Debesu gaismas nesēji
Kā Dieva priesterības nesējs un Jēzus Kristus māceklis — jūs esat gaismas nesējs.
Kāds vecāks vīrs stāvēja rindā pastā, lai iegādātos pastmarkas pie letes. Kāda jauna sieviete ievēroja, ka viņš pārvietojās ar grūtībām, un piedāvāja viņam parādīt, kā iegādāties pastmarkas no automāta, lai ietaupītu laiku. Pavecais kungs teica: „Paldies, taču es vēlos pagaidīt. Automāts nevaicās man par manu artrītu.”
Dažreiz tas palīdz, kad parunājam ar kādu, kuram rūp mūsu grūtības.
Sāpes, bēdas un slimības ir kaut kas tāds, kas piemīt mums visiem, — neveiksmju, nožēlas un nelaimju brīži var summēties un aizņemt prāvu daļu no mūsu domām.
Runājot par mūsu fizisko labklājību, mēs pieņemam novecošanos un slimības kā daļu no sava mirstīgās dzīves ceļojuma. Mēs meklējam padomu pie profesionāļiem, kuri saprot, kā darbojas fiziskais ķermenis. Kad mums ir emocionālas ciešanas vai garīga slimība, mēs meklējam palīdzību pie ekspertiem, kas ārstē šādas slimības.
Tāpat kā mēs saskaramies ar fiziskām un emocionālām likstām šajā mirstīgajā dzīvē, mēs saskaramies arī ar garīgiem izaicinājumiem. Vairums no mums ir pieredzējuši tādu laiku savā dzīvē, kad mūsu liecība ir degusi ļoti spoži. Varbūt mēs esam pieredzējuši arī tādu laiku, kad mūsu Debesu Tēvs šķita esam tālu. Reizēm mēs glabājam kā dārgumu to, kas nāk no Gara. Var būt arī reizes, kad Gara lietas mums šķiet mazāk vērtīgas vai maznozīmīgākas.
Šodien es vēlos runāt par garīgo labklājību — to, kā mēs varam rast dziedinājumu no stagnācijas un atgūt možumu un garīgo veselību.
Garīgā saslimšana
Dažkārt garīgā saslimšana rodas grēka dēļ vai emocionālu pārdzīvojumu dēļ. Dažkārt garīgais sabrukums notiek tik pakāpeniski, ka mēs tik tikko varam saprast, kas notiek. Līdzīgi nogulumiežu slāņiem, garīgās sāpes un bēdas var laika gaitā uzkrāties, nospiežot mūsu garu, līdz tās kļūst gandrīz nepanesamas. Tas var notikt, piemēram, tad, kad mūsu pienākumi darbā, mājās un Baznīcā kļūst tik nomācoši, ka mēs zaudējam prieku par evaņģēliju. Mēs pat varētu justies tā, ka mums vairs nav, ko dot, vai ka dzīvošana pēc Dieva baušļiem ir pāri mūsu spēkiem.
Taču tikai tāpēc, ka garīgie pārbaudījumi ir īsti, tas nenozīmē, ka tie ir nedziedināmi.
Mēs varam saņemt garīgu dziedinājumu.
Pat visdziļākās garīgās brūces — jā, pat tās, kas var šķist nedziedināmas, — var tikt dziedinātas.
Mani dārgie draugi, Jēzus Kristus dziedinošais spēks nav zudis mūsdienās.
Glābēja dziedinošais pieskāriens var pārveidot dzīvi mūsdienās, tāpat kā tas notika Viņa dienās. Ja vien mums būs ticība, Viņš var paņemt mūsu rokas, piepildīt mūsu dvēseli ar debesu gaismu un dziedinājumu un teikt mums šos svētītos vārdus: „Celies, ņem savu gultu un staigā!”1
Tumsība un gaisma
Lai kas būtu par iemeslu mūsu garīgajām slimībām, tām visām ir kaut kas kopējs: dievišķas gaismas trūkums.
