Laimes iecere

Prezidents Boids K. Pekers

Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents

Visu Baznīcas aktivitāšu galamērķis ir nodrošināt, lai vīrietis un sieviete ar saviem bērniem būtu laimīgi mājās, saistīti uz visu mūžību.

Pirms daudziem gadiem, pēc Otrā pasaules kara, es mācījos koledžā. Tur es satiku Donnu Smitu. Ap to pašu laiku es izlasīju, ka divas būtiskas veiksmīgas laulības sastāvdaļas ir cepumi un skūpsts. Es domāju, ka tas ir diezgan labs līdzsvars.

Rītos es mācījos koledžā un pēcpusdienās devos atpakaļ uz Brigamsitiju, kur strādāju sava tēva auto remontdarbnīcā. Donnas pēdējā rīta lekcija bija mājsaimniecība. Pirms došanās prom es piegāju pie viņas klases. Durvīm bija matēts stikla logs, taču, ja es stāvēju pavisam tuvu stiklam, viņa varēja redzēt manu ēnu. Tad viņa izslīdēja no klases, sniedzot man cepumu un skūpstu. Pārējais jau ir vēsture. Mēs salaulājāmies Soltleikas templī, un tā iesākās mūsu dzīves lielais piedzīvojums.

Gadu gaitā es bieži esmu mācījis svarīgu principu: visu Baznīcas aktivitāšu galamērķis ir nodrošināt, lai vīrietis un sieviete ar saviem bērniem būtu laimīgi mājās, saistīti uz laiku un uz visu mūžību.

Iesākumā:

„Dievi devās lejā, lai izveidotu cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dievu tēla lai izveidotu to, vīrieti un sievieti lai Viņi izveidotu tos.

Un Dievi sacīja: Mēs svētīsim viņus. Un Dievi sacīja: Mēs liksim tiem būt auglīgiem un vairoties, un piepildīt zemi, un pakļaut to” (Ābrahāma 4:27–28).

Un tā iesākās cilvēku dzīves cikls uz šīs Zemes, kad „Ādams atzina savu sievu, un viņa dzemdināja tam dēlus un meitas, un viņi sāka vairoties un piepildīt zemi.

Un … Ādama dēli un meitas sāka dalīties pa divi un divi zemē, un apstrādāt zemi, … viņi arī sāka dzemdināt dēlus un meitas” (Mozus 5:2–3).

Pavēle — vairoties un piepildīt zemi — nekad nav tikusi atcelta. Tā ir būtiska pestīšanas ieceres daļa un cilvēka laimes avots. Taisnīgi pielietojot šo spēku, mēs varam tuvoties mūsu Tēvam Debesīs un piedzīvot prieka pilnību, pat dievišķumu. Radīšanas spēks nav nejauša laimes ieceres daļa; tā ir laimes iecere; tā ir laimes atslēga.

Cilvēku vēlme vairoties ir pastāvīga un ļoti spēcīga. Mūsu mirstīgās dzīves laime, mūsu prieks un paaugstināšana ir atkarīga no tā, kā mēs reaģējam uz šīm pastāvīgajām, neatvairāmajām fiziskajām vēlmēm. Kad vīrišķības un sievišķības agrīnajā periodā nobriest radīšanas spēks, dabiskā veidā rodas ļoti personīgas sajūtas, kas nav pielīdzināmas nevienai citai fiziskai pieredzei.

Ideālā gadījumā vairošanās sākas ar romantiskām jūtām. Lai gan tradīcijas var atšķirties, tās uzplaukst līdzīgi grāmatās aprakstītajām jūsmīgajām sajūtām un gaidām, dažkārt pat ar noraidījumu. Starp jaunu vīrieti un jaunu sievieti ir mēnessgaisma un rozes, mīlestības vēstules, mīlas dziesmas, dzeja, sadošanās rokās un citas pieķeršanās izpausmes. Pasaule apstājas, un jaunais pāris redz tikai viens otru, un viņi jūt prieku.

Un, ja jūs domājat, ka jaunības romantiskās mīlestības svētlaime ir visu dzīves sniegto iespēju kopsumma, tad jūs vēl neesat dzīvojuši tik ilgi, lai pieredzētu ziedošanos un mierinājumu, ko dāvā ilggadēju laulāto mīlestība. Laulāti pāri tiek pārbaudīti ar kārdinājumiem, pārpratumiem, finansiālām problēmām, ģimenes krīzēm un slimībām, un caur šīm pieredzēm mīlestība kļūst stiprāka. Nobriedusi mīlestība var sniegt tādu svētlaimi, kādu jaunlaulātie pat nevar iztēloties.

Patiesa mīlestība pieprasa atturību, lai tikai pēc kāzām dalītos tajā pieķeršanās izpausmē, kas atraisa šo svēto jaunās paaudzes radīšanas spēku. Tas nozīmē izvairīties no situācijām, kurās fiziskā vēlme varētu kļūt nekontrolējama. Tīra mīlestība paredz, ka tikai pēc mūžīgas uzticības solījuma, likumīgas un atzītas ceremonijas un, ideālā gadījumā, pēc saistīšanas priekšraksta templī vairošanās spēki tiek atbrīvoti, kā noteicis Dievs, mīlestības pilnīgajā izpausmē. Tajā jādalās tikai un vienīgi ar to cilvēku, kurš ir jūsu mūžīgais laulātais draugs.

Šis process, ja to izpilda cienīgi, apvieno visbrīnišķīgākās un cildenākās fiziskās, emocionālās un garīgās sajūtas, kas saistās ar vārdu mīlestība. Šai dzīves sastāvdaļai nav citas līdzvērtīgas, aizvietojamas pieredzes. Ja tiek noslēgtas un ievērotas derības, tā būs mūžīga, „jo tanī ir noteiktas svētās priesterības atslēgas, lai jūs varētu saņemt slavu un godību” (M&D 124:34), „šī godība būs pilnība un pēcnācēju turpinājums mūžīgi mūžos” (M&D 132:19).

Taču romantiska mīlestība ir nepilnīga; tā ir tikai sākums. Mīlestība nobriest līdz ar bērnu dzimšanu, kas plūst no šī dzīvības avota, kas uzticēts laulātiem pāriem. Jauna dzīvība rodas laulāta vīra un sievas apskāvienos. Pēc nevainojamas pilnības parauga sāk veidoties sīks ķermenītis. Bērniņš, radīts pēc sava zemes tēva un mātes līdzības, ienāk pasaulē caur piedzimšanas brīnumu. Viņa mirstīgajā ķermenī mīt gars, kurš spēj sajust un uztvert garīgas lietas. Šī bērna mirstīgajā ķermenī dus spēja radīt atvases pēc viņa paša līdzības.

„Un gars un ķermenis ir cilvēka dvēsele” (M&D 88:15), un, ja mēs vēlamies būt laimīgi, mums ir jāievēro garīgi un laicīgi likumi. Ir mūžīgi likumi, tajā skaitā likumi, kas attiecas uz spēju dot dzīvību, „neatsaucami izdoti debesīs pirms šīs pasaules radīšanas, ar ko ir noteiktas visas svētības” (M&D 130:20). Tie ir garīgi likumi, kas nosaka cilvēces morālo standartu (skat. Džozefa Smita tulkojums, Romiešiem 7:14–15 [no Bible appendix]; 2. Nefija 2:5; M&D 29:34; 134:6). Ir derības, kas saista, aizzīmogo un sargā, un dod mūžīgo svētību apsolījumu.

Alma brīdināja savu dēlu Šiblonu: „Skaties, lai tu savaldītu visas savas kaisles, lai tu varētu tikt piepildīts ar mīlestību” (Almas 38:12). Iemaukti tiek izmantoti, lai vadītu, virzītu, atturētu. Savas kaislības ir jākontrolē. Kad to izmanto likumīgi, pēcnācēju radīšanas spēks svētīs un iesvētīs (skat. Teachings of Presidents of the Church: Joseph F. Smith [1998], 158. lpp.).

Kārdinājumi pastāv vienmēr. Pretinieks nevar radīt dzīvību, tādēļ viņš ir greizsirdīgs uz visiem, kam ir šis dievišķīgais spēks. Viņš un viņa sekotāji tika izraidīti, un viņiem tika liegta iespēja saņemt mirstīgu ķermeni. „Viņš tiecas, lai visi cilvēki …būt[u] nelaimīgi — līdzīgi viņam pašam” (2.  Nefija 2:27). Ja vien spēs, viņš kārdinās, lai degradētu, samaitātu un, ja iespējams, iznīcinātu šo dāvanu, ar kuru, ja vien esam cienīgi, varam gūt mūžīgu pieaugumu (skat. M&D 132:28–31).

Ja mēs apgānīsim savus dzīvības avotus vai vedināsim citus uz pārkāpumu, sekos sodi, kas būs tik „smagi” un „[grūti paciešami]” (skat. M&D 19:15), ka visas fiziskās baudas nebūs tā vērtas.

Alma sacīja savam dēlam Koriantonam: „Vai tu nezini, mans dēls, ka šīs lietas ir negantība Tā Kunga acīs; jā, vislielākā negantība no visiem grēkiem, izņemot nevainīgu asiņu izliešanu vai Svētā Gara noliegšanu?” (Almas 39:5.) Mēs nevaram izbēgt no savu pārkāpumu sekām.

Vienīgā likumīgā, pilnvarotā šī radīšanas spēka izpausme ir starp vīru un sievu, vīrieti un sievieti, kas ir pilntiesīgi un likumīgi laulāti. Viss cits ir Dieva baušļu pārkāpšana. Neļaujieties pretinieka šausmīgajiem kārdinājumiem, jo ikviens pārkāpums ir jāatmaksā, līdz „kamēr nenomaksāsi pēdējo artavu” (Mateja 5:26).

Nekur citur Dieva dāsnums un labestība neizpaužas tik bagātīgi kā grēku nožēlā.

