Četri attēli no Lieldienu nedēļas
„Mana valstība nav no šīs pasaules” (Jāņa 18:36).
Ērkšķu vainags
Skat. Mateja 27:29; Marka 15:17; Jāņa 19:2.
Romiešu karavīri uzlika Glābējam ērkšķu vainagu. „Varbūt šī nežēlīgā rīcība bija perverss mēģinājums atdarināt imperatora lauru vainaga uzlikšanu uz Viņa galvas. … Cik gan tas bija sāpīgi, ņemot vērā to, ka ērkšķi vēstīja par Dieva nepatiku, kad Viņš nolādēja zemi Ādama dēļ, lai turpmāk tā izplatītu ērkšķus. Taču, valkājot šo kroni, Jēzus pārveidoja ērkšķus par Savas slavas simbolu” (prezidents Džeimss E. Fausts, 1991. gada aprīļa vispārējā konference).
Purpura apmetnis
Skat. Mateja 27:28; Marka 15:17; Jāņa 19:2.
Purpurs bija karaliska krāsa, un karavīri izsmējīgi apvilka šo apmetni Jēzum Kristum tāpēc, ka Viņš bija apgalvojis, ka ir jūdu ķēniņš. Protams, patiesībā Viņš ir kas daudz vairāk — Viņš ir „ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs” (1. Timotejam 6:15; Jāņa atkl. 19:16).
„Asinis nāks no katras poras, tik lielas būs Viņa ciešanas” (Mosijas 3:7).
Eļļas spiede
Skat. Mateja 26:36; Marka 14:32; Lūkas 22:39–40; Jāņa 18:1.
„Tas ir aizkustinoši simboliski, ka tieši Ģetzemanē, kur tika spiesta olīveļļa, Glābējs cieta tā, ka „asinis [nāca] no katras poras” (Mosijas 3:7). Glābēja laikā, lai iegūtu olīveļļu, olīvas no sākuma saspieda ar lielu akmeni. Iegūtais biezenis tika ielikts mīkstos, vaļīgi pītos grozos, kas tika sakrauti cits uz cita. To svars lika izspiesties pirmajai — augstākā labuma — eļļai. Pēc tam uz sakrautajiem groziem tika izdarīts lielāks spiediens, uzliekot uz tiem lielu baļķi vai bluķi un tādējādi izspiežot vairāk eļļas. Visbeidzot, lai izspiestu pašas pēdējās lāses, uz bluķa tika uzlikti akmeņi, radot maksimālu spiedienu. Un, jā, eļļa, kad tā sāk tecēt, ir asinssarkanā krāsā” (elders D. Tods Kristofersons, 2016. gada oktobra vispārējā konference).
„Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies” (Lūkas 24:6).
Tukšais kaps
Skat. Mateja 28:1–8; Jāņa 20:1–18.
„Tukšais kaps tanī pirmajā Lieldienu rītā bija atbilde uz Ījaba jautājumu: „Kad cilvēks nomiris, vai viņš var atkal dzīvot?” (Ījaba 14:14). Visiem, kas dzird manu balsi, es paziņoju: kad cilvēks nomiris, viņš atkal dzīvos. Mēs to zinām, tāpēc ka mums ir atklātās patiesības gaisma” (prezidents Tomass S. Monsons, „Viņš ir augšāmcēlies!”, 2010. gada aprīļa vispārējā konference).