Palīdzība no priekškara otras puses
Guļot slimnīcā, es sajutos pavisam viena, līdz es atcerējos par saviem mīļajiem priekštečiem.
Fotogrāfija no Getty Images
2017. gadā es paliku stāvoklī ar mūsu pirmo bērniņu. Es un mans vīrs Lūkass ļoti priecājāmies, taču bijām nedaudz sabijušies par mazā Huana Laionela ierašanos.
Kādā vēlā vakarā, 2018. gada februāra sākumā, es sajutu kontrakcijas. Es biju tikai astotajā mēnesī, taču izskatījās, ka mūsu bērniņš piedzims ātrāk, nekā gaidīts. Mēs paķērām līdzi dažas lietas un ātri devāmies uz slimnīcu. Es nejutos gatava dzemdībām, taču lūdzu Dievu, lai notiktu Viņa prāts, neskatoties uz mūsu bailēm.
Kad mēs ieradāmies slimnīcā, mans ginekologs tika pabrīdināts, taču mums pateica, ka viņš varēs ierasties tikai vēlāk. Mans vīrs zvanīja un sūtīja ziņas mūsu vecākiem, brāļiem un māsām, taču neviena nebija nomodā. Viņš turpināja zvanīt un sūtīt ziņas visu nakti, taču neviens neatbildēja. Tas man lika justies ļoti vientuļai.
Kad kontrakciju sāpes pieauga, es arvien vairāk izjutu to, ka esmu viena. Taču pēkšņi notika kaut kas brīnišķīgs. Es sāku domāt par saviem priekštečiem — jo īpaši par savu vecmāmiņu no mātes puses, Rosu Merkado, un viņas mammu Havjēru Balmasedu.
Kad es viņas atcerējos, es savā sirdī un prātā sajutu, ka viņas abas tajā brīdī ir ar mani. Es tik spēcīgi sajutu viņu mīlošo klātbūtni, ka nespēju pilnībā izteikt vārdos piedzīvoto. Es viņas neredzēju, taču jutu, ka viņas man ir blakus, mani iedrošina, atbalsta un mīl kā manas mammas un daļa no manas ģimenes. Es jutu, ka viņas ir eņģeļi, kas man kalpo grūtā brīdī.
Pirms vairākiem gadiem mēs ar manu mammu, tēti, brāļiem, māsām un vīru veicām aizstājošo darbu par viņām un citiem priekštečiem. Es zinu, ka drosme, ko izjutu, un sajūta, ka manas priekšteces ir tuvumā, bija dāvana, ko es saņēmu caur Dieva spēku un pilnvarām.
Kopš tā laikā es esmu sajutusi savu senču garus arī citos brīžos, kas man ir palīdzējis un sniedzis vadību kā mammai, sievai un citās svarīgās manas dzīves jomās.
Es liecinu, ka Dievs nekad mūs neatstās vienus mūsu dzīves ceļā. Ja mēs darīsim Viņa darbu, mums tiks sniegta palīdzība no priekškara otras puses. Mēs saņemsim mīlestību, zināšanas, spēku un mieru, „kas ir augstāks par visu saprašanu” (Filipiešiem 4:7).