Almas 34:17–41

Šī dzīve cilvēkiem ir laiks, lai sagatavotos satikt Dievu

Vai esi aizdomājies(-usies), kā tas būs — satikt Debesu Tēvu pēc šīs dzīves? Amuleks atgādināja zoramiešiem, ka „šī dzīve … ir laiks, lai sagatavotos satikt Dievu” (Almas 34:32), un lūdza viņus neatlikt grēku nožēlas dienu. Šī nodarbība ir paredzēta, lai palīdzētu tev tavos centienos sagatavoties uz tikšanos ar Dievu.

Palīdziet audzēkņiem saskatīt, kā evaņģēlija principi norāda uz Jēzu Kristu. Mācot evaņģēlija doktrīnu un principus, saistiet šīs patiesības ar Debesu Tēvu un Jēzu Kristu. Sniedziet audzēkņiem piemērus, kā dzīvošana saskaņā ar evaņģēlija principiem var palīdzēt viņiem piekļūt Glābēja spēkam, žēlastībai un labvēlībai. Mudiniet viņus rīkoties ticībā un izvēlēties dzīvot saskaņā ar šīm patiesībām.

Audzēkņu sagatavošanās: Aiciniet audzēkņus izlasīt Almas 34:32 un padomāt, kādos veidos viņi var sekot padomam, kas dots šajā pantā. Viņi varētu pierakstīt dažus veidus, kā viņi gatavojas atgriezties Dieva klātbūtnē, un izmaiņas, ko viņi varētu veikt, kas palīdzētu viņiem labāk tam sagatavoties.

Idejas mācību uzdevumiem

Sagatavošanās nozīme

Padomā par kaut ko, kam tev savā dzīvē ir bijis jāsagatavojas, piemēram, eksāmenam, koncertam vai sporta pasākumam.

Apsveriet iespēju aicināt audzēkņus kopīgi pārrunāt tālāk dotos jautājumus ar grupas biedru vai mazās grupās.

• Kādas stratēģijas tu izmantoji, kas palīdzēja tev sagatavoties?

• Kas apgrūtināja vai varēja apgrūtināt sagatavošanos?

Atceries, ka Alma un Amuleks sludināja zoramiešu grupai, kas bija izraidīti no savām sinagogām viņu nabadzības dēļ. Zoramieši iepriekš nebija ticējuši Jēzum Kristum (skat. Almas 31:16), tāpēc Alma un Amuleks mudināja viņus atvēlēt savās sirdīs vietu, lai liecība par Glābēju augtu (skat. Almas 32:27–28, 34:4–6). Mācot šos ļaudis, Amuleks dalījās ar ko tādu, uz ko mums visiem vajadzētu sagatavoties.

Izlasi Almas 34:32 un atrodi, ko Amuleks viņiem mācīja.

Jūs varētu uzrakstīt uz tāfeles izcelto patiesību. Mudiniet audzēkņus atzīmēt šo patiesību 32. pantā.

No Amuleka mācībām mēs uzzinām, ka šī dzīve ir laiks mums sagatavoties satikt Dievu.

• Kādu attieksmi un uzvedību tu sagaidītu no kāda, kurš gatavojas satikt Dievu?

Dodiet audzēkņiem laiku sevis pašnovērtēšanai, apsverot šādas idejas. Nav paredzēts audzēkņiem dalīties savās domās.

Velti brīdi, lai pārdomātu savas sajūtas par atgriešanos Dieva klātbūtnē. Apsver, vai tu centies cienīgi atgriezties Viņa klātbūtnē un kas varētu novērst tevi no šī mērķa. Turpinot studēt, padomā par veidiem, kā tu vari pielietot Almas 34. nodaļas mācības, lai palīdzētu tev būt labāk sagatavotam(-ai) satikties ar Dievu.

Kā mēs varam sagatavoties satikties ar Dievu

Daudzas no Amuleka mācībām Almas 34. nodaļā palīdz mums saprast, kā mēs varam jau tagad sagatavoties satikt Dievu.

Aiciniet audzēkņus studēt šādus pantus, meklējot mācības, kas var palīdzēt mums sagatavoties satikt Dievu. Sadaliet audzēkņus mazās grupās un katrai grupai piešķiriet konkrētus pantus, kurus kopīgi studēt. Piemēram, viena grupa varētu studēt 17.–27. pantu, otra var studēt 28.–34. pantu, un cita 37.–41. pantu.

• Almas 34:17–27

• Almas 34:28–29

• Almas 34:30–31

• Almas 34:33–34

• Almas 34:37–39

• Almas 34:40–41

Pārrunājiet ar audzēkņiem, ko viņi uzzināja, studējot šos pantus. Diskusijas laikā jūs varat uzdot šādus jautājumus.

• Kas no Amuleka mācītā šajos pantos varētu palīdzēt tev sagatavoties satikt Dievu?

• Kā šo mācību ievērošana var palīdzēt mums kļūt labāk sagatavotiem, lai cienīgi atgrieztos Dieva klātbūtnē?

• Ko tu uzzināji par Debesu Tēva un Jēzus Kristus raksturu un vēlmēm no pantiem, kurus studēji?

Atbildes, ko audzēkņi varētu sniegt uz iepriekšējo jautājumu, varētu būt, piemēram, ka Dievs ir sasniedzams neatkarīgi no tā, kur mēs atrodamies vai ko mēs vēlētos Viņam jautāt (skat. 17.–27. pantu). Viņi varētu arī norādīt uz to, cik ātri Glābējs mūs svētīs, ja mēs nožēlosim grēkus (skat. 31. pantu).

Neatliec savu grēku nožēlošanu

Pievērs uzmanību Amuleka izteikumam 33. pantā: „es lūdzos jūs, lai jūs neatliktu savu grēku nožēlošanas dienu līdz beigām”. Tu vari atzīmēt šo frāzi savos Svētajos Rakstos.

• Kāpēc dažiem cilvēkiem var būt kārdinājums atlikt grēku nožēlošanu?

Izlasi Almas 34:33–35, meklējot iemeslus, kāpēc Amuleks mudināja neaizkavēt grēku nožēlošanu.

Var būt noderīgi aicināt audzēkņus atklāt jautājumus vai bažas, kas kādam varētu rasties pēc šo pantu izlasīšanas. Apsveriet iespēju pierakstīt audzēkņu atbildes uz tāfeles. Studējot tālāk minētos resursus, audzēkņi varētu noteikt mācības, kas palīdz atrisināt šos jautājumus vai bažas.

Mums ir mācīts, ka daļa no grēku nožēlošanas var norisināties arī garu pasaulē (skat. Mācības un Derību 138:31, 33, 58). Taču Svētie Raksti un pēdējo dienu pravieši ir uzsvēruši, cik svarīgi ir nožēlot grēkus laicīgajā dzīvē. Elders Melvins Dž. Balards (1873–1939) no Divpadsmit apustuļu kvoruma dalījās šādā padomā:

Ir daudz vieglāk gūt virsroku un kalpot Tam Kungam, kad miesa un gars ir apvienoti vienā veselumā. Šis ir tas laiks, kad cilvēki ir daudz elastīgāki un atsaucīgāki. … Šī dzīve ir tas laiks, kad nožēlot grēkus. (Melvins Dž. Balards: Crusader for Righteousness (Taisnības krustnesis; 1966. g., 212.–213. lpp.; citēts no Dalina H. Ouksa vispārējās konferences runas „Attīrīti caur grēku nožēlošanu”, Liahona, 2019. g. maijs, 94. lpp.).

• Ko 33.–35. pants un šis izteikums palīdz tev saprast par to, kāpēc mums nevajadzētu atlikt grēku nožēlošanu?

Grēku nožēlošana ir būtiska sastāvdaļa, lai gatavotos atgriezties Dieva klātbūtnē. Atceries, ka Tas Kungs ar mīlestību sniedz žēlastību tiem, kas cenšas nožēlot grēkus, pat ja viņiem ir grūtības pārvarēt noteiktus grēkus.

Elders Nīls L. Andersens, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja:

Dažkārt, kad nožēlojam grēkus, kad katru dienu cenšamies kļūt līdzīgāki Kristum, mēs atskārstam, ka atkal un atkal cīnāmies ar tām pašām grūtībām. …. Nezaudējiet drosmi. Ja jūs tiecaties un strādājat, lai nožēlotu grēkus, jūs esat nožēlošanas procesā. (Nīls L. Andersens, „Repent … That I May Heal You” (Nožēlojiet …, lai Es varētu jūs dziedināt), Liahona, 2009. g. nov., 41. lpp.).

Pirms uzdodat tālāk sniegtos jautājumus, aiciniet audzēkņus iedomāties, ka viņiem ir draugs, kurš izvairās no grēku nožēlošanas dažādu iemeslu dēļ, piemēram, apmulsuma dēļ vai tādēļ, ka nevēlas mainīties.

Audzēkņiem var būt noderīgi sakārtot savas domas, atbildot uz jautājumiem savā studiju dienasgrāmatā, pirms tos apspriest kopā ar grupas biedriem.

• Kādās Amuleka mācībās no Almas 34:30–38 tu varētu dalīties, kas varētu palīdzēt kādam, kurš tiek kārdināts pagaidīt līdz vēlākam dzīves brīdim, lai nožēlotu grēkus un mainītos?

• Kāpēc, tavuprāt, ir vērts nožēlot grēkus, neskatoties uz iemesliem, kāpēc šis cilvēks domā, ka tas nav nepieciešams?

• Ko tu zini par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu, kas varētu mudināt šo cilvēku drīzumā nožēlot grēkus un darīt to regulāri?

Lieciniet par patiesībām, kuras jūs šodien apspriedāt, un par palīdzību, ko Glābējs var sniegt audzēkņiem, cenšoties būt labāk sagatavotiem satikties ar Dievu.

Atskaties uz to, ko šodien esi iemācījies(-usies) un izjutis(-usi), gatavojoties tikties ar Dievu un nevilcinoties ar grēku nožēlu. Pārdomā darbības, kuras vēlies veikt, ņemot vērā šodien apgūto. Pieraksti savas domas un iespaidus savā studiju dienasgrāmatā.

Komentāri un skaidrojumi

Kā es varu pārvarēt vēlmi atlikt grēku nožēlošanu?

Noskaties video angļu valodā „This Day” (Šī diena) laika intervālā no 0:00 līdz 1:00 minūtei. Prezidents Henrijs B. Airings no Augstākā prezidija mūs brīdināja, ka domāšana par „kādu dienu” var kaitēt mūsu garīgajai attīstībai:

Ko darīt, ja es baidos nožēlot grēkus, jo nevēlos, lai patiesība sāpinātu manus mīļos?

Elders Metjū L. Karpenters no Septiņdesmitajiem paskaidroja:

Apspriežoties ar tiem, kuri centās nožēlot grēkus, es brīnījos, ka cilvēkiem, kuri dzīvoja grēkā, bija grūti pieņemt pareizos lēmumus. … Es bieži dzirdēju viņus paužam savas bailes, ka tad, ja viņu mīļie uzzinātu, ko viņi ir izdarījuši, viņi pārstātu viņus mīlēt vai pamestu viņus. Kad viņi palika pie šādām domām, viņi apņēmās ciest klusu un novilcināt savu grēku nožēlošanu. Viņi nepareizi uzskatīja, ka ir labāk tagad nenožēlot grēkus, lai vēl vairāk nesāpinātu savus mīļos cilvēkus. Viņuprāt, bija labāk ciest pēc šīs dzīves, nekā tagad iet cauri grēku nožēlošanas procesam. Brāļi un māsas, novilcināt savu grēku nožēlošanu nekad nav laba doma. Pretinieks bieži izmanto bailes, lai liegtu mums nekavējoties rīkoties, saskaņā ar mūsu ticību Jēzum Kristum.

Kad tuvinieki saduras ar patiesību par grēcīgu uzvedību, lai arī viņi var justies dziļi ievainoti, viņi bieži vēlas palīdzēt grēciniekam, kurš patiesi nožēlo grēkus, mainīties un izlīgt ar Dievu. Patiesi, garīgā dziedināšana paātrinās, kad grēcinieks atzīstas savos grēkos un atrodas starp cilvēkiem, kas viņu mīl un palīdz viņam atmest grēkus. (Metjū L. Karpenters, „Vai tu gribi vesels kļūt?” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2018. g. nov., 102.–103. lpp.).

Almas 34:34. Ko nozīmē, ka tad, kad es nomiršu, manā ķermenī būs „tas pats gars”?

No Zemes gari paņem līdzi savu pozitīvo vai negatīvo attieksmi pret taisnīgumu (skat. Almas 34:34). Viņiem ir tās pašas tieksmes un vēlmes, kādas tiem bija, dzīvojot uz Zemes. (Gospel Topics (Evaņģēlija tēmas), „Spirit World” (Garu pasaule), topics.ChurchofJesusChrist.org)

Mācību papilduzdevumi

Alternatīvs nodarbības sākums: Tavas četras minūtes

Lai ilustrētu sagatavošanās nozīmi šajā dzīvē, parādiet videoklipu „Your Four Minutes” (Tavas četras minūtes) laika intervālā no 0:53 līdz 4:01 minūtei. Elders Gerijs E. Stīvensons no Divpadsmit apustuļu kvoruma dalās stāstā par olimpieti Noelu Pikusu-Peisu un četrām minūtēm, kas vainagoja rūpīgu un grūtu sagatavošanās procesu. Ja videoklips nav pieejams, audzēkņi var izlasīt eldera Stīvensona uzrunas 3.–11. rindkopu („Tavas četras minūtes”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2014. g. maijs, 84.–86. lpp.).

Alternatīvs nodarbības sākums: Vai esat gatavi?

Elders Džeks N. Džerards no Septiņdesmitajiem dalījās personīgā pieredzē, kad viņam bija jāpārdomā, vai viņš ir gatavs satikt Dievu. Noskatieties videoklipu angļu valodā „Now Is the Time” (Tagad ir īstais laiks; skatīt laika intervālā no 0:00 līdz 1:41 minūtei). Ja videoklips nav pieejams, audzēkņi var izlasīt eldera Džerarda uzrunas „Tagad ir īstais laiks” pirmās trīs rindkopas (Liahona, 2018. g. nov., 107.–108. lpp.).

• Kādas domas, sajūtas vai jautājumi tev varētu būt radušies tajā brīdī?

• Kā, tavuprāt, šādas pieredzes pārdzīvošana mainītu cilvēka pieeju dzīvei?

Almas 34:31. Tūlītējs atvieglojums

Aiciniet audzēkņus atzīmēt vārdu „nekavējoties” 31. pantā. Audzēkņi varētu pretstatīt šo vārdu kārdinājumam, ko daži var just, — atlikt grēku nožēlošanu, kā aprakstīts 33.–34. pantā. Palīdziet audzēkņiem saprast, ka tad, kad cilvēki izvēlas nožēlot grēkus un vērsties pie Glābēja, Viņa īstenotā Izpirkšana var nekavējoties stāties spēkā viņu dzīvē. Dodiet iespēju audzēkņiem aplūkot papildu stāstus par Glābēja tūlītēju rīcību, kad cilvēki vēršas pie Viņa, piemēram, Almas 36:16–21, Mateja 8:2–3, 14:25–31, 20:30–34 vai Jāņa 5:2–9.