Jauniešu balsis

Izvēlēties templi

Irisa R., 18 gadi, Sala, Kaboverde

Ļoti patīk glītrakstīšana, mākslas darbu veidošana un ēdiena gatavošana.

Man tuvākais templis atrodas uz citas salas. Lai tur nokļūtu, mums ir jāveic 45 minūšu lidojums vai arī 12 stundu brauciens ar kuģi. Es nekad iepriekš nebiju apmeklējusi templi, un pēdējā skolas gada laikā mamma ieplānoja, ka mēs turp dosimies. Viņa veselu gadu bija krājusi naudu, lai mana ģimene varētu aizbraukt turp kopā.

Diemžēl, mums vajadzētu atgriezties mājās pēc skolas sākuma, un tas mani uztrauca. Man vienmēr ir bijis svarīgi, lai man skolā būtu labs vidējais vērtējums (GPA), lai es varētu iegūt stipendiju koledžā. Es apsvēru iespēju nedoties uz templi, jo prombūtne varēja kaitēt manam gala GPA. Tad mana mamma teica: „Varbūt tu varētu lūgt un prasīt Tā Kunga palīdzību?”

Es nedaudz vilcinājos, jo baidījos, tomēr nolēmu lūgt. Debesu Tēvs mani vadīja, un es izvēlējos doties uz templi. Visas nedēļas garumā, ko mēs tur pavadījām, mēs katru dienu devāmies uz templi. Tas bija apbrīnojami! Kristīšanās bija brīnišķīga pieredze; es ļoti spēcīgi sajutu Garu.

Galu galā man izdevās pabeigt skolu ar labu GPA. Ciešu attiecību uzturēšana ar Glābēju palīdzēja man saglabāt cerību šajā laikā. Es zināju, ka Viņš ir kopā ar mani un dod man spēku. Tas Kungs zina par mūsu pūlēm, un, kad mēs nododam vadību Viņa rokās, mēs varam paļauties, ka viss būs labi.

Es esmu tik pateicīga, ka manai māsai bija drosme uzaicināt misionārus uz mūsu mājām. Mēs ar viņu bijām pirmās no mūsu ģimenes, kas tika kristītas: man bija 13 gadi, un viņai — 15. Es zinu, ka esmu mūsu Debesu Tēva mīlēts bērns. Mans laicīgais tēvs nekad nav bijis klātesošs manā dzīvē, bet man palīdz apziņa, ka mums ir Debesu Tēvs un ka es esmu radīta pēc Viņa tēla. Viņš mani mīl. Es zinu, ka pašos grūtākajos brīžos Viņš ir man līdzās.