Nāciet, sekojiet Man!

Džozefa Smita Pirmās vīzijas aprakstu izprašana

Metjū K. Godfrijs

Baznīcas Vēstures departaments

Ar ko atšķiras šie četri Džozefa Smita Pirmās vīzijas apraksti? Kādēļ tie atšķiras? Un ko tie mums var iemācīt?

Vai tu kādreiz esi mēģinājis kādam pastāstīt par kādu garīgu pieredzi? Kādu informāciju tu iekļāvi? Kādu informāciju tu izlaidi? Kā tu domā, vai tu stāstītu šo stāstu citādāk, ja stāstītu to draugam, cilvēkiem Svētā Vakarēdiena sanāksmē vai arī kādam, kurš nav Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas loceklis?

Šie jautājumi ir svarīgi, domājot par to, kā Džozefs Smits izskaidroja citiem savu vīziju, stāstot par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu, kurus viņš redzēja Ņujorkā 1820. gadā. Džozefs dalījās šajā pieredzē vairākas reizes. Mūsdienās mums ir pieejami četri Džozefa apraksti:

Savu personīgo vēsturi Džozefs sarakstīja aptuveni 1832. gada vasarā. Džozefs paskaidroja, ka viņš devās uz mežu, lai lūgtu, jo bija apmulsis, domājot par garīgām lietām. Viņš arī vēlējās, lai viņa grēki tiktu piedoti.
Džozefa dienasgrāmata 1835. gadā. Kērtlandē, Ohaio štatā, ieradās sludinātājs, vārdā Roberts Metjūss. Viņš vēlējās runāt ar Džozefu par reliģiska rakstura jautājumiem, tāpēc Džozefs pastāstīja viņam par savu vīziju. Vorens Perišs, kurš rakstīja Džozefa dienasgrāmatu, pierakstīja Džozefa teikto.
Oficiāla Baznīcas vēsture, ko Džozefs sāka pierakstīt 1838. gadā. Viņš runāja par Pirmo vīziju kā par Baznīcas atjaunošanas sastāvdaļu. Šis apraksts ir publicēts Dārgajā Pērlē.
Vēstule, ko Džozefs uzrakstīja 1842. gadā. Žurnālists Džons Ventvorts lūdza Džozefam paskaidrot, kā ir radusies Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca. Džozefs atbildēja ar vēstuli, kurā iekļāva informāciju par Pirmo vīziju.

Katrs apraksts tika veidots atšķirīgā laika posmā un atšķirīgai mērķauditorijai. Katram no tiem Džozefs bija izvirzījis atšķirīgus mērķus. Taču, lasot tos visus kopā, mēs gūstam bagātīgāku un skaidrāku priekšstatu par Džozefa pieredzi Svētajā birzī.

Kas tajos ir atšķirīgs?

Katrā no aprakstiem ir nedaudz atšķirīga informācija. Aprakstā, kas publicēts 1832. gadā, Džozefs koncentrējas uz savu vēlmi saņemt grēku piedošanu. Viņš īpaši nepiemin to, ka vēlējās uzzināt, kura no baznīcām ir patiesa. Viņš runā par to, kā viņam parādījās „Tas Kungs”, nepieminot Debesu Tēvu un Jēzu Kristu kā atsevišķas Būtnes.

Savukārt aprakstos, kas veikti 1835. un 1838. gadā, tiek pieminēts kāds ļauns spēks, kas mēģina atturēt Džozefu no lūgšanas. Džozefa 1835. gada aprakstā ir norādīts, ka viņu apmeklēja divas būtnes, kā arī eņģeļi. 1838. un 1842. gada aprakstos arī ir minētas divas būtnes, no kurām viena ir īpaši identificēta kā Jēzus Kristus. Šajos abos aprakstos ir uzsvērti Džozefa meklējumi pēc patiesās Baznīcas.

Kāpēc pastāv atšķirības?

Atšķirībām aprakstos ir vairāki iemesli.

Atmiņas īpatnības

Dažkārt mums šķiet, ka mūsu atmiņa vienmēr paliek nemainīga. Taču tā nav. Kļūstot vecākiem, mēs atceramies notikumus citādi. Mūsu kādreiz gūtās pieredzes var iegūt citu nozīmi caur to, ka savā dzīvē esam guvuši jaunas pieredzes. Svarīgākās atmiņas saglabājas, taču dažas nianses var mainīties. Tas nenozīmē, ka mūsu atmiņas nav patiesas vai precīzas, vienkārši dažādos laika posmos vairāk izceļas atšķirīgi notikumi.

Atšķirīgi mērķi

Džozefam bija atšķirīgi iemesli, kādēļ viņš stāstīja citiem savu dzīvesstāstu. 1832. gadā viņš veidoja personisku pārskatu, tāpēc vairāk pievērsās tam, ko Pirmā vīzija nozīmē personīgi viņam. 1838. un 1842. gadā viņš runāja par Pirmo vīziju kā par Baznīcas rašanās sastāvdaļu. Tāpēc viņš uzsvēra savu vēlmi uzzināt, kura no baznīcām ir patiesa.

Atšķirīgas mērķauditorijas

Roberts Metjūss un Džons Ventvorts nebija Baznīcas locekļi. Džozefam vajadzēja aprakstīt viņiem šos notikumus citādi. 1838. gada apraksts bija vairāk vērsts uz Baznīcas locekļiem. Iespējams, viņš domāja, ka 1832. gadā veikto aprakstu lasīs tikai tuvi draugi un ģimenes locekļi.

Kas šajos aprakstos ir kopīgs?

Visu četru aprakstu galvenās nianses ir vienādas. Džozefs jutās apmulsis par savu personīgo un visas pasaules glābšanu. Jēkaba v. 1:5–6 viņš izlasīja to, ka var saņemt atbildes uz savām lūgšanām. Viņš devās uz mežu un lūdza Dievu. Viņam parādījās debesu būtnes. Šīs personas nosauca viņu vārdā. Tās teica, ka tā laika baznīcās netiek mācīta pareizā doktrīna.

Ko es mācos no šiem aprakstiem?

Man patīk lasīt šos dažādos aprakstus, jo tie man palīdz labāk izprast Pirmo vīziju. Es daudz labāk saprotu, kāpēc Džozefs bija apjucis un vēlējās lūgt. Es varu spēcīgāk sajust Garu, lasot par to, ko Pirmā vīzija nozīmēja Džozefam dažādos viņa dzīves posmos. Šie dažādie apraksti man palīdz saprast, ka Džozefs stāstīja patiesību. Viņš redzēja Debesu Tēvu un Jēzu Kristu Svētajā birzī. Tas vairo manu cerību, ka arī es varu saņemt atbildes uz savām lūgšanām.

Apraksts	Džozefs teica, kāpēc viņš lūdza	Kas, pēc Džozefa teiktā, viņam parādījās
1832	Par savu grēku piedošanu	Tas Kungs
1835	Lai noskaidrotu, kuram ir vai nav taisnība reliģiskajos jautājumos.	Divas personas — no sākuma pirmā un pēc tam arī otrā —, kā arī eņģeļi
1838	Lai uzzinātu, kura baznīca ir patiesā Kristus Baznīca	Tēvs un Viņa Dēls, Jēzus Kristus
1842	Lai uzzinātu, kura baznīca ir patiesā Kristus Baznīca	„Divas slavas pilnas būtnes”