’Ia rave tātou pā’āto’a i ni’a iho ia tātou i te i’oa hōro’ahia e te Metua e ti’a ai
E mana taʼa ʼē ʼe e mea faufaʼa te iʼoa o te Faʼaora. Teie anaʼe te iʼoa e noaʼa ai te ora.
Te tahi hepetoma i māʼiri aʼe nei, ’ua haere atu vau i te bāpetizoraʼa nō e rave rahi mau tamariʼi e vaʼu matahiti te paʼari. ʼUa haʼamata rātou i te haʼapiʼi i te ʼevanelia a Iesu Mesia i piha’i iho i tō rātou mau metua ʼe te mau ’orometua haʼapiʼi. ʼUa haʼamata te huero nō tō rātou faʼaroʼo iāna i te tupu. ’E teienei ʼua hinaʼaro rātou i te peʼe iāna i roto i te mau pape nō te bāpetizoraʼa nō te riro ʼei mau melo nō tāna ʼĒkālesia tei faʼahoʼihia mai. ʼA hi’o noa ai au i tō rātou tīaʼiraʼa anaʼanatae, ʼua uiui au e aha te rahi o tō rātou ʼite nō niʼa i te hōʼē o te mau tuhaʼa faufaʼa rahi nō tā rātou fafauraʼa nō te bāpetizoraʼa :ʼIa rave i niʼa iho ia rātou te iʼoa o Iesu Mesia.
Mai te haʼamataraʼa mai, ʼua fa’ahiti te Atua i te faufaʼa rahi nō te iʼoa o Iesu Mesia i roto i tāna ʼōpuaraʼa nō tātou. ʼUa haʼapiʼi te hōʼē melahi i tō tātou metua tāne mātāmua, ’o Adamu : « Nō reira, te mau mea ato’a tā ’oe e rave, e rave ’oe i te reira nā roto i te i’oa o te Tamaiti, ʼe e tātarahapa ’oe ma te tiʼaoro atu i te Atua nā roto i te i’oa o te Tamaiti e a muri noa atu ».1
ʼUa haʼapiʼi te peropheta te ariʼi Beniamina nō te Buka a Moromona i tōna nūnaʼa, « ʼAita hoʼi e iʼoa, ʼaita hoʼi e ʼēʼa, ʼaita hoʼi e rāveʼa e faʼaʼitehia mai, e tae mai ai te ora ».2
ʼUa parau faʼahou te Fatu i teie parau mau i te peropheta Iosepha Semita : « Inaha, ’o Iesu Mesia te iʼoa tei hōroʼahia mai e te Metua e ti’a aʼi, e aita atu e iʼoa tei hōroʼahia mai e ora ai te taʼata nei ».3
I tō tātou nei tau, ʼua haʼapiʼi te peresideni Dallin H. Oaks ē « ’o rātou ’o te faʼaʼohipa i te faʼaroʼo i te iʼoa moʼa o Iesu Mesia… ʼe ’o te tomo atu i roto i tāna fafauraʼa… e nehenehe ia rātou e tītau i te tusia tāraʼehara a Iesu Mesia ».4
Tē hinaʼaro nei tō tātou Metua i te Ao ra ’ia haʼamāramarama-maitaʼi-hia ē e ʼere te iʼoa o tāna Tamaiti, ’o Iesu Mesia, i te hōʼē noa iʼoa i rotopū e rave rahi mau iʼoa. E mana taʼa ʼē ʼe e mea faufaʼa te iʼoa o te Faʼaora. Teie anaʼe te iʼoa e noaʼa ai te ora. Nā roto i te haʼapāpūraʼa i teie parau mau i te mau tau tuʼuraʼa ʼevanelia atoʼa, te haʼapāpū mai nei tō tātou Metua here i te tāʼātoʼaraʼa o tāna mau tamariʼi ē tē vai ra te hōʼē ʼēʼa nō te hoʼi atu iāna ra. Eʼita rā te fāriʼiraʼa i te hōʼē ʼēʼa pāpū e parau ra ē ʼua pāpū maita’i tō tātou hoʼiraʼa. ’Ua parau te Atua ia tātou ē e tītauhia tā tātou ha’ara’a : « Nō reira, ʼia rave te mau taʼata atoa [ʼe te mau vahine atoʼa] i ni’a iho ia rātou te iʼoa ’o tei hōroʼahia mai e te Metua ».5
