Te rirora’a ’ei tīa’i māmoe
Tē ti’aturi nei au ē, e hi’o mai te mau ta’ata tā ’outou e aupuru nei ia ’outou mai te hō’ē hoa ’e e ’ite ē, i roto ia ’outou, tē vai ra tō rātou hō’ē ’aito, hō’ē pāruru, ’e hō’ē hoa ti’aturihia
’Aita i maoro a’e nei, ’ua fārerei au i te hō’ē tamari’i paraimere i Tireni tei fa’atupu i te ’ata’ata i ni’a i tō’u hōho’a mata. E nā ō a’e ra ’oia ē, « ’Ia ora na, o Davida vau. E nehenehe ānei ’oe e paraparau nō ni’a iā’u i roto i te ’āmuira’a rahi? »
I te mau taime hau, ’ua feruri māite au i te aroha mana’o-’ore-hia a Davida. E hina’aro tātou pauroa ’ia ’itehia tātou. E hina’aro tātou ’ia riro ’ei mea faufa’a, ’ia ha’amana’ohia, ’e ’ia herehia.
E te mau tuahine ’e te mau taea’e, e mea faufa’a ’outou tāta’itahi. Noa atu ē, ’aita ’outou e paraparauhia i roto i te ’āmuira’a rahi, tē ha’amana’o nei te Fa’aora ia ’outou ’e tē here nei ia ’outou. Mai te mea ē, tē uiui ra ’outou ē, e parau mau ānei, ’a feruri noa ē, ’ua nana’o ’oia ia ’outou i ni’a i tōna ’apu rima ».1
Nō te ’itera’a tātou ē tē here nei te Fa’aora ia tātou, e riro paha tātou i te uiui ē, nāhea ïa tātou i te fa’a’ite maita’i a’e i tō tātou here iāna.
’Ua parau fa’ahou mai ra te Fa’aora, « ’ua here ānei ’oe iā’u? »
’Ua pāhono mai ra Petero, « e te Fatu ē, ’ua ’ite ’oe ē, tē hina’aro atu nei au ia ’oe. ’Ua parau atura ’oia iāna, ’a fa’a’amu i tā’u mau ’ārenio ».
I tō Petero anira’ahia nō te piti ’e te toru o te taime, « te hina’aro na ’oe iā’u ? » ’Ua ’oto ’oia i te ani-fa’ahou-ra’a-hia mai, ’e ’ua ha’apāpū atura i tōna here : « e te Fatu ē, ’ua ’ite ’oe ē, tē hina’aro atu nei au ia ’oe. ’Ua parau atura Iesu iāna, ’a fa’a’amu i tā’u mau māmoe ».2
’Aita ānei Petero i fa’a’ite a’ena ē, e pipi here ’oia nā te Mesia ? I tō rāua fārerei-mātāmua-ra’a i te pae tahatai, ’ua fa’aru’e ihora ’oia i tāna ’ūpe’a « i reira ra » nō te pe’e i te Fa’aora.3 ’Ua riro ’o Petero ’ei ta’ata rava’ai mau. ’Ua riro ’oia ’ei pipi ha’apa’o, ma te ’āpe’e haere i te Fa’aora i roto i tāna tau ’ohipara’a ’e te tauturura’a i te ha’api’ira’a ia vetahi ’ē i te ’evanelia a Iesu Mesia.
Terā rā i teienei ’ua ’ite te Fatu tei ti’afa’ahou ē, e’ita ’oia e ti’a fa’ahou i pīha’i iho ia Petero, nō te fa’a’ite iāna nāhea ’e afea ’oia e tāvini ai. ’Ia ma’iri te Fa’aora, tītauhia ia Petero ’ia ’imi i te arata’ira’a nā roto mai i te Vārua, ’ia fāri’i i tāna iho heheura’a, ’e ’ia roa’a te fa’aro’o ’e te itoito nō te rave. Ma te tūtonu i ni’a i tāna mau māmoe, ’ua hina’aro te Fa’aora ’ia rave Petero i te ’ohipa tāna e rave ’āhiri tei reira ’oia. ’Ua ani ’oia ia Petero ’ia riro ’ei tīa’i māmoe.
I te ’āva’e ’Ēperēra i ma’iri a’e nei, ’ua tu’u mai te peresideni Russell M. Nelson i te hō’ē anira’a mai te reira ia tātou ’ia fa’a’amu i te mau māmoe a tō tātou Metua nā roto i te hō’ē rāve’a mo’a a’e ’e ’ia rave i te reira nā roto i te aupurura’a.4
Nō te fāri’i pāpū i teie anira’a, tītauhia ia tātou ’ia fa’ahotu i te hō’ē ’ā’au tīa’i māmoe ’e ’ia hāro’aro’a i te mau hina’aro o te mau māmoe a te Fatu. Nāhea tātou e riro ai ’ei mau tīa’i māmoe mai tā te Fatu e hina’aro ia tātou ’ia riro ?
Mai te mau uira’a ato’a, e nehenehe tā tātou e hi’o i tō tātou Fa’aora ia Iesu Mesia—te tīa’i māmoe maita’i. ’Ua ’itehia te mau māmoe a te Fa’aora ’e ’ua tai’ohia rātou ; ’ua ha’apa’ohia rātou ; ’ua ha’aputuputuhia rātou i roto i te ’āua o te Atua.
’Ua ’itehia ’e ’ua tai’ohia
’A tūtava ai tātou ’ia pe’e i te hi’ora’a o te Fa’aora, e ti’a ia tātou nā mua roa ’ia ’ite ’e ’ia tai’o tātou i tāna mau māmoe e ti’a ai. ’Ua hōro’ahia nā tātou te mau ta’ata ’e te mau ’utuāfare ta’a ’ē nō te ha’apa’o ’ia pāpū ia tātou ē, ’ua tāpa’ohia te nana tā’āto’a a te Fatu ’e ’aore hō’ē i ha’amo’ehia. Terā rā, e ’ere mau te tai’ora’a nō ni’a i te rahira’a ; nō te ha’apāpūra’a rā ē, e fāri’i te ta’ata tāta’itahi i te here o te Fa’aora nā roto i te tahi ta’ata e tāvini ra Nōna. Nā roto i te reira, e ’ite te ta’ata ato’a ē, ’ua ’itehia rātou e te hō’ē Metua here i te ao ra.
’Aita i maoro a’e nei ’ua fārerei au i te hō’ē tamāhine tei fa’ata’ahia nō te aupuru i te hō’ē tuahine fātata e pae taime o tōna matahiti. ’Ua ’ite ’āmui rāua ē, ’ua tū’ati noa tō rāua au i te ’ohipa hīmene. ’Ia haere teie tamāhine e fārerei, e hīmene ’āmui rāua i te mau hīmene ’e e fa’a’ite ho’i i tei auhia e rāua. Tē fa’atupu nei rāua i te auhoara’a o te ha’amaita’i i tō rāua orara’a to’opiti.
Tē ti’aturi nei au ē, e hi’o mai te mau ta’ata tā ’outou e aupuru nei ia ’outou mai te hō’ē hoa ’e e ’ite ē, i roto ia ’outou, tē vai ra tō rātou hō’ē ’aito, hō’ē pāruru, ’e hō’ē hoa ti’aturihia— hō’ē ta’ata tei ’ite i tō rātou huru orara’a ’e e pāturu ia rātou i roto i tō rātou mau ti’aturira’a ’e te mau hina’aro.
’Aita i maoro a’e nei, ’ua fāri’i au i te hō’ē fa’auera’a ’ohipa ’ia aupuru i te hō’ē tuahine ’aita tō’u hoa e o vau nei i ’ite maita’i iāna. ’A ’aparaparau ai au ’e o Jess, tō’u hoa aupuru 16 matahiti, ’ua parau mai ra ’oia ma te pa’ari ē, « tītauhia ia tāua ia mātau iāna ».
’Ua fa’aoti ’oi’oi a’era māua ē, e mea tano roa ’ia vai te hō’ē hōho’a ’e hō’ē parau fa’a’itera’a. ’Ua tāpe’a vau i te niuniu, ’e ’ua pata o Jess i te pitopito nō te pata i te hōho’a. Tā māua rāve’a aupurura’a mātāmua o te hō’ē ïa tauto’ora’a auhoa.
I roto i tā māua fārereira’a mātāmua, ’ua ani māua i tō māua tuahine ē, tē vai ra ānei hō’ē mea tā māua e nehenehe e tu’u i roto i tō māua mau pure nōna. ’Ua fa’a’ite mai ra ’oia i te hō’ē fifi tōna, e ’ua parau mai ra ē, e fāri’i poupou ’oia i tā māua mau pure. ’Ua fa’atupu tōna ’ā’au ha’avare ’ore ’e te ti’aturi i te hō’ē natira’a vitiviti o te here. ’Auē ïa rāve’a marū ’ia ha’amana’o iāna i tā’u mau pure i te mau mahana ato’a.
’A pure ai ’outou, e ’ite ’outou i te here o Iesu Mesia nō te mau ta’ata tā ’outou e aupuru nei. ’A fa’a’ite i te reira here ia rātou. E aha te rāve’a maita’i a’e nō te fa’a’amu i tāna mau māmoe maoti te tauturura’a ia rātou ’ia ’ite i tōna here—nā roto ia ’outou ?
Ha’apa’ohia
Te piti o te rāve’a nō te fa’ahotu i te ’ā’au o te tīa’i māmoe ’o te ha’apa’ora’a ïa i tāna mau māmoe. ’Ei melo nō Te ’Ēkālesia a Iesu Mesia i te Feiā Mo’a i te mau Mahana Hopea Nei, e nehenehe tātou e fa’anu’u, e tāmau. e tāta’i ’e e hāmani fātata te mau mea ato’a. E mea vitiviti tātou i te pāhono i te hō’ē hina’aro nā roto i te rima tauturu ’aore rā, nā roto i te hō’ē fāri’i faraoa monamona. Terā rā, tē vai atu ā ?
’Ua ’ite ānei tā tātou mau māmoe ē, tē ha’apa’o ra tātou ia rātou ma te here ’e e rave tātou i te ’ohipa nō te tauturu.
I roto i te Mataio 25 tē tai‘o nei tātou :
« ’A haere mai ’outou, e te feiā i fa’aorahia e tā’u Metua, e pārahi i te bāsileia i ha’apa’ohia nō ’outou… :
« I po’ia na ho’i au, ’e ’ua hōro’a mai ’outou i te mā’a nā’u : i poihā na vau e ’ua fa’ainu mai ’outou iā’u ; e ta’ata ’ē au, ’e ’ua ’ite mai ’outou iā’u :
« ’Ei reira te feiā parau ti’a ra e parau a’e ai iāna, i te nā-ō-ra’a ē, e te Fatu, i nāfea mātou i ’ite atu ai ia ’oe i te po’iara’a, e ’ua fa’a’amu ia ’oe ? ’e te po’ihāra’a, e ’ua fa’ainu atu ia ’oe ?
« I nafea mātou i ’ite atu ai ia ’oe, e e ta’ata ’ē, e ’ua ’ite atu ia ’oe? »5
Te mau taea’e ’e te mau tuahine, te parau faufa’a, maori rā, ’ite atu ai. ’Ua ’ite te feiā parau ti’a i te feiā nava’i ’ore nō te mea tē ha’apa’o ra rātou ’e te ’ite ra. E nehenehe ato’a tātou e riro ’ei mata ara nō te tauturu ’e nō te tāmāhanahana, nō te fa’ahanahana ’e nō te moemoeā. Mai te mea ē, e rave tātou, e nehenehe ato’a tātou e fāri’i i te fafaura’a i roto ia Mataio :« O ’outou i nā reira i te hō’ē taea’e iti ha’iha’i roa i roto i tā’u mau taea’e nei, ’ua nā reira mai ïa ’outou iā’u ».6
’Ua fa’a’ite mai hō’ē hoa—e pi’i tātou iāna ’o Ioane—e aha te tupu mai ’ia ’ite ana’e tātou i te hina’aro ’ite-pāpū-’ore-hia o te tahi atu ta’ata : « ’Ua tāmata te hō’ē tuahine nō tā’u pāroita i te ha’apohe iāna. E piti ’āva’e i muri mai, ’ua ’ite a’era vau ē, ’aore hō’ē ta’ata i roto i tā’u pupu autahu’ara’a i tāpiri atu i tāna tāne nō te pāhono atu i teie ’ohipa pe’ape’a mau. ’Aita ato’a vau i rave i te hō’ē ’ohipa. I te pae hōpe’a, ’ua ani au i te tāne ’ia tāma’a māua i te hō’ē po’ipo’i. E ta’ata māmahu teie, e’ita ’oia e paraparau haere noa. I tō’u rā paraura’a ē, ’ua tāmata tā ’oe vahine i te ha’apohe iāna. E mea fifi mau nō ’oe. E hina’aro ānei ’oe e paraparau tāua nō te reira ?’ ’ua ta’i a’era ’oia. ’Ua ’āparau a’era māua ma te marū ’e te piri roa ’e ’ua fa’atupu māua i te hō’ē ha’afātatara’a ’e te ti’aturira’a fa’ahiahia i roto i tahi tau minuti noa ».
’Ua parau fa’ahou o Ioane, « tē mana’o nei au ē, te ’ohipa tā tātou e rave nei, o te ’āfa’i noa ïa i te tahi faraoa monamona, ’eiaha rā i te hi’ora’a ē, nāhea ’ia ’āpiti atu i roto i tāua taime ra ma te ’ā’au tae mau ’e te here ».7
E riro tā tātou mau māmoe i te pēpē, te mo’e, ’aore rā, te hina’aro mau ’ia haere ’ē; tātou tō rātou tīa’i, e nehenehe tātou e riro ’ei mau ta’ata mātāmua ’ia ’ite i tō rātou mau hina’aro. E nehenehe tātou e fa’aro’o ’e e here ma tē fa’ahapa ’ore, ’e e pūpū i te ti’aturi ’e te tauturu nā roto i te arata’ira’a a te Vārua Maita’i.
E te mau tuahine ’e te mau taea’e, ’ua ’ī te ao nei i te ti’aturi ’e i te ’oa’oa nō te mau ’ohipa ha’iha’i maitai ’e te fa’auruhia tā ’outou e rave nei. Mai te mea ē, e ’imi ’outou i te arata’ira’a a te Fatu nō ni’a i te huru nō te fa’a’itera’a i tōna here ’e te ’itera’a i te mau hina’aro o te feiā tā ’outou e aupuru nei, e ’īritihia tō tātou mata. Nā tā ’outou fa’auera’a ’ohipa aupurura’a mo’a e hōro’a ia ’outou i te ti’ara’a hanahana ’ia fāri’i i te fa’aurura’a. E nehenehe ’outou e ’imi i taua fa’aurura’a ra ma te ti’aturi.
’Ia ha’aputuputu i roto i te ’āua a te Atua
Te toru, e hina’aro tātou i tā tātou mau māmoe ’ia ha’aputuputuhia i roto i te ’āua a te Atua. Nō te reira, ’ia feruri tātou tei hea ra rātou i ni’a i te ’ē’a nō te fafaura’a, ’e ’ia ’āpe’e ia rātou i ni’a i tō rātou tere nō te fa’aro’o e ti’a ai. E ha’amaita’ira’a mo’a nō tātou ’ia ’ite i tō rātou ’ā’au ’e ’ia fa’afāriu ia rātou i ni’a i tō rātou Fa’aora.
’Ua fifi mau te tuahine Josivini i Fiti i te haere i mua i ni’a i te ’ē’a o te fafaura’a—e mea fifi mau. ’Ua ’ite tōna hoa ē, tē tauto’o nei o Josivini ’ia ’ite maita’i i te mau pāpa’ira’a mo’a nō te tai’o. ’Ua hōro’a ’oia i te tīti’amata ’āpī nō Josivini nō te tai’o, ’e hō’ē pēnitara nō te pēni i te fa’ahitira’a tāta’itahi a Iesu Mesia i roto i te Buka a Moromona. Te ’ohipa tei ha’amata nā roto i te hō’ē hina’aro iti noa ’ia aupuru ’e ’ia tauturu i te tuatāpapara’a i te mau pāpa’ira’a mo’a, ’ua hope ïa nā roto i tō Josivini haerera’a i te hiero nō te taime mātāmua e 28 matahiti i muri a’e i tōna bāpetizora’ahia.
Noa atu ē, e mea pūai ’aore rā, e mea paruparu, tē ’oa’oa ra ’aore rā, tē hepohepo ra tā tātou mau māmoe, e nehenehe tā tātou e ha’apāpū ’eiaha hō’ē ’ia haere ’ōtahi noa. E nehenehe tātou e here ia rātou i te mau huru vāhi ato’a i te pae vārua ’e ’ia pūpū i te pāturura’a ’e te fa’aitoitora’a nō te ta’ahira’a i muri iho. Mai te mea ē, e pure tātou ’e e ’imi tātou ’ia hāro’aro’a i tō rātou ’ā’au, tē fa’a’ite pāpū atu nei au ē, e arata’i te Metua i te ao ra ia tātou ’e e haere tōna Vārua nā muri iho ia tātou. E fāri’i tātou i te rāve’a ’ia riro « ’ei mau melahi hā’ati ia [rātou] » ’a haere ai ’oia i mua ia rātou.8
Tē ani mai nei te Fa’aora ia tātou ’ia fa’a’amu i tāna māmoe, ’ia ’atu’atu i tāna mau nana mai tāna e nā reira. Tē ani mai nei ’oia ’ia riro ’ei tīa’i māmoe nō te mau nuna’a ato’a, te mau fenua ato’a. (’E ’oia mau, te taea’e Uchtdorf, ’ua here mātou ’e tē hina’aro nei mātou i te mau tīa’i puruti’a). ’E tē hina’aro nei ’oia i tāna mau feiā ’āpī ’ia ’āmui mai i roto i te ’ohipa.
E nehenehe tā tātou mau feiā ’āpī e riro ’ei mau tīa’i pūai a’e. Mai tā te peresideni Russell M. Nelson i parau, o rātou « te tahi mau ta’ata maita’i a’e tā te Fatu i tono mai i roto i teie ao ». E mau « vārua hanahana » rātou, tō tātou mau « ta’ata ha’uti maita’i roa a’e » ’o tē pe’e nei i te Fa’aora.9 Tē ’ite ra ānei ’outou i te mana tā teie mau huru tīa’i e hōpoi mai ’a ’atu’atu ai rātou i tāna māmoe ? Te aupurura’a nā pīha’i iho i teie mau feiā ’āpī, e ’ite tātou i te mau mea fa’ahiahia.
E hina’aro mātou ia ’outou e te feiā ’āpī tamāroa ’e tamāhine. Mai te mea ē, ’aita ’outou i fāri’i i te hō’ē tuha’a ’ohipa aupurura’a, ’a paraparau i tō ’outou peresideni pupu peresibutero ’aore rā, pupu tuahine. E ’oa’oa rātou i tō ’outou hina’aro ’ia ha’apāpū ē, ’ua ’itehia tāna māmoe ’e ’ua tai’ohia, ’ua ha’apa’ohia, ’e ’ua ha’aputuputuhia i roto i te ’āua a te Atua.
’Ia tae i te mahana e tūturi ai tātou i mua i te ’āvae o tō tātou Fa’aora here, i te mea ē, ’ua fa’a’amu tātou i tāna nāna, tē pure nei au ’ia ti’a ia tātou ’ia pāhono mai ia Petero: « ’Ē, e te Fatu; ’ua ’ite ’oe ē, ’ua here au ia ’oe ».10 Teie māmoe tā ’oe, ’ua herehia rātou, ’ua pāruruhia rātou, tei te fare rātou. Nā roto i te i’oa o Iesu Mesia, ’āmene.