Māju un liecību būvniecība
Sāras būvniecības bizness strauji uzplauka. Taču viņai bija jāpieņem kāds lēmums.
Kristīnes Smitas fotogrāfijas, izņemot tās, kur norādīts citādi
Noa būvēja šķirstu. Ķēniņš Benjamīns nolēma būvēt torni. Jareda brālis izlēma būvēt baržas. Un kā ar Sāru Kristensenu no Montānas, ASV? Nu, viņa nolēma, ka vēlas būvēt mājas.
Hermana Kristensena, tagad pilna laika misionāre, kura kalpo Minesotas Mineapolisas misijā, reiz jutās nedaudz aizkaitināta par to, ka kalpošanas misija traucē īstenot viņas būvniecības mērķus — un tā pat nebija viņas pašas misija!
Sāksim no sākuma.
„Visu mūžu esmu palīdzējusi tēvam būvēt dažādas lietas,” viņa saka. „Es pieradu pie elektriskajiem instrumentiem un būvniecības, un man tas ļoti iepatikās. Tāpēc, kad man bija 16 gadu, es nolēmu, ka vēlos sākt savu būvniecības biznesu.”
„Tētis man ir iemācījis savienot dažādas lietas — sākot ar diviem dēļiem līdz pat veselai mājai,” stāsta Sāra.
Biznesa veidošana
Kādā vasarā Sāra pirmo reizi pārbūvēja māju. Viņai tas tik ļoti iepatikās, ka viņa nākamajā gadā uzņēmās realizēt vēl vienu pārbūves projektu. Galu galā viņa nolēma pievērsties vēl lielākam projektam — mājai, kuru viņa un viņas apakšuzņēmēju komanda uzbūvētu no pašiem pamatiem līdz pat beigām, cerot pārdot ar peļņu.
Nojaukšanas diena! Sāra vienā no saviem projektiem, vannas istabā lietojot āmuru.
Uzņēmējdarbības uzsākšana nebija viegls projekts, jo īpaši tāpēc, ka Sāra joprojām bija aizņemta ar mācībām vidusskolā un dalību krosa skriešanā.
16 gadu vecumā Sāra nodibināja savu būvniecības uzņēmumu.
„Es tik daudz iemācījos,” viņa saka. „Man bija jāizraksta rēķini, lai samaksātu cilvēkiem, ko nekad iepriekš nebiju darījusi. Man bija jāspēj brīvi sarunāties ar svešiniekiem, kas bija mani apakšuzņēmēji. Esmu arī iemācījusies tikt galā ar uzņēmuma vadīšanas izraisīto stresu, kas ne vienmēr bija patīkami. Vienmēr ir bažas, ka, pārdodot māju, neizdosies nopelnīt tik daudz naudas, lai gūtu peļņu.”
Nekad vienatnē
Taču, neraugoties uz bažām un stresu, kas saistās ar uzņēmējdarbības vadīšanu, Sārai nekad nav nācies būt vienai, tiecoties īstenot savus lielos sapņus.
„Vienmēr viss nokārtojas, un es zinu, ka tas tā ir, pateicoties Tam Kungam,” viņa saka. „Īstenot šo biznesu nebūtu bijis iespējams bez Viņa. Viņš man palīdzēja pārvarēt sliktās dienas, tikt galā ar smago darbu, — ar it visu.”
Pateicoties kopīgajam darbam, Sāra ir izveidojusi ciešas attiecības ar ģimenes locekļiem.
Arī Sāras ģimene atbalstīja viņu ik uz soļa, kas vedina mūs atpakaļ pie sarunas par misiju, kas patraucēja viņas plāniem.
Viņas vecākais brālis Tailers pēc atgriešanās no misijas plānoja palīdzēt Sārai būvēt māju. Taču kādu dienu viņš viņai piezvanīja un paziņoja, ka viņam ir lūgts pagarināt savu kalpošanu misijā.
„Es biju tik dusmīga uz viņu,” viņa atzīst. „Es sacīju: „Tailer, tu to nevari uzņemties. Man viss ir izplānots.” Un viņš teica: „Tā Kunga darbs ir svarīgāks par tavu darbu.” Tas mani neatstāja vienaldzīgu. Es zināju, ka viņam ir taisnība un ka man ir jāuzticas Dieva plānam.”
Sāras ģimene sagaidīja viņas brāli Taileru mājās pēc tam, kad viņš bija pagarinājis savu kalpošanu misijā.
Fotogrāfija publicēta ar Sāras Kristensenas laipnu atļauju
Neatkarīgi no tā, vai Sāra saņem palīdzību no sava tēta vai Debesu Tēva, viņa zina, ka viņa nav viena.
Viņas pašas misija
Tailera piemērs iedvesmoja Sāru sākt domāt par kalpošanu pašai savā misijā. „Es apzinājos, cik daudziem cilvēkiem mans brālis ir palīdzējis nākt pie Kristus, un es arī redzēju, cik lielā mērā viņš pats bija tuvojies Kristum. Es gribēju iegūt līdzīgu pieredzi,” stāsta Hermana Kristensena. „Es sāku nopietni studēt evaņģēliju un atklāju, ka, jo vairāk pieaug mana liecība un jo ciešākas kļūst manas attiecības ar Glābēju, jo vairāk es vēlos dalīties tajā, ko esmu ieguvusi.”
Sāra pieņēma lēmumu pārtraukt savu būvniecības biznesu un kalpot Tam Kungam. Šis lēmums viņai ir devis jaunas, iespaidīgas atziņas.
„Galvenais, ko mana misija man ir iemācījusi, ir tas, ka evaņģēlijs pilnībā maina cilvēku dzīvi,” saka Hermana Kristensena. „Uzaugot Baznīcā, man bija grūti apzināties, cik liela nozīme manā dzīvē ir evaņģēlijam.
Šeit, manā misijā, man apkārt ir cilvēki, kuri nezina par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu. Kad viņi uzzina, ka viņi ir Dieva bērni un ka Viņam ir iecere attiecībā uz viņiem, tas maina viņu dzīvi. Tā ir pati foršākā pieredze, kurā iesaistīties. Es to sapratu jau pirms savas misijas, bet tagad es tiešām zinu, ka Jēzus Kristus evaņģēlijam ir izšķiroša loma tajā, lai mēs gūtu prieku šajā pasaulē un nākamībā.”
Hermanai Kristensenai (pa labi) un viņas pāriniecei Hermanai Teilorei (pa kreisi) patīk kalpot citiem jebkādā veidā.
Fotogrāfija publicēta ar Sāras Kristensenas laipnu atļauju
Ticība, kas pārvar bailes
Citiem jauniešiem, kuri domā par kalpošanu misijā, Hermana Kristensena saka: „Ticiet un nebaidieties. Misija nav viegla, taču tas ir tā vērts. Dievs jūs svētīs neiedomājamos veidos, kad jūs pieņemsiet lēmumu kļūt par vienu no Viņa kalpiem.”
Lai gan kalpošanas laikā viņai pietrūkst iespēju būvēt mājas, Hermana Kristensena nenožēlo savu izvēli. „Protams, mana biznesa izaugsme būtu varējusi turpināties, ja vien es nebūtu pilna laika misionāre,” viņa saka. „Taču es zinu, ka Tas Kungs svētīs mani par to, ko esmu upurējusi, uz kādu laiku atstājot savu biznesu. Mans bizness var pagaidīt, bet Tā Kunga darbs nevar gaidīt!”