Augļojieties, vairojieties un pārvaldiet Zemi

Elders Džozefs V. Sitati

no Septiņdesmitajiem

Debesu Tēvs ir uzdevis mums un svētījis mūs augļoties, vairoties un pakļaut Zemi, lai mēs varētu kļūt tādi kā Viņš.

Paldies Tabernakla korim par šo jauko veltījumu pasaules Glābējam!

Dienā, kad Dievs Tēvs lika savam Vienpiedzimušajam Dēlam radīt cilvēku pēc Viņu tēla un līdzības, Viņš svētīja savus bērnus, sakot: „Augļojieties un vairojieties, piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār … katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.”¹ Tā sākās mūsu mirstīgais ceļojums — gan ar dievišķu uzdevumu, gan — svētību. Mīlošs Tēvs deva mums svētību un uzdevumu būt auglīgiem, vairoties un pārvaldīt Zemi, lai mēs varētu pilnveidoties un kļūt tādi kā Viņš.

Brāļi un māsas, šajā pēcpusdienā es lūdzu jūsu ticību un lūgšanas, kad es dalos ar jums dažās domās par trim būtiskām mūsu dievišķās dabas raksturīgajām pazīmēm. Es ceru, kaut mēs visi varētu vēl pilnīgāk atpazīt un piepildīt savu svēto pienākumu — mūsu Tēva uzdevumu — pilnveidot savu dievišķo dabu tā, lai mēs veiksmīgāk virzītos pa dzīves ceļu un sasniegtu savu dievišķo likteni.

Pirmkārt, Dievs uzdeva mums būt auglīgiem

Svarīga daļa no pavēles būt auglīgiem, kura bieži tiek palaista garām, ir Dieva valstības celšana uz Zemes. Glābējs mācīja:

„Es esmu vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt. …

Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks.

Ar to Mans Tēvs ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu un topat par Maniem mācekļiem.”²

Mēs kļūstam auglīgi, kad paliekam Kristū un „[uzņemamies Viņa] Vārdu, [un] … kalpojam Viņam līdz galam”³, palīdzot citiem nākt pie Viņa.

Mūsdienās dzīvie pravieši un apustuļi turpina pacelt savas balsis, lai aicinātu ikvienu no mums pilnībā uzņemties glābšanas darbu, atbilstoši savām prasmēm un iespējām.

Sākums atbildei, kura dod daudz augļu, ir „būt lēnprātīgiem un no sirds pazemīgiem”.⁴ Mēs varam vēl pilnīgāk nākt pie Kristus, kad paklausām Svētā Gara pamudinājumiem un turam derības, kuras esam noslēguši.⁵ Mēs varam meklēt un saņemt žēlsirdības dāvanu, kā arī spēku, aicinot savu ģimeni, senčus, kaimiņus un draugus pieņemt Jēzus Kristus evaņģēliju.

Strādāšana žēlsirdības garā ir nevis pienākums, bet prieks. Izaicinājumi kļūst par iespējām stiprināt ticību. Mēs kļūstam par „Dieva [labestības] lieciniekiem visos laikos, visās lietās un visās vietās, kurās [mēs] esam, līdz pat navei”.⁶

Mēs visi varam, un mums vajadzētu pilnībā iesaistīties glābšanas darbā. Glābējs ir devis mums šādu pienākumu ar solījumu: „Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek, jo visu, ko jūs Tēvam lūgsit Manā Vārdā, Viņš jums dos.”⁷

Otrkārt, Dievs uzdeva mums vairoties

Mūsu fiziskie ķermeņi ir svētība no Dieva. Mēs tos saņēmām ar mērķi — piepildīt Debesu Tēva darbu — „īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi”.⁸ Ķermenis ir līdzeklis, ar kuru mēs varam sasniegt savu dievišķo potenciālu.

Debesu Tēva paklausīgajiem gara bērniem ķermenis dod iespēju pieredzēt dzīvi uz Zemes.⁹ Bērnu laišana pasaulē dod iespēju arī citiem Dieva gara bērniem izbaudīt dzīvi uz Zemes. Visiem, kuri ir dzimuši mirstībā, ir iespēja pilnveidoties un tikt paaugstinātiem, ja viņi paklausa Dieva baušļiem.

Laulība starp vīrieti un sievieti ir organizācija, kuru Dievs ir noteicis vairošanās pavēles piepildīšanai. Viena dzimuma attiecības „nevairojas”.

Legāla un likumīga laulība, kura ir saistīta templī un kurā saistīšanas derības tiek godātas, dod vecākiem un viņu bērniem iespēju vislabākajai mīlestības pieredzei un iespēju sagatavoties auglīgai dzīvei. Tā piedāvā viņiem vidi, kurā viņi var turēt savas, ar Dievu noslēgtās, derības.

Pateicoties Debesu Tēva mīlestībai pret mums, Viņš ir nodrošinājis, ka visi Viņa uzticīgie bērni, kuri nesaņem vai nav spējīgi saņemt tās svētības, ko sniedz tempļa laulība un bērni, vai šo svētību pilnību, ja tā nav viņu vaina, Dieva noliktajā laikā tās saņems.¹⁰

Mūsdienu pravieši un apustuļi ir devuši padomu visiem, kuriem ir iespēja stāties mūžīgās laulības derībā, to darīt gudrībā un ticībā. Mums nevajadzētu atlikt šo svēto dienu pasaulīgu mērķu dēļ vai sagaidīt no piemērota kandidāta kaut ko tik nesasniedzamu, ka tas diskvalificētu ikvienu iespējamo kandidātu.

