Būtiskās patiesības — mums nepieciešams rīkoties
Pirmā vīzija un pravietis Džozefs Smits atklāja zināšanas un patiesību, kas ir būtiskas mūsu laimei šajā dzīvē un mūsu paaugstināšanai.
Kad biju apmēram septiņus gadus vecs, es pajautāju savai mātei: „Kad es un tu nomirsim un dosimies uz debesīm, vai tu vēl joprojām būsi mana mamma?” Viņa nebija gaidījusi šādu jautājumu. Taču, cenšoties atbildēt, cik labi vien prazdama, viņa sacīja: „Nē, debesīs mēs visi būsim brāļi un māsas. Es nebūšu tava mamma.” Tā nebija atbilde, kādu biju cerējis saņemt.
Paejot kādam laikam pēc šīs īsās sarunas, divi jauni vīrieši pienāca pie mūsu mājas vārtiem. Brīnumainā kārtā mans tēvs atļāva viņiem ienākt. Viņi teica, ka viņi ir misionāri no Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas.
Šie elderi — uzzinājām, ka tā viņus dēvē, — sāka mācīt mūsu ģimeni. Es spilgti atceros laimes un satraukuma sajūtu katru reizi, kad viņi ieradās mūsu mājās. Viņi mums pastāstīja, ka reiz kāds jauneklis bija devies uz birzi, lai pajautātu Dievam, kura ir patiesā baznīca, un ka viņš redzēja Dievu un Jēzu Kristu.1 Elderi parādīja šīs vīzijas attēlu, un, kad es to ieraudzīju, es zināju, ka Džozefs Smits patiešām bija redzējis Dievu Tēvu un Jēzu Kristu. Misionāri pastāstīja, ka, pateicoties šai vīzijai, uz Zemes atkal bija patiesā Jēzus Kristus Baznīca.2
Misionāri mums mācīja arī par Dieva laimes ieceri un atbildēja uz mūsu ģimenes jautājumiem par reliģiju. Viņi mums mācīja, ka ģimenes patiesi var būt kopā pēc šīs dzīves kā tēvs, māte un dēli, un meitas.
Mūsu ģimene kristījās. Ceļš uz veco ieradumu mainīšanu, atteikšanos no tradīcijām un kļūšanu par aktīviem Baznīcas locekļiem brīžiem bija grambains. Taču, pateicoties Dieva žēlastībai un mīlestībai un ar daudzu Baznīcas vadītāju un locekļu palīdzību, mēs izturējām pirmos izaicinājumu pilnos gadus.
Miljoniem to, kas ir jau pievienojušies Baznīcai, tāpat kā daudzi tie, kas tiek pievērsti un kristīti katru nedēļu, ir saņēmuši liecību par Pirmo vīziju. Svētais Gars var bieži atkārtot šo liecību katram no mums, kad mēs cenšamies dzīvot saskaņā ar Jēzus Kristus evaņģēlija vienkāršajām patiesībām.
Pirmā vīzija un pravietis Džozefs Smits atklāja papildu zināšanas un patiesību, kas ir būtiskas mūsu laimei šajā dzīvē un mūsu paaugstināšanai Dieva klātbūtnē. Es runāšu par trim no šīm patiesībām, ko ieguvām un saskaņā ar kurām mums nepieciešams rīkoties, tādēļ ka jauns zēns bija nometies ceļos patiesā lūgšanā.
Dievs aicina praviešus, lai mūs vadītu
No Pirmās vīzijas un pravieša Džozefa Smita mēs uzzinām būtisku patiesību par to, ka Dievs aicina praviešus3, gaišreģus un atklājējus, lai apmācītu, virzītu, brīdinātu un vadītu mūs.4 Šie vīri ir Dieva gribas paudēji uz Zemes5, pilnvaroti runāt un rīkoties Tā Kunga vārdā.6 Precīzi sekojot viņu padomam, mēs būsim aizsargāti un saņemsim visizmeklētākās svētības, kamēr ejam šo zemes dzīves ceļu.
Laikā, kad kā jauns, neprecēts, atgriezies misionārs mācījos Brigama Janga universitātē, es apmeklēju vispārējās konferences priesterības sesiju Tabernaklā, Tempļa skvērā. Prezidents Ezra Tafts Bensons, tā laika Baznīcas prezidents, mudināja katru atgriezušos [vīrieškārtas] misionāru nopietni pieiet laulības jautājumam un izvirzīt to par prioritāti savā dzīvē.7 Pēc sesijas es zināju, ka biju aicināts nožēlot grēkus un ka man bija nepieciešams rīkoties saskaņā ar pravieša padomu.
