„Ko darīt, ja es nevaru apliecināt, ka es zinu, ka evaņģēlijs ir patiess?”, Jauniešu spēkam, 2024. gada jūlijs.
Īsumā
Ko darīt, ja es nevaru apliecināt, ka es zinu, ka evaņģēlijs ir patiess?
Ja tev šķiet, ka nevari apgalvot: „Es zinu,” tas nekas. Sāc ar to, kam tu tici. Un, ja tu neesi pārliecināts par to, tad pasaki, kam tu vēlies ticēt. Tad „ļau[j] šai vēlmei darboties [tevī]” (Almas 32:27), lai tā mudina tevi rīkoties — lūgt, studēt, nožēlot grēkus, kalpot. Kad tu pielieto ticību, pievērs uzmanību savām domām un sajūtām. Laika gaitā tu ar pārliecību varēsi sacīt: „Es ticu.”
Ticība ir dārgs vārds un vēl dārgāka ir rīcība ticībā, un tev nekad nav jāatvainojas par to, ka [tu] „tikai tic[i].”
Lolo evaņģēlija patiesības, kurām tu tici. Rīkojies saskaņā ar tām. Esi tām uzticīgs. Ja tu to darīsi, tu būsi svētīts ar Svēto Garu. Un Baznīcā tu vari justies kā mājās neatkarīgi no tā, kāda ir tava liecība. Prezidents Dīters F. Uhtdorfs, tolaik otrais padomnieks Augstākajā prezidijā, sacīja: „Es neesmu redzējis tādu zīmi uz mūsu sanāksmju namu durvīm, kur būtu teikts: „Lai ienāktu, tavai liecībai ir jābūt tik un tik lielai.””