Tumsība vājina mūsu spējas — skaidri redzēt. Tā aptumšo mūsu skatu uz to, kas reiz bija vienkāršs un skaidrs. Kad esam tumsībā, mēs, drīzāk, izdarām sliktas izvēles, tāpēc ka nespējam saredzēt mūsu ceļā esošās briesmas. Kad esam tumsībā, mēs, drīzāk, zaudējam cerību, tāpēc ka nespējam saskatīt mieru un prieku, kas mūs sagaida, ja vien turpināsim virzīties uz priekšu.
Gaisma, no otras puses, ļauj mums visu saskatīt tā, kā tas patiesībā ir. Tā mums ļauj atšķirt patiesību no maldiem, būtisko no nebūtiskā. Kad esam gaismā, mēs varam izdarīt taisnīgas izvēles, kas balstītas patiesos principos. Kad esam gaismā, mums ir „pilnīgs cerības spožums”,2 tāpēc ka spējam saskatīt savus mirstīgās dzīves pārbaudījumus mūžības skatījumā.
Mēs atradīsim garīgo dziedinājumu, kad iznāksim no pasaulīgās krēslas un ieiesim mūžīgajā Kristus gaismā.
Jo vairāk mēs sapratīsim un pielietosim gaismas doktrināro konceptu, jo vairāk spēsim aizsargāties pret garīgajām slimībām, kas mums ik uz soļa sagādā ciešanas vai neērtības, un jo labāk spēsim kalpot kā enerģiski, drosmīgi, gādīgi un pazemīgi svētās priesterības nesēji — patiesi mūsu mīļotā un mūžīgā Kunga kalpi un mācekļi.
Pasaules Gaisma
Jēzus Kristus teica: „Es esmu pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”3
Ko tas nozīmē?
Nozīme ir gaužām vienkārša: tas, kurš pazemīgi sekos Jēzum Kristum, izbaudīs Viņa gaismu un saņems daļu no tās. Un šī gaisma kļūs arvien spožāka, līdz izklīdinās pat visbiezāko tumsu.
Tas nozīmē, ka no Glābēja izstaro spēks, un Viņam ir spēcīga ietekme. Tā „nāk no Dieva klātbūtnes, lai piepildītu izplatījuma bezgalību”.4 Tāpēc ka šis spēks iedvesmo, pacilā un apgaismo mūsu dzīvi, Svētajos Rakstos tas bieži tiek saukts par gaismu, taču to sauc arī par garu un patiesību.
Mācībā un Derībās mēs lasām: „Tā Kunga vārds ir patiesība, un kas ir patiesība, ir gaisma, un kas ir gaisma, ir Gars, patiesi Jēzus Kristus Gars.”5
Šis dziļais ieskats — ka gaisma ir gars, kas ir patiesība, un ka šī gaisma apgaismo katru dvēseli, kas ienāk pasaulē, — ir gan nozīmīgs, gan cerību pilns. Kristus gaisma iedvesmo un piepilda visu to dvēseles, kas uzklausa Gara balsi.6
Kristus gaisma piepilda Visumu.
Tā piepilda Zemi.
Un tā var piepildīt katra cilvēka sirdi.
„Dievs neuzlūko cilvēka vaigu.”7 Viņa gaisma ir pieejama ikvienam — gan lielam, gan mazam, gan bagātam, gan nabagam, gan tam, kam ir priekšrocības, gan tam, kam ir trūkumi.
Ja jūs atvērsiet savu prātu un sirdi, lai saņemtu Kristus gaismu un pazemīgi sekotu Glābējam, jūs saņemsiet vairāk gaismas. Rindiņu pēc rindiņas, nedaudz šeit un nedaudz tur, jūs sakrāsiet vairāk gaismas un patiesības savā dvēselē, līdz tumsība tiks padzīta no jūsu dzīves.8
Dievs atvērs jūsu acis.
Dievs dos jums jaunu sirdi.
Dieva mīlestība, gaisma un patiesība liks apslēptām spējām atdzīvoties, un jūs atdzimsit jaunā dzīvē Kristū Jēzū.9
Tas Kungs ir apsolījis: „Ja jūsu acs būs vērsta vienīgi uz Manu godību, viss jūsu ķermenis tiks piepildīts ar gaismu, un tur nebūs tumsības jūsos; un tas ķermenis, kas ir piepildīts ar gaismu, saprot visu.”10
Tas ir galējais līdzeklis cīņā ar garīgo slimību. Tumsa izklīst, kad parādās gaisma.
Garīgās tumsības metafora
Tomēr Dievs nespiedīs mūs pieņemt Viņa gaismu.
Ja mēs samierināsimies ar tumsību, maz ticams, ka mūsu sirds mainīsies.
Lai notiktu pārmaiņas, mums aktīvi ir jāļauj sevī iespīdēt gaismai.
Strādājot par lidmašīnas kapteini un lidojot pa visu pasauli, mani vienmēr fascinēja Dieva radītā skaistums un pilnīgums. Īpaši valdzinoša man šķita saikne starp Zemi un Sauli. Es to uzskatu par pilnīgu un uzskatāmu pierādījumu tam, kā mijiedarbojas tumsa un gaisma.
Kā mums visiem zināms, katras 24 stundas nakts pārtop dienā, un diena — naktī.
Kas tad ir nakts?
Nakts nav nekas vairāk, kā vien ēna.
Pat vistumšākajā naktī Saule nepārstāj izstarot savu gaismu. Tā turpina spīdēt tikpat spoži, kā vienmēr. Taču puse Zemes atrodas tumsā.
Gaismas trūkums liek iestāties tumsai.
Kad pienāk vakars un satumst, mēs nekrītam izmisumā un neuztraucamies par to, ka Saule būtu izdzisusi. Mēs neizvirzām apgalvojumu, ka Saules vairs nav vai ka tā ir mirusi. Mēs saprotam, ka esam ēnā, ka Zeme turpinās griezties un ka galu galā Saules stari mūs atkal sasniegs.
Tumsība nav rādītājs tam, ka gaisma nepastāv. Visbiežāk tas nozīmē to, ka mēs neesam pareizajā vietā, lai gaismu saņemtu. Pēdējā Saules aptumsuma laikā daudzi pielika lielas pūles, lai nokļūtu šaurajā ēnas joslā, ko Mēness meta uz Zemi spožas un saulainas dienas vidū.
Ļoti līdzīgā veidā garīgā gaisma turpina apspīdēt visas Dieva radības. Sātans pieliks visas pūles, lai radītu ēnu vai lai mēs nonāktu pašu radītā ēnā. Viņš mūs spiedīs izveidot pašiem savu aptumsumu; viņš mūs grūdīs savas alas tumsībā.
Garīgā tumsība var pārklāt aizmirstības plīvuru pat pār tiem, kuri reiz staigāja gaismā un priecājās Tai Kungā. Taču pat vislielākās tumsības brīžos Dievs dzird mūsu pazemīgās lūgšanas, kad mēs lūdzam: „Kungs, es ticu, palīdzi manai neticībai.”11
Almas dienās bija daudzi, kuriem bija grūti pieņemt garīgas lietas, un „viņu neticības dēļ” Dieva gaisma un patiesība nevarēja iekļūt viņu dvēselē; „un viņu sirdis bija nocietinātas”.12
Mēs esam gaismas nesēji
Brāļi, mūsu atbildība ir būt īstajā vietā, lai ieraudzītu Jēzus Kristus evaņģēlija dievišķo gaismu un patiesību. Pat tad, kad ir iestājusies nakts un pasaule šķiet tumša, mēs varam izvēlēties staigāt Kristus gaismā, turēt Viņa baušļus un drosmīgi liecināt par Viņa realitāti un diženumu.