Kad mūsu fiziskie ķermeņi tiek traumēti, tie spēj sevi atjaunot, dažkārt ar ārstu palīdzību. Tomēr, ja bijis smags bojājums, paliks rēta kā atgādinājums par ievainojumu.

Ar mūsu garīgajiem ķermeņiem ir citādi. Kad mēs pieļaujam kļūdas un grēkojam, tiek ievainots mūsu gars. Taču atšķirībā no mūsu mirstīgajiem ķermeņiem, kad grēku nožēlošanas process ir pabeigts, pateicoties Jēzus Kristus veiktajai Izpirkšanai, nekādu rētu nebūs. Mums ir apsolīts: „Lūk, tam, kurš nožēlojis savus grēkus, tam tiek piedots, un Es, Tas Kungs, tos vairs nepieminu” (M&D 58:42).

Runājot par laulību un ģimenes dzīvi, nenovēršami rodas jautājums: „Kā tad ar izņēmumiem?” Daži cilvēki nespēj radīt bērnus. Dažiem nevainīgiem cilvēkiem laulība izjūk laulātā neuzticības dēļ. Citi neprecas un dzīvo cienīgu vientuļnieka dzīvi.

Pagaidām es sniedzu šo mierinājumu: Dievs ir mūsu Tēvs! Visa mīlestība un augstsirdība, ko izrāda vislabākais zemes tēvs, ir daudz lielāka Viņā, kas ir mūsu Tēvs un mūsu Dievs, tādā mērā, ko mirstīgais prāts nevar aptvert. Viņa spriedumi ir taisnīgi; Viņa žēlastībai nav robežu; Viņa spēja atlīdzināt pārsniedz visas laicīgās iespējas. „Ja mēs tikai šinī dzīvē vien ceram uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki” (1. korintiešiem 15:19).

Godbijībā es tagad izrunāju vārdu templis. Es iztēlojos saistīšanas telpu un altāri, pie kura uz ceļiem nometies jauns pāris. Šis svētais tempļa priekšraksts ir kas daudz vairāk par kāzām, jo šo laulību var aizzīmogot ar apsolījuma Svēto Garu, un Svētie Raksti pasludina, ka mēs „iemantosim troņus, valstības, valdības un varas, valdīšanas” (M&D 132:19). Es redzu prieku, kas sagaida tos, kas pieņem šo dievišķīgo dāvanu un lieto to cienīgi.

Māsa Donna Smita Pekere un es esam bijuši plecu pie pleca laulībā gandrīz 70 gadu. Attiecībā uz manu sievu, mūsu bērnu māti, es nevaru paust vārdiem savas sajūtas. Tās ir tik dziļas, un pateicība tik liela, ka gandrīz nespēju to izteikt. Vislielākā balva, ko esam saņēmuši šajā dzīvē un nākamajā dzīvē, ir mūsu bērni un mūsu mazbērni. Tuvojoties mūsu kopīgo laicīgo dienu beigām, es esmu pateicīgs par katru mirkli, ko pavadām līdzās viens otram, un par Tā Kunga doto apsolījumu, ka nebūs tam gala.

Es liecinu, ka Jēzus ir Kristus un dzīvā Dieva Dēls. Viņš ir šīs Baznīcas galva. Caur Viņa veikto Izpirkšanu un priesterības spēku ģimenes, kas sākas mirstībā, var būt kopā visu mūžību. Izpirkšanai, kas var atprasīt ikvienu no mums, nav nekādu rētu. Tas nozīmē: lai arī ko mēs būtu izdarījuši vai lai kur mēs būtu bijuši, vai lai kas arī būtu noticis, ja mēs patiesi nožēlojam grēkus, Viņš ir apsolījis, ka Viņš mūs izpirks. Un, kad Viņš izpirka, tas tika atrisināts. Tik daudzi no mums, tā sakot, „mētājas apkārt” ar vainas apziņu, īsti nezinot, kā no tās izbēgt. Jūs varat izbēgt, pieņemot Kristus veikto Izpirkšanu, un viss, kas sagādāja sirdssāpes, var pārvērsties skaistumā, mīlestībā un mūžībā.

Es esmu tik ļoti pateicīgs par Tā Kunga, Jēzus Kristus, svētībām, par radīšanas spēku, par pestīšanas spēku, par Izpirkšanu — Izpirkšanu, kas var nomazgāt katru grēka traipu, lai cik grūti tas būtu, lai cik ilgi vai daudz reižu tas tiek atkārtots. Izpirkšana var atkal jūs atbrīvot, lai jūs virzītos tālāk, šķīstībā un cienīgumā, lai ietu pa ceļu, ko dzīvē esat izvēlējušies.

Es liecinu, ka Dievs dzīvo, ka Jēzus ir Kristus, ka Izpirkšana nav vispārēja attiecībā uz visu Baznīcu. Izpirkšana ir personīga, un, ja jūs kaut kas uztrauc, — dažreiz no tik senas pagātnes, ka tik tikko spējat to atcerēties, — sāciet izmantot Izpirkšanu. Tā to attīrīs, un jūs, tāpat kā Viņš, vairs neatcerēsieties savus grēkus. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.