„Mana atvērtās sirds pieredze”, Jauniešu spēkam, 2024. gada jūlijs.
Mana atvērtās sirds pieredze
Ādama Nikla ilustrācijas
Man ļoti patīk sportot, it īpaši spēlēt basketbolu. Man vienkārši patīk sacensties. Daļēji šī iemesla dēļ man 14 gadu vecumā bija jāveic astoņu stundu gara atvērtās sirds operācija.
Es piedzimu ar defektu vienā no sirds vārstuļiem. Sākumā ārsti teica, ka, visticamāk, operācija man būs vajadzīga tikai lielā vecumā — varbūt pēc pensionēšanās. Taču laika gaitā problēma saasinājās, galvenokārt tāpēc, ka es intensīvi nodarbojos ar sportu.
Kad es rudenī apmeklēju ārstu, man pateica, ka, visticamāk, operācija būs nepieciešama pēc gada vai diviem. Tajā laikā es skolā skrēju krosu. Taču tā vietā, lai mans skriešanas laiks uzlabotos, tas pasliktinājās. Tā es sapratu, ka kaut kas nav kārtībā.
Martā mēs atkal apmeklējām ārstu. Vizītes laikā man bija sajūta, ka man šī operācija ir jāveic vēl ātrāk, nekā bijām plānojuši. Es sāku sevī just siltu, garīgu sajūtu. Šī personīgā atklāsme man sniedza mierinājumu. Pēkšņi es dzirdēju sevi sakām, ka vēlos, lai operācija notiktu pēc iespējas ātrāk. Sākumā mani vecāki bija nedaudz nobijušies, bet es viņiem teicu: „Esmu ar šo mierā. Cik drīz mēs varam to izdarīt?” Operāciju ieplānojām aprīlī.
Es zinu, ka grūtos brīžos Jēzus Kristus vienmēr ir līdzās. Es vienmēr varu vērsties lūgšanā pie Debesu Tēva, un tas palīdz.
Es ticēju, ka viss izdosies, taču operācijas dienā tomēr biju nobijies. Es visu tā kārtīgi aptvēru tikai brīdī, kad iegāju tajā telpā. Es atceros, ka trīcēju. Tajā brīdī man ļoti palīdzēja anesteziologs. Esmu pateicīgs visiem cilvēkiem, kuri man palīdzēja šajā pieredzē. Es saņēmu arī debesu palīdzību. Piemēram, visa mana draudze noturēja gavēni par mani, un es patiešām sajutu gavēņa un lūgšanas spēku.
Fotogrāfija publicēta ar Tomasa ģimenes laipnu atļauju
Šobrīd mana sirds jūtas lieliski. Ja man nebūtu bijusi šī operācija, es varētu nomirt jau pēc diviem gadiem. Tagad man tiek paredzēts ilgs mūžs.
Visa šī pieredze ir mainījusi manu redzējumu. Es katru cilvēku viņa pārbaudījumos uzlūkoju citādāk. Es jūtu lielāku empātiju pret viņiem. Reizēm es ieraugu kādu cilvēku un sajūtu, ka viņam klājas grūti, un tad es eju viņam klāt un palīdzu.
Es uzskatu, ka būt Jēzus Kristus māceklim nozīmē būt par piemēru citiem un izturēties pret visiem tā, kā to darītu Viņš. Mēs visi šai dzīvei ejam cauri kopā. Dievs ir mūsu Tēvs, un mēs esam Viņa dēli un meitas. Katram cilvēkam ir mērķis un vērtība. Pasaulē jau ir daudz negatīvā, tāpēc es cenšos likt cilvēkiem pasmaidīt un būt pozitīviem.
Es liecinu, ka katru dienu varu saņemt personīgu vadību no Tā Kunga. Viņš var padarīt mani stiprāku un dāvāt emocionālu noturību. Es visu spēju ar Kristu (skat. Filipiešiem 4:13).