajūtas, tāpēc atbrīvošanās no tām ir svarīgs sagatavošanās solis, lai mēs varētu saņemt Vakarēdiena apsolījumu.
Vai es vēlos atkal būt tīrs, un vai es varu redzēt, ka esmu nožēlojis visus savus grēkus?
Vēl viens nosacījums Mācības un Derību 20:37 ir „patiesi [nožēlot] visus savus grēkus”. Kad mēs kristījāmies, mēs tikām mazgāti tīri no saviem grēkiem. Mēs apsolījām, ka centīsimies ievērot Dieva baušļus un nožēlosim grēkus, kad pieļausim kļūdas.
Es sev jautāju: „Vai es pieņemu Vakarēdienu tikai tāpēc, ka man šķiet, ka tā būtu jādara, vai es patiesi vēlos būt atkal tīrs?” Es atskatos uz saviem pagājušās nedēļas grēkiem un kļūdām un sev jautāju, vai es patiesi vēlos mainīties un no tiem atbrīvoties. Ja tev ir vēlme kļūt tīram, Gars tev palīdzēs saskatīt to jomu, kur tev ir jāpilnveidojas, un Viņš turpinās mudināt tevi nožēlot grēkus un veikt labākas izvēles.
Daļa no sagatavošanās procesa ir arī atzīšanās Tā Kunga priekšā (un, ja nepieciešams, to cilvēku priekšā, kurus tu esi sāpinājis vai aizvainojis).
Pajautā sev: „Vai ir kas tāds, kas man būtu jāmaina, bet es to vēl neesmu izdarījis? Vai man vēl joprojām ir par ko nožēlot grēkus?” Ja mēs atrisināsim šīs problēmas caur grēku nožēlošanu, mēs būsim cienīgi pieņemt Svēto Vakarēdienu.
Vai es vēlos uzņemties uz sevis Jēzus Kristus Vārdu?
Katra derība, ko mēs noslēdzam, norāda uz aizvien lielāku apņemšanos — uzņemties uz sevis Kristus vārdu. Kristoties mēs parādām, ka esam gatavi uzņemties uz sevis Jēzus Kristus Vārdu un pildīt Viņa baušļus. Kad mēs noslēdzam papildus derības templī vai pieņemam aicinājumus, mēs turpinām uzņemties uz sevis Kristus vārdu un Viņa mācības. Kad, katru nedēļu pieņemot Vakarēdienu, mēs parādām savu gatavību uzņemties uz sevis Viņa Vārdu, mēs arī no jauna apņemamies ievērot visas derības un saistības, kuras iepriekš ar Viņu bijām noslēguši.
Izvērtējot savu gatavību pieņemt Vakarēdienu, es sev uzdodu šādus jautājumus: „Vai es pēc labākās sirdsapziņas cenšos būt par Kristus un Viņa mācību paraugu? Vai es ievēroju visus savus ar noslēgtajām derībām saistītos solījumus? Vai es šodien esmu tikpat apņēmības pilns pret Kristu un derībām, kuras noslēdzu ar viņu, kā dienā, kad pirmo reizi tās noslēdzu?”
Vai man piemīt apņemšanās Viņam kalpot līdz mūža galam?
Kad mēs noslēdzām kristību derības, mēs apsolījām Tam Kungam, ka centīsimies ievērot Viņa baušļus. Divi augstākie baušļi ir — mīlēt To Kungu un mīlēt savu tuvāko (skat. Mateja 22:36–40). Kalpojot mēs izrādām savu mīlestību gan Dievam, gan saviem līdzcilvēkiem.
Es sev vaicāju: „Vai es atvēlu laiku kalpošanai? Vai es kalpoju negribīgi vai ar prieku?” „Vai es cenšos pildīt savu aicinājumu no visas sirds?” Kalpošana citiem ir brīnišķīgs veids, kā mēs varam sagatavoties Svētā Vakarēdiena pieņemšanai. Patiesībā, tieši kalpojot citiem, mums visbiežāk ir nepieciešama Gara vadība.
Uzticies Tā Kunga apsolījumiem
Ja mēs katru nedēļu mērķtiecīgi gatavosimies pieņemt Vakarēdienu, mēs būsim cienīgi, lai baudītu Gara ietekmi un vadību savā dzīvē. Tāds ir Tā Kunga apsolījums!