Tā nu es nolēmu doties uz savu dzimto valsti — Brazīliju, lai atrastu sievu. Pirms došanās uz Brazīliju divu mēnešu praksē es piezvanīju savai mammai un dažiem draugiem un izveidoju sarakstu ar aptuveni 10 jaunām sievietēm — potenciālajām sievas kandidātēm.
Kamēr biju Brazīlijā, pēc krietnām pārdomām un lūgšanām es satikos, gāju uz randiņiem, saderinājos un ieplānoju datumu kāzām ar vienu no jaunajām sievietēm, kas bija sarakstā. Jūtas (Provo) studentu izpratnē tas nebija rekordīss laiks, lai saderinātos, bet pēc Brazīlijas standartiem tas bija ātri.
Dažus mēnešus vēlāk es apprecējos ar Eleinu. Viņa ir mana mūža mīlestība un visizmeklētākā svētība.
Es nesaku, ka ikvienam vajadzētu veidot līdzīgu sarakstu, bet es ierosinu — varbūt nedaudz vairāk kā tikai ierosinu —, lai mēs vienmēr rīkotos, kad runā mūsu pašreizējie pravieši.
Dieva pravietis šodien ir prezidents Tomass S. Monsons, un mēs tiksim svētīti, ja precīzi sekosim viņa padomam.
Zināšanas par Dieva patieso dabu
Vēl viena patiesība, ko mēs uzzinām, pateicoties Pirmajai vīzijai un pravietim Džozefam Smitam, ir Dieva patiesā daba. Tikai iedomājieties, cik gan svētīti mēs esam, jo zinām, ka Dievs ir Būtne, kam ir ķermenis no miesas un kauliem, tikpat taustāms kā mūsu pašu ķermeņi,8 ka mēs varam pielūgt Dievu, kurš ir reāls, kuru mēs varam saprast un kurš ir parādījis un atklājis Sevi un Savu Dēlu Saviem sendienu un šo pēdējo dienu praviešiem.9 Viņš ir Dievs, kas dzird un atbild uz mūsu lūgšanām;10 Dievs, kas vēro mūs no debesīm11 un ir pastāvīgi norūpējies par mūsu garīgo un laicīgo labklājību; Dievs, kurš deva mums rīcības brīvību — pašiem izlemt sekot Viņam un paklausīt Viņa baušļiem bez piespiešanas;12 Dievs, kurš dāvā mums svētības un ļauj mums sastapties ar pārbaudījumiem, lai mēs varētu augt un kļūt tādi kā Viņš.
Viņš ir mīlošs Dievs, kurš sagatavoja plānu, lai mēs varam baudīt laimi gan šajā dzīvē, gan mūžībā.
Jēzus Kristus ir mūsu Glābējs
No Pirmās vīzijas un pravieša Džozefa Smita mēs saņēmām zināšanas par Tā Kunga, Jēzus Kristus, kurš ir mūsu reliģijas stūrakmens, īstenumu un Viņa svēto misiju.
Tā kā nāve tika „ielaista” šajā pasaulē, tad, tikpat droši kā mēs tagad dzīvojam, kādu dienu mēs visi nomirsim. Nāves sekas būtu neatgriezeniska mūsu fiziskā ķermeņa zaudēšana; mēs nespētu neko darīt, lai to atgūtu. Papildus tam — tā kā šīs Zemes ceļojuma laikā mēs visi grēkojam, mēs nekad nespētu atgriezties mūsu Debesu Tēva klātbūtnē.
Vai jūs spējat iztēloties šādas sekas — jums ir liegta Dieva klātbūtne un jums nekad vairs nebūtu ķermeņa?
Bija nepieciešams Glābējs un Pestītājs, lai atbrīvotu mūs no nāves un grēka. Debesu Tēva vadībā Jēzus Kristus nāca pasaulē, cieta, nomira pie krusta un tika augšāmcelts, lai arī mēs varētu tiks augšāmcelti un, patiesi nožēlojot grēkus un noslēdzot un turot svētās derības, atkal būtu Dieva klātbūtnē.
Jēkabs skaidroja: „Ak, cik liela ir mūsu Dieva labestība, Dieva, kas sagatavo ceļu mūsu izglābšanai no šī drausmīgā briesmoņa ķetnām, jā, no šī briesmoņa, nāves un elles, kā es saucu ķermeņa nāvi un arī gara nāvi.”13
Jēzus ir apsolītais Mesija, Likumu devējs, Israēla Svētais, mūsu Kungs, mūsu Glābējs, mūsu Pestītājs, mūsu Ķēniņš, mūsu Viss.
Kaut mēs visi turpinātu rīkoties saskaņā ar šīm būtiskajām patiesībām un zināšanām, izrādot Dievam un Viņa Mīļotajam Dēlam savu paklausību. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.