Moronija 8. nodaļa

„Mazi bērni ir dzīvi Kristū”

Savos pierakstos pravietis Moronijs dalījās vēstulē, ko viņam rakstīja viņa tēvs Mormons par mazu bērnu kristīšanu. Mormona raksti par šo tēmu izriet no atklāsmes, ko viņš saņēma no Jēzus Kristus. Atklāsme parāda Glābēja Izpirkšanas spēku un to, kā tā ietekmē mazus bērnus. Šī nodarbība ir paredzēta, lai palīdzētu tev labāk saprast, kāpēc maziem bērniem nav vajadzīgas kristības un ko tas mums māca par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu.

Dodiet audzēkņiem iespēju apspriest evaņģēlija patiesības. Atvēliet audzēkņiem laiku, lai viņi varētu pārrunāt to, ko viņi mācās par Glābēju un Viņa evaņģēliju. Tas var palīdzēt audzēkņiem personīgi pieņemt un atcerēties šīs patiesības, kā arī spēt tās skaidri formulēt. Šādas pārrunas var arī stiprināt audzēkņu pārliecību, ka viņi var dalīties šajās patiesībās arī citos apstākļos.

Audzēkņu sagatavošanās: Jūs varētu dalīties stāstā, kas ir sniegts nodarbības sākumā, vai pastāstīt kaut ko līdzīgu tam, un lūgt audzēkņus padomāt, kā viņi varētu rīkoties šādā situācijā.

Idejas mācību uzdevumiem

Kā tu rīkotos?

Apsveriet iespēju parādīt šo videoklipu vai pastāstīt šo stāstu saviem vārdiem.

Izlasi šo prezidenta Boida K. Pekera (1924–2015), Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, stāstu vai noskaties videoklipu „And a Little Child Shall Lead Them” (Un mazs zēns tos ganīs), kas atrodams vietnē ChurchofJesusChrist.org, laika intervālā no 4:42 līdz 5:59. Iedomājies, ka esi viens no misionāriem šajā situācijā.

Divi misionāri strādāja kalnainā apvidū ASV dienvidos. Kādudien, veroties lejup no kalna virsotnes, viņi ievēroja, ka tālu lejā, izcirtumā, pulcējas cilvēki. Šiem misionāriem parasti neradās iespēja satikt daudz cilvēku, kuriem viņi varētu sludināt, tādēļ viņi devās lejup uz izcirtumu.

Bija noslīcis kāds puisēns, un tobrīd tika noturētas bēres. Viņa vecāki bija aizsūtījuši pēc mācītāja, lai viņš pateiktu atvadu vārdus viņu dēlam. Misionāri stāvēja atstatu, skatoties, kā ceļojošais mācītājs pagriežas uz sērojošā tēva un mātes pusi, lai sāktu savu sprediķi. Ja šie vecāki cerēja gūt mierinājumu no šī garīdznieka, viņi noteikti vīlās.

Viņš tos bargi norāja par to, ka mazais zēns nebija kristīts. Tādu vai šādu iemeslu dēļ viņi to bija atlikuši, un tagad jau bija par vēlu. Viņš bez jebkādiem aplinkiem pateica, ka viņu mazais zēns ir devies uz elli. Tā bija viņu vaina. Viņi bija vainojami zēna bezgalīgajās mocībās.

Kad sprediķis bija beidzies un kaps bija aizbērts, elderi piegāja pie sērojošajiem vecākiem. „Mēs esam Tā Kunga kalpi,” viņi teica mātei, „un mēs esam atnākuši ar vēstījumu jums.” (Boids K. Pekers, „Un mazs zēns tos ganīs” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2012. g. maijs, 7. lpp.)

Novērtē savu atbildi uz šo jautājumu skalā no 1 līdz 4: (1) — es nebūtu pārliecināts, (2) — es drīzāk būtu pārliecināts, (3) — es būtu pārliecināts un (4) — es būtu ļoti pārliecināts.

• Cik pārliecināts tu justos, mācot un mierinot šos sērojošos vecākus un palīdzot viņiem sajust Tā Kunga mīlestību?

Vēlāk nodarbībā audzēkņiem būs iespēja pastāstīt, kā viņi varētu rīkoties šādā situācijā.

Studējot Moronija 8. nodaļu, padomā, kā tu varētu palīdzēt šiem vecākiem labāk izprast Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu attiecībā uz maziem bērniem. Padomā arī par to, kā patiesās mācības no Moronija 8. nodaļas tev varētu palīdzēt labāk izprast Debesu Tēva un Jēzus Kristus labestību un žēlastību.

Mazi bērni ir veseli

Neilgi pēc tam, kad Moronijs bija aicināts kalpot Jēzum Kristum, viņš saņēma vēstuli no sava tēva Mormona. Mormons rakstīja savam „mīļotajam dēlam” (Moronija 8:2), ka viņš „vienmēr savās lūgšanās” viņu piemin (Moronija 8:3). Viņš deva Moronijam padomu attiecībā uz strīdiem, kas bija izcēlušies starp nefijiešiem par mazu bērnu kristīšanu. Vēlāk Moronijs šo vēstuli pievienoja saviem pierakstiem, ko rakstīja uz zelta plāksnēm.

Izlasi Moronija 8:4–8, lai atklātu, kā Mormons rīkojās, uzzinot par strīdiem.

Aiciniet audzēkņus pastāstīt, kādas atziņas viņi guva no šiem pantiem.

Uzzīmējiet šādu tabulu uz tāfeles un ierakstiet audzēkņu atbildes atbilstošajās slejās. Lūdziet audzēkņus pastāstīt, kāpēc viņu atziņas varētu būt svarīgas vai nozīmīgas.

Uzzīmē šo tabulu savā studiju dienasgrāmatā un pieraksti, ko tu mācies no šiem pantiem. Šo tabulu tu varēsi papildināt nodarbības gaitā.

Kāpēc maziem bērniem nav vajadzīgas kristības	Ko mēs mācāmies par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu

Viena patiesība, ko mēs varam mācīties no šiem pantiem, ir tāda, ka mazi bērni tiek darīti veseli caur Jēzus Kristus Izpirkšanu.

Noderīgs Svēto Rakstu studiju rīks ir zemteksta piezīmes. Pievērs uzmanību zemteksta piezīmei d blakus vārdam „vesels” 8. pantā.

Izlasi vismaz vienu no šiem zemteksta piezīmju pantiem, lai uzzinātu, kāpēc mazi bērni ir veseli:

• Mācības un Derību 29:46

  Jūs varētu aicināt audzēkņus izlasīt arī 47. pantu, kurā Tas Kungs piemin, ka bērni nevar sagrēkot, kamēr viņi nav kļuvuši atbildīgi. Tas Kungs ir teicis, ka bērni sasniedz atbildības vecumu, kad viņiem aprit astoņi gadi. Atklāsmes par šo patiesību ir atrodamas Džozefa Smita 1. Mozus 17:11 tulkojumā un Mācības un Derību 68:25–27. Ja audzēkņiem rodas jautājumi, dalieties ar viņiem šajā informācijā.

• Mācības un Derību 74:7

• Ko Moronija 8:8 nozīmē frāze — „mazi bērni ir veseli”?

Maziem bērniem nav vajadzīgas kristības

Sadaliet audzēkņus pa pāriem un aiciniet katru no tiem nolasīt kādu no tālāk norādītajām pantu kopām.

Mormons sniedza papildu atziņas, lai mēs varētu mācīties vairāk par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu no šīs mācības par bērniem. Izlasi šos pantus, meklējot faktus, ko pievienot abās tabulas slejās.

• Moronija 8:10–15

• Moronija 8:18–24

Aiciniet audzēkņus papildināt tabulu. Ja tas varētu palīdzēt, pajautājiet, kādi maldīgi cilvēku priekšstati tiek izlaboti šajos pantos.

Velti laiku, lai pārskatītu patiesības, ko ierakstīji tabulas otrajā slejā. Apdomā šādu jautājumu:

• Kā izpratne par šīm patiesībām attiecībā uz Debesu Tēvu un Jēzu Kristu mums var palīdzēt mūsu dzīvē?

Aiciniet vairākus audzēkņus atbildēt uz iepriekšējo jautājumu. Ja tas varētu noderēt, palūdziet audzēkņiem pastāstīt par situācijām, ar ko viņi varētu saskarties, kurās būtu noderīgi zināt šīs patiesības. Tie varētu būt arī gadījumi, kuros viņi vai citi tiek kārdināti ticēt, ka Dievs ļauj izglābt tikai dažus cilvēkus. Sekojiet Gara pamudinājumiem un meklējiet iespēju palīdzēt audzēkņiem sajust Tā Kunga mīlestību.

Atsauc atmiņā stāstu par diviem misionāriem, kas tika sniegts nodarbības sākumā.

• Pamatojoties uz šodien apgūto, ko tu teiktu šī bērna vecākiem, lai palīdzētu viņiem rast mieru Jēzū Kristū?

Aiciniet audzēkņus uzrakstīt atbildi uz šo jautājumu, izmantojot vismaz divus pantus, ko viņi studēja šajā nodarbībā. Vai arī viņi varētu ne vien pierakstīt šīs atbildes, bet arī izspēlēt tās lomās. Pārliecinieties, ka audzēkņi saprot, ka šī uzdevuma mērķis ir palīdzēt cilvēkiem sajust cerību un mieru caur Jēzus Kristus Izpirkšanu; tā nav citu cilvēku reliģisko paradumu kritizēšana.

Komentāri un skaidrojumi

Vai mazi bērni var sagrēkot?

Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija mācīja:

Saskaņā ar mūsu doktrīnu, mēs uzskatām, ka pirms atbildības vecuma sasniegšanas bērns „nevar sagrēkot” [Moronija 8:8]. Bērni var pieļaut kļūdas — pat ļoti nopietnas un kaitējošas, ko ir nepieciešams labot, — taču viņu rīcība netiek uzskatīta par grēku. (Dalins H. Oukss, „Sins and Mistakes” (Grēki un kļūdas), Ensign,1996. g. okt., 65. lpp.)

Mācības un Derību 29:47. Ko nozīmē, ka bērni „kļūst atbildīgi”?

Elders Brūss R. Makonkijs (1915–1985), Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja:

Atbildība nav kaut kas tāds, ko bērns uzņemas pēkšņi, kādā noteiktā dzīves brīdī. Bērni mācās būt atbildīgi pakāpeniski — vairāku gadu garumā. Kļūt atbildīgam — tas ir process, nevis mērķis, kas jāsasniedz, kad pagājis noteikts gadu, dienu vai stundu skaits. Dodot mums atklāsmi, Tas Kungs saka: „Viņi nevar grēkot, jo Sātanam nav dota vara kārdināt mazus bērnus, līdz tie kļūst atbildīgi Manā priekšā”. (M&D 29:47.) Taču pienāk laiks, kad atbildība kļūst par dzīves realitāti un uz visiem, kuri ir piedzīvojuši normālu attīstību, var tikt attiecināts grēks. Tas ir astoņu gadu vecums, kristību vecums. (Brūss R. Makonkijs, „The Salvation of Little Children” (Mazu bērnu glābšana), Ensign, 1977. g. apr., 6. lpp.)

Moronija 8:12, 19, 22. Ko nozīmē būt dzīviem Kristū?

Būt dzīvam Kristū nozīmē būt pestītam caur Jēzus Kristus Izpirkšanu un būt cienīgam dzīvot celestiālajā valstībā. Tie, kuri nav sasnieguši atbildības vecumu, tiek izpirkti un darīti dzīvi Kristū caur Jēzus Kristus Izpirkšanas spēku. Tie, kuri ir atbildības vecumā, var ieaicināt Jēzus Kristus pestīšanas spēku savā dzīvē caur ticību, grēku nožēlu, kristīšanos un Svētā Gara saņemšanu (Moronija 8:25–26).

Mācību papilduzdevumi

Moronija 8:8, 11. Mazi bērni ir veseli caur Jēzu Kristu

Viena patiesība, ko jūs varētu uzsvērt, ir šāda: bērni, kuri mirst pirms atbildības vecuma sasniegšanas, tiek izglābti celestiālajā valstībā. Lūdziet audzēkņus izlasīt Moronija 8:8, 11 un Mācības un Derību 137:10 un atrast šo patiesību. Palīdziet audzēkņiem saprast, ka mazi bērni tiek izglābti celestiālajā valstībā bez nepieciešamības nožēlot grēkus un kristīties (Moronija 8:11). Tālāk sniegtais videoklips varētu palīdzēt audzēkņiem vairot viņu izpratni.

Moronija 9:6. „Strādāsim cītīgi”

Ja jums ir laiks, aiciniet audzēkņus izlasīt vēl vienu vēstuli, ko Mormons rakstīja Moronijam. Apsveriet iespēju dalīties ar šādu situācijas aprakstu: „Kā savas klases vai kvoruma loceklim, tev tiek palūgts uzaicināt uz baznīcu kādu no tās locekļiem, kurš jau vairāk nekā gadu nav apmeklējis draudzes sanāksmes vai aktivitātes. Lai gan jau trīs mēnešus tu personīgi aicini viņu uz baznīcu, šis cilvēks vēl joprojām nav apmeklējis nevienu sanāksmi vai pasