„Prieka inženieris”, Jauniešu spēkam, 2022. g. janv.
Prieka inženieris
Šis jaunietis no Vācijas rod zināšanas, skaistumu un prieku visdažādākajās vietās — un, kad ir to atradis, dalās tajā ar citiem.
Patriks strādā pie savas modeļa automašīnas dzinēja.
Džuliana Klemma fotoattēli
16 gadus vecais Patriks L. no Bavārijas Vācijā saka, ka viņa mīļākie mācību priekšmeti skolā ir matemātika, fizika un ķīmija. Patiesībā viņam tik ļoti patīk zinātne, ka viņš vēlējās dalīties tajā ar citiem, sarakstot grāmatu par fiziku (precīzāk par termodinamiku un magnētismu).
Viņš vēlas kļūt par inženieri, kurš izstrādā tehniskas iekārtas, piemēram, automobiļu dzinējus. (Starp citu, autoražotāju BMW un Audi galvenā mītne ir tikai stundas un pusotras stundas attālumā no viņa dzīvesvietas.)
Bet Patriks atrod pacilājošas un aizraujošas lietas ne tikai zinātnē.
Zinātne un iztēle
Jā, Patrikam ir dziļa mīlestība pret zinātni, taču viņa intereses sniedzas pāri sausajiem faktiem un formulām.
„Esmu uzrakstījis grāmatu par fizikas tēmu, taču tagad rakstu grāmatu fantāzijas žanrā,” viņš paskaidro. „Grāmata, ko rakstu, ir par burvju radībām un viņu pasauli. Un tajā ir arī daži jaunieši, kuri risina problēmas.”
Šo jaunāko projektu iedvesmoja Patrika mīlestība pret tādiem fantāzijas romāniem kā Harijs Poters un Pērsijs Džeksons. Patriks sāka rakstīt grāmatas brīvajā laikā pēc tam, kad tēvocis viņam pateica, cik tas ir jautri. „Viņš mani „aplipināja” ar savu prieku par to,” saka Patriks.
Šī „lipīgā” prieka rezultātā Patriks apkopoja savas zināšanas par fiziskās pasaules likumiem un realitāti un uzrakstīja par to grāmatu. Tāpēc viņam arī radās vēlme izveidot brīnumainu fantastikas stāstu. Un tajā nav pretrunu. Patriks, šķiet, zina, ka patiesību, skaistumu un prieku ir iespējams rast daudzviet. Un viņš vēlas atrast, radīt un dalīties šajās lietās, lai kur arī tās būtu.
Dabiskā pasaule
Patriks ļoti labi saprot fiziskās pasaules likumus. Taču viņš skatās arī ārpus faktiem, lai pamanītu skaisto.
„Es dzīvoju netālu no meža,” viņš saka. „Tā ir priekšrocība, dzīvojot mazpilsētā, — jebkurā brīdi ir iespēja ieiet mežā un sajust tur mieru.”
Viņam patīk daudzās meža taciņas, pa kurām doties pārgājienos vai izbraucienā ar riteni, kas viņam jo īpaši patīk. „Man patīk braukt ar velosipēdu. Tas man ir liels hobijs,” viņš saka. „Es daudz braucu. Reiz es divās nedēļās nobraucu 1200 km [745 jūdzes].”
Zinātne iedvesmo Patrika prātu, un lūgšanas iedvesmo viņa garu. „Man ir spēcīga liecība par lūgšanu,” viņš saka. „Tu vari runāt ar [Debesu Tēvu] jebkurā vietā.”
Dažreiz viņam patīk doties pārgājienos vai braukt pa mežu ar divriteni kopā ar visu ģimeni (mammu, tēti, diviem jaunākajiem brāļiem un divām jaunākajām māsām) vai vienkārši kopā ar tēti. Bieži vien viņš dodas vienatnē. Bet dabā viņš vienmēr rod mieru un skaistumu.
„Saulrieti šajā apkaimē ir īpaši skaisti,” viņš saka. „Dažreiz no šejienes ir iespējams redzēt Alpus, kaut arī tie ir ļoti tālu. Un, kad saule lec, kalnos ir vērojama tās atblāzma, un var novērot krāšņas, sarkanas debesis, un tās patiešām ir skaistas.”
Cita veida zināšanas
Papildus dabaszinātņu faktiem un pasaules dabas skaistumam Patriks novērtē arī patiesību — tādu patiesību, kādu var atrast tikai ar lūgšanas palīdzību.
„Man ir spēcīga liecība par lūgšanu,” Patriks saka. „Es nometos ceļos, salieku rokas, sajūtu mieru un klusumu un tad lūdzu. Par to man ir vislielākā liecība.”
Viņš paskaidro, ka viņa liecība ir saistīta ar to, kas viņam ir pateikts viņa patriarhālajā svētībā. „Tajā ir teikts, ka man vienmēr ir jāatceras, ka Debesu Tēvs ir tikai vienas lūgšanas attālumā no manis,” viņš sacīja. „Tu vari runāt ar Viņu jebkurā vietā. Viņš tev ir pieejams it visur, un tu vari saņemt atbildes jebkurā vietā.”
Sperot konkrētus soļus, viņš stāsta, viņš gūst pacilājošāku pieredzi attiecībā uz lūgšanu. „Ir dažas lūgšanas, kurās es ļoti spēcīgi sajūtu Svēto Garu. Kad es apzināti izvirzu mērķus, apzināti uzdodu jautājumus, apzināti apsēžos un rīkojos atbilstoši norādījumiem Svētajos Rakstos, un gaidu, un ieguldu laiku — kad man tas izdodas, man vienmēr ir spēcīga liecība un es sajūtu Svēto Garu.”
Patriks atminas kādu reizi, kad viņš izteica īpašu lūgšanu. „Mēs daudz runājam par Džozefu Smitu un par to, kā viņš 14 gadu vecumā lūdza un saņēma atbildi,” viņš saka. „Es apsēdos — es pat biju iegājis mežā — un lūdzu. Un es saņēmu atbildi. Pēc tam es sajutos priecīgs. Un tas stiprināja manu liecību.”
Dalīšanās savās zināšanās
Patriks ir centies dalīties ne tikai ar savām zināšanām par zinātni un radošo iztēli, bet viņš arī cenšas dalīties ar savām garīgajām zināšanām.
Kopš 12 gadu vecuma viņš ir veltījis laiku, lai palīdzētu pilna laika misionāriem. Reiz viņš uzaicināja arī kādu draugu uz savām mājām, lai piedalītos misionāru nodarbībās. „Mēs runājām par Atjaunošanu. Viņš bija ieinteresēts. Viņš rūpīgi klausījās, piedalījās un lasīja Svētos Rakstus. Mēs lasījām Jēkaba v. 1:5, ko bija lasījis arī Džozefs Smits. Un es aicināju viņu lasīt no Džozefs Smits — Vēsture. Viņš tiešām iesaistījās nodarbībā.”
Klasesbiedri skolā ciena viņa ticību. „Tā vietā, lai vajātu Baznīcu, viņi to atbalsta,” viņš sacīja. Viņu atbalsta pat skolotājs, kurš pasniedz viņa skolā reliģijas kursu. „Viņaprāt, tas ir forši, ka man ir ticība Dievam, un viņš pat palīdz man sasniegt manus mērķus.”
Pēc tam, kad Patriks būs pabeidzis skolu un iestājies universitātē, viņš plāno kalpot arī pilna laika misijā. „Es droši vien sagatavošos, lasot Sludini Manu evaņģēliju,” viņš sacīja. „Es vēlos būt zinošs un lasīt, vadīt nodarbības un arī pavadīt daudz laika ar misionāriem.”
Patrikam ļoti patīk bagātināt savu iztēli. Viņš pat raksta fantāzijas žanra grāmatu.
Uzslavas vērts
Patriks ir sapratis, ka daudz kas ir „tikumīgs, jauks, labi novērtēts vai uzslavas vērts”, un tāpēc viņš šādas lietas meklē (Ticības apliecinājumi 1:13). Un, kad viņš tās atrod, viņš ar tām dalās.
Vai tā būtu zinātne, iztēle vai daba, viņš atrod aizraujošas zināšanas un cēlu skaistumu it visur, kur vien to meklē. Un vislielākās zināšanas, skaistumu un patiesību viņš rod savās attiecībās ar Debesu Tēvu un Jēzu Kristu.