Apsolījums, kas ir dots visiem, kuri ir saistīti mūžīgās laulības derībā un kuri ir auglīgi, turot savas derības, — pretiniekam nekad nebūs spēka sadragāt viņu mūžīgās laulības pamatus.

Treškārt, Dievs uzdeva mums pakļaut Zemi

Pakļaut Zemi un visu dzīvo radību nozīmē — kontrolēt to tā, lai tā pildītu Dieva gribu¹¹ un kalpotu Viņa bērnu mērķiem. Pakļaušana ietver mūsu ķermeņu pārvaldīšanu.¹²Tā nenozīmē,ka mums jākļūst par tās bezpalīdzīgiem upuriem vai jāizmanto tā pretēji Dieva gribai.¹³

Lai attīstītu prasmi pakļaut zemes lietas, vispirms ir pazemībā jāatzīst savas cilvēciskās vājības, kā arī spēks, kurš mums ir pieejams caur Kristu un Viņa veikto Izpirkšanu. Jo „Kristus ir teicis: Ja jums būs ticība Manī, jums būs spēks darīt visu, kas ir noderīgs Manī”.¹⁴ Šis spēks kļūst mums pieejams, kad mēs izvēlamies rīkoties saskaņā ar Viņa baušļiem. Mēs palielinām šo spēku, meklējot gara dāvanas un attīstot savus talantus.

Es piedzimu un uzaugu necilos apstākļos, kas ir raksturīgi daudzām ģimenēm Āfrikā. Es spēju izkļūt no šiem apstākļiem ar manu vecāku gādīgo palīdzību, meklējot un iegūstot labu izglītību. Būtiski manā izaugsmē bija iegūt vīziju par to, kāds es varētu kļūt. Vēlāk, kā jauns pāris, mēs ar sievu Gledisu atklājām atjaunoto evaņģēliju, kurš turpina svētīt mūsu dzīvi ar garīgu vadību. Kā jebkurai ģimenei, arī mums ir pārbaudījumi un izaicinājumi. Taču, vēršoties pie Tā Kunga pēc palīdzības, mēs esam raduši atbildes, kas sniedz mieru un mierinājumu, un pārbaudījumi un izaicinājumi mūs nenomāc.

Tādi mūsdienu cilvēces izaicinājumi kā netikumība, pornogrāfija, bruņoti konflikti, piesārņojums, atkarības un nabadzība pieaug, jo pasaulē daudzi ir padevušies „sātana un miesas vēlmēm”¹⁵, nevis Dieva gribai. „Viņi nemeklē To Kungu, lai nodibinātu Viņa taisnību, bet katrs cilvēks staigā pats savu ceļu un pēc sava paša dieva tēla, kura tēls ir pēc pasaules līdzības.”¹⁶

Tomēr Dievs aicinavisus Savus bērnus saņemt Viņa palīdzību un pārvarēt dzīves pārbaudījumus ar šiem vārdiem:

„Es esmu Dievs; Es radīju pasauli un cilvēkus, pirms tie bija miesā.

… Ja tu pievērsīsies Man un uzklausīsi Manu balsi, un ticēsi, un nožēlosi visus savus pārkāpumus, un tapsi kristīts, tieši ūdenī, Mana Vienpiedzimušā Dēla vārdā …, tu saņemsi Svētā Gara dāvanu, lūgdams Viņa Vārdā, un visu, ko tu lūgsi, tas tiks tev dots.”¹⁷

Uzticīgi pēdējo dienu svētie, kuri izprot savu dievišķo potenciālu un no visas sirds paļaujas uz to spēku, kurš tiem ir pieejams caur Tā Kunga, Jēzus Kristus, Izpirkšanu, tiek stiprināti un „spēj darīt visas lietas”.¹⁸Viņiem tiek dots spēks pārvarēt Sātana kārdinājumus, kuri daudzus ir noveduši verdzībā viņam. Pāvils mācīja:

„Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.”¹⁹

„Jo Viņš pats ir kārdināts un cietis, Viņš var palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti.”²⁰

Debesu Tēvs ir uzdevis mums un svētījis mūs augļoties, vairoties un pakļaut Zemi, lai mēs varētu kļūt tādi kā Viņš. Viņš ir nodrošinājis palīdzību, kas pieejama katram no mums, lai mēs katrs, saskaņā ar savu brīvo izvēli, augtu un kļūtu tādi kā Viņš. Es ceru, kaut mēs visi varētu dzīvot savu dzīvi tā, lai tiktu vadīti atbilstoši savai vīzijai par savu dievišķo dabu, izmantotu savas dievišķās privilēģijas un piepildītu savu dievišķo likteni.

Es liecinu par Dieva Tēva un Viņa mīļotā Dēla, mūsu Glābēja, īstenumu, par Viņa lielisko laimes ieceri un par atslēgām, kuras Viņš ir nodevis tagadējam pravietim uz Zemes, Tomasam S. Monsonam, kuru mēs mīlam un atbalstām. Es lūdzu, kaut mums visiem būtu spēks izbaudīt Viņa svētību pilnību. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.