Kā Dieva priesterības nesējs un Jēzus Kristus māceklis — jūs esat gaismas nesējs. Turpiniet darīt to, kas vairos Viņa dievišķo gaismu. „Turiet augstu savu gaismu”13 un „[lai tā] spīd ļaužu priekšā” — nevis tāpēc, lai viņi redzētu un apbrīnotu jūs, bet „lai tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs”.14
Mani dārgie brāļi, jūs esat darbarīki Tā Kunga rokās — ar nolūku nest gaismu un dziedinājumu Debesu Tēva bērnu dvēselēm. Varbūt jūs nejūtaties piemēroti, lai dziedinātu garīgi slimos, — noteikti ne vairāk par to, kā pasta darbinieks ir piemērots artrīta ārstēšanai. Varbūt jūs paši saskaraties ar garīgiem izaicinājumiem. Tomēr Tas Kungs ir aicinājis jūs. Viņš ir devis jums pilnvaras un atbildību — sniegties pretī grūtībās nonākušajiem. Viņš ir apdāvinājis jūs ar Savas svētās priesterības spēku, lai nestu gaismu tumsībā un pacilātu, un svētītu Dieva bērnus. Dievs ir atjaunojis Savu Baznīcu un Savu dārgo evaņģēliju, „kas dziedē ievainotu dvēseli”.15 Viņš ir sagatavojis ceļu uz garīgu labklājību, lai rastu dziedinājumu no stagnācijas un atgūtu možumu un garīgo veselību.
Katru reizi, kad jūs vēršat savu sirdi uz Dievu pazemīgā lūgšanā, jūs pieredzat Viņa gaismu. Katru reizi, kad jūs meklējat Viņa vārdu un gribu Svētajos Rakstos, gaisma kļūst arvien spožāka. Katru reizi, kad pamanāt kādu, kas ir nonācis grūtībās, un uzupurējaties, un atsakāties no savām ērtībām, lai sniegtos pretī mīlestībā, gaisma spīd arvien tālāk un stiprāk. Katru reizi, kad jūs noraidāt kārdinājumus un izvēlaties šķīstību, katru reizi, kad meklējat vai sniedzat piedošanu, katru reizi, kad drosmīgi liecināt par patiesību, gaisma aizdzen tumsību un piesaista citus, kas arī meklē gaismu un patiesību.
Padomājiet par savām pieredzēm, brīžiem, kad kalpojāt Dievam un līdzcilvēkiem, kad dievišķa gaisma spīdēja jūsu dzīvē, — svētajā templī, pie Svētā Vakarēdiena galda, klusā lūgšanu un pārdomu brīdī, jūsu ģimenes sapulcēs vai priesterības kalpošanas laikā. Dalieties šajos brīžos ar ģimeni, draugiem un it sevišķi ar mūsu jaunatni, kura meklē gaismu. Viņiem ir nepieciešams dzirdēt no jums, ka ar šo gaismu nāk cerība un dziedinājums — pat pasaulē, kas ir tumsības pilna.
Kristus gaisma nes cerību, laimi un dziedinājumu jebkurai garīgai brūcei vai slimībai.16 Tie, kas piedzīvo šo attīrošo ietekmi, kļūst par darbarīkiem Pasaules Gaismas rokās, lai sniegtu gaismu citiem.17 Viņi sajutīs to, ko sajuta ķēniņš Lamonijs: „Šī gaisma bija ienesusi tā dvēselē tādu prieku, tumsības mākonim izklīstot, un … mūžīgās dzīvības gaisma bija iespīdējusi tā dvēselē.”18
Mani dārgie brāļi, mani dārgie draugi, mūsu uzdevums ir meklēt To Kungu, līdz Viņa mūžīgās dzīves gaisma spīdēs spoži mūsos, un mūsu liecība kļūst droša un spēcīga, pat atrodoties tumsībā.
Mana lūgšana un svētība ir tāda, ka jūs gūtu panākumus, piepildot savu likteni kā Visvarenā Dieva priesterības nesēji, un vienmēr būtu Viņa debesu gaismas priekpilni nesēji. Jēzus Kristus, mūsu Skolotāja, svētajā Vārdā, āmen.