Nō te noa’a i te mana fa’aorara’a o te tae mai nā roto i te i’oa o te Mesia, e ti’a ia tātou ’ia : « faʼaha’ehaʼa [ia tātou iho] i mua i te Atua … ʼe ’o tē haere mai ma te ʼāʼau tae ʼe te vārua marū, … ʼe [ʼia] tiʼa i te rave i te iʼoa o Iesu Mesia i niʼa iho ia tātou rae ’ia fa’ata’ahia, mai tō’u mau hoa ’āpī e va’u matahiti, ’ia « fāriʼihia nā roto i te bāpetizoraʼa i roto i tāna ʼēkālesia ».6
Te feiā ato’a ’o tei hinaʼaro mau i te rave i te iʼoa o te Faʼaora i niʼa iho ia rātou e ti’a ’ia fa’ata’ahia ’e ʼia fāriʼi i te ʼōroʼa nō te bāpetizoraʼa ʼei hōʼē tāpaʼo faʼaʼite i te Atua nō tā rātou faʼaotiraʼa.7 E ha’amatara’a noa rā te bāpetizoraʼa.
E ʼere te tāʼo rave i te mea faʼaea noa. E tāʼo nō te ʼohipa ma te mau auraʼa e rave rahi.8 ’Oia ato’a, e tītau tā tātou fafauraʼa ʼia rave i niʼa iho ia tātou i te iʼoa o Iesu Mesia i te ʼohipa ʼe e rave rahi mau fāito.
ʼEi hiʼoraʼa, hōʼē o te mau auraʼa nō te tāʼo rave o te ravera’a ’aore rā te fāri’ira’a i roto i te tino,mai te ravera’a tātou i te hō’ē inu. Nā roto i te raveraʼa i niʼa iho ia tātou te iʼoa o te Mesia, tē fafau nei tātou i te rave i tāna mau haʼapiʼiraʼa, tōna huru, ’e i te pae hopeʼa tōna aroha, i roto i te hōhonu o tō tātou tino ’ia riro mai te reira ʼei tuhaʼa nō o vai tātou. Nō reira, e mea faufaʼa rahi roa te aniraʼa a te peresideni Nelson i te mau feiā ʼāpī paʼari ʼia « ʼimi nā roto i te pure ʼe te ʼūʼana ʼia ʼite e aha te mau iʼoa huru rau o [te Faʼaora] ’e te aura’a mau nō rātou iho9e ’ia pōpou te mau parau a te Mesia i roto i te mau pāpaʼiraʼa moʼa, i roto ihoa ra i te Buka a Moromona.10
Te tahi atu auraʼa nō te tāʼo rave o te fāriʼiraʼa ïa i te hōʼē taʼata i roto i te hōʼē ti’ara’a ta’a ’ē ʼaore rā te fāriʼiraʼa i te parau mau o te hōʼē manaʼo ʼaore rā parau tumu. ʼIa rave anaʼe tātou i niʼa iho ia tātou te iʼoa o te Mesia, tē fāriʼi ra ïa tātou iāna ʼei Faʼaora nō tātou ʼe tē fāriʼi tāmau nei tātou i tāna mau haʼapiʼiraʼa ʼei arataʼi nō tō tātou oraraʼa. I roto i te mau faʼaotiraʼa faufaʼa rahi atoʼa tā tātou e rave,e nehenehe tātou e rave i tāna ʼevanelia ʼei mea mau ʼe ʼia ora i te reira ma tō tātou ʼāʼau atoʼa, te pūai atoʼa, te manaʼo atoʼa ʼe te itoito atoʼa.
E nehenehe te aura’a nō te tāʼo rave ’ia ’āna’i atu i ni’a i te hōʼē iʼoa ʼaore rā te hōʼē tumu. ʼUa ʼite te rahiraʼa o tātou i te raveraʼa i te hōpoiʼa i te vāhi raveraʼa ʼohipa ʼaore rā te tiʼaraʼa i niʼa nō te hōʼē tumu ʼaore rā te hōʼē ʼohipa. ʼIa rave anaʼe tātou i niʼa iho ia tātou te iʼoa o te Mesia, e rave tātou i ni’a ia tātou te mau hōpoiʼa nō te hōʼē pipi mau, e pāruru tātou i tāna ʼohipa, ʼe e « tiʼa tātou ʼei mau ʼite [nōna] i te mau taime atoʼa ʼe i te mau mea atoʼa ʼe i te mau vāhi atoʼa i reira [tātou] ».11 ʼUa piʼi te peresideni Nelson i « te feiā ʼāpī tamāhine atoʼa ʼe te feiā ʼāpī tamāroa atoʼa… ’ia tomo mai i roto i te nuʼu uʼi ʼāpī a te Fatu nō te tauturu i te haʼaputuputura’a ia ’Īserāʼela ».12 E ʼua māuruuru tātou pāʼātoʼa i te pāhonoraʼa i te piʼiraʼa a te peropheta ’ia fa’a’ite i te iʼoa o te ʼĒkālesia tei faʼahoʼihia mai mai tei heheuhia mai e te Faʼaora iho : Te ʼĒkālesia a Iesu Mesia i te Feiā Moʼa i te mau Mahana Hopeʼa nei.13
I roto i te raveraʼa i te iʼoa o te Faʼaora i niʼa ia tātou, ’ua taʼa ia tātou ē te tumu o te Mesia ʼe tā tāna ʼĒkālesia hōʼē ā ïa. Eʼita te reira e nehenehe e faʼataʼa-ʼē-hia. ʼOia atoʼa, tō tātou iho tiʼaraʼa pipi e te Faʼaora ʼe te riroraʼa ʼei melo itoito i roto i tāna ʼĒkālesia e’ita e nehenehe e fa’ata’a ’ē. Mai te mea e paruparu tātou i roto i te hōʼē o tā tātou tītauraʼa, e iti atoʼa mai te fāito o te tahi o tā tātou tītaura’a, mai te pō e peʼe i te ao.
ʼAita te tahi e hinaʼaro e rave i te iʼoa o Iesu Mesia ʼe tāna ʼohipa nō te mea tē faʼariro nei rātou i te reira mai te hōʼē taʼōtiʼaraʼa tiʼa ʼore, te pirihaʼo, ʼe te faʼaiti. Te tupuraʼa mau, ʼua riro te raveraʼa i te iʼoa o te Mesia ʼei faʼatiʼamāra’a ʼe te faʼarahira’a. E faʼaara te reira i te hinaʼaro e ’itehia e tātou ʼia fāriʼi anaʼe tātou i te ʼōpuaraʼa a te Atua na roto i te faʼaroʼo i te Faʼaora. Ma teie hinaʼaro oraora i roto i tō tātou ʼāʼau, e nehenehe tā tātou e ʼite mai i te tumu mau nō tā tātou mau ō ʼe mau tāleni tei hōroʼa-hanahana-hia mai, ʼia ’ohipa i tōna aroha pūai ʼe ʼia tupu i roto i tō tātou haʼapeʼapeʼaraʼa te maitaʼi nō vetahi ʼē. ʼA rave ai tātou i niʼa ia tātou te iʼoa o te Faʼaora, e rī mau tātou i ni’a i te mau mea maitaʼi atoʼa ʼe e riro mai iāna ra te huru.14
E mea faufaʼa rahi ʼia haʼamanaʼo ē te raveraʼa i te iʼoa o te Faʼaora i niʼa ia tātou ’o hōʼē ïa faʼaotiraʼa fafauhia—’o te haʼamata ma te fafauraʼa tā tātou e rave i te bāpetizoraʼa. ʼUa haʼapiʼi te peresideni Nelson, « nā tō [tātou] pūpūra’a ia ’outou ’ia pe’e i te Fa’aora nā roto i te ravera’a i te mau fafaura’a i mua iāna ’e te ha’apa’ora’a i te reira mau fafaura’a, e ’īriti i te ’ōpani nō te mau ha’amaita’ira’a pae vārua ato’a ’e te faufa’a e vai ra ».15 Te hōʼē o te mau haʼamaitaʼiraʼa faʼahiahia nō te raveraʼa i te iʼoa o te Faʼaora i niʼa ia tātou i te bāpetizoraʼa ’o te ’ōro’a ïa e arata’i atu i muri iho i niʼa i te ʼēʼa nō te fafauraʼa, tō tātou haʼamaura’a. I tō’u uira’a i te hōʼē ’o tō’u mau hoa ʼāpī e va’u matahiti, e aha te auraʼa nōna te raveraʼa i te iʼoa o te Mesia, ʼua pāhono noa mai ʼoia, « te auraʼa o te reira e nehenehe iāʼu ’ia fāriʼi i te Vārua Maitaʼi ». ’Ua tano roa ʼoia.
E fāri’ihia te hōroʼaraʼa o te Vārua Maitaʼi nā roto i te haʼamauraʼa i muri aʼe i tō tātou tamāraʼahia nā te ʼōroʼa o te bāpetizoraʼa. Teie hōroʼaraʼa e tiʼaraʼa mana ʼe e rāveʼa ’ia riro te Vārua Maitaʼi ʼei hoa tāmau. Mai te mea e faʼaroʼo tātou ʼe e haʼapaʼo tātou i tōna reo iti haʼihaʼi, e tāpeʼa ʼoia ia tātou i niʼa i te ʼēʼa nō te fafauraʼa tā tātou i tomo atu nā roto i te bāpetizoraʼa, e faʼaara ʼoia ia tātou ’ia faʼahema-anaʼe-hia tātou ʼia fa’aātea ʼē atu i te reira, ’e e faʼaitoito ’oia ia tātou ʼia tātarahapa ʼe ’ia ho’i mai mai te mea e tītauhia. Tā tātou faʼatumuraʼa i muri aʼe i te bāpetizoraʼa ’o te tāpeʼa-noa-raʼa ia tātou ra te Vārua Maitaʼi ’ia nehenehe ia tātou ’ia tāmau noa i te haere i mua nā niʼa i te ʼēʼa nō te fafauraʼa. E nehenehe te Vārua Maitaʼi e pārahi mai ia tātou ra mai te mea noa e tāpeʼa mā tātou i tō tātou oraraʼa ’e ʼia tiʼamā i te hara.
Nō te reira tumu, te Fatu i hōroʼa mai ai ia tātou te hōʼē rāve’a nō te faʼahaumarū tāmau noa i te maitaʼi tamā nō tō tātou bāpetizoraʼa na roto i te tahi atu ʼōroʼa---te ʼōroʼa mo’a. I te mau hepetoma ato’a, e nehenehe tātou e « faʼaʼite ē… ’ua tiʼa ia [tātou] i te rave i te iʼoa o tō Tamaiti i niʼa iho ia [tātou]16i muri iho, nā roto i te haereraʼa ’e te raveraʼai te mau tāpaʼo nō te tino ʼe te toto o te Faʼaora i roto i tō tātou rima—te pāne ʼe te pape—ʼe te raveraʼa i te reira i roto roa i tō tātou mau vārua atoʼa. I reira, te Faʼaora e rave fa’ahou ai i tāna temeio tāmāraʼa ’e ’ia fa’ata’a ia tātou nō te fāri’i i te fa’aurura’a tāmau a te Vārua Maitaʼi. ʼE ʼere ānei te reira te tāpaʼo faʼaʼite nō te aroha mure ʼore tei ’itehia i roto anaʼe i te iʼoa o Iesu Mesia ? Mai ia tātou ’o tei rave i tōna iʼoa i niʼa iho ia tātou,e rave ’oia i niʼa iho iāna, tā tātou mau hara ʼe mau ʼoto, ’e e « faʼatoro mai tōna rima »17nō te tauahi ia tātou i roto i te rima nō tōna aroha.18
ʼUa riro te ʼōroʼa ʼei hōʼē faʼahaʼamanaʼoraʼa i te mau hepetoma atoʼa ʼe te raveraʼa i niʼa iho ia tātou te iʼoa o Iesu Mesia ora ʼe hōʼē fafauraʼa tāmau ʼe te ora, e ’ere hōʼē noa ʼōroʼa ’o te tupu i te hōʼē noa taime i te mahana nō tō tātou bāpetizoraʼa.19 E nehenehe tā tātou e tāmau ʼe e tāpiti te ʼoaʼoa i « taua pupuraʼa moʼa rā, tei ʼore i taʼahia e te taʼata, ’ia faʼaʼorehia tā tātou mau hara, ʼe ʼia rave i tōna iʼo ʼe tōna toto ».20 E mea iti roa te maere i te mau taime e taʼa i te mau tamariʼi a te Atua i te mau haʼamaitaʼiraʼa pūai vārua e nehenehe e tae mai nā roto i te raveraʼa i niʼa iho ia rātou i te iʼoa o te Mesia, e mana’o ’oa’oa noa tō rātou ʼe e hina’aro noa tō rātou e fafau ʼe tō rātou Atua.21
’Ia pe’e ana’e tātou i teie ’ē’a nō te fafaura’a tā te Atua i fa’ata’a, e hōro’a mai tā tātou fa’aotira’a ’e tā tātou mau tūtavara’a nō te rave i te i’oa o Iesu Mesia i ni’a iho ia tātou, i te pūai ’ia « vai noa [tōna] i’oa i pāpa’i-tāmau-hia i roto i tō tātou ’ā’au ».22 E here tātou i te Atua ’e i tō tātou mau ta’ata tupu ’e e ’ite tātou i te hō’ē hina’aro ’ia aupuru ia rātou. E ha’apa’o tātou i tāna mau fa’auera’a ’e e fa’aoti ’ia ha’afātata atu iāna ma te fa’ahoara’a i te mau fafaura’a hau atu ’iāna ʼIa ʼite anaʼe tātou ia tātou iho ’ia paruparu ʼe ’ia tū’ara i te haʼa mai te au i tō tātou mau hinaʼaro, e tāparu tātou i te pūai ’o te tae mai nā roto anaʼe i tōna ra iʼoa ʼe e haere mai ’oia e tauturu ia tātou. ’A tāmau ai tātou i te ha’apa’o, te hōʼē mahana i muri nei, e ʼite tātou iāna ʼe e pārahi tātou iāna ra, ’e e ʼite tātou ē ʼua riro mai tātou mai iāna ra te huru, ma te fa’ata’ahia nō te hoʼi i mua i te aro o te Metua.
Nō te mea e mea pāpū te fafauraʼa a te Faʼaora : o rātou ’o tei « tiʼaturi i te iʼoa o Iesu Mesia, ʼe ’o tei haʼamori i te Metua i tōna ra iʼoa, ʼe ’o tei tāpeʼa noa i roto i te faʼaroʼo i tōna ra iʼoa e tae noa atu i te hopeʼa »23 e faʼaorahia ïa i roto i te bāsileia o te Atua. ’Ia ʼoutou nei, tē ʼoaʼoa nei au ē e ti’a ’ia noaʼa taua mau ha’amaita’ira’a fāito ’ore rā ma te ravera’a i ni’a ia tātou i te i’oa o Iesu Mesia, nōna ’e nā roto i tōna iʼoa, te faʼaʼite pāpū nei au, ʼāmene.