Atbildes uz maniem jautājumiem par Baznīcas vēsturi
Lai gan man bija jautājumi, es nepadevos un neatkāpos.
Vēstures stundā mans skolotājs sāka runāt par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu. Viņš nebija augstās domās par Baznīcu. Viņš mūs dēvēja par poligāmistiem un rasistiem.
Viss, ko iepriekš biju mācījies par Baznīcu, man bija saprotams. Taču mana pieredze klasē lika man aizdomāties par dažiem sarežģītiem Baznīcas vēstures jautājumiem, piemēram, kāpēc melnādainiem cilvēkiem kādu laiku nebija atļauts saņemt priesterību un kāpēc pastāvēja daudzsievība.
Šī iemesla dēļ es sāku gremdēties pārdomās, apdomāt šos jautājumus un lūgt par tiem. Es lasīju Svētos Rakstus, runāju ar vecākiem un vadītājiem, kā arī pats ieguvu jaunas zināšanas. Lai gan man bija jautājumi, es nepadevos un neatkāpos.
Kad es studēju un mācījos, man bija sajūta, ka es saņemu dievišķu palīdzību. Es joprojām visu līdz galam nesaprotu, taču man ir izdevies rast mieru.
Tagad, kad man rodas jautājumi, es paļaujos uz to, ko jau zinu, piemēram, uz visu to pieredzi, kas ir palīdzējusi manai liecībai augt. Kad man kaut kas sagādā grūtības, parasti es izsaku lūgšanu, un tad, lasot Svētos Rakstus, cenšos ieklausīties Garā.
Pēdējā gada laikā es patiešām esmu iepazinis Gara spēku un sajutis mieru, mierinājumu un mīlestību. Es zinu, ka Dievs runā ar mums un vēlas, lai mēs atgrieztos mājās.
Autors dzīvo Teksasā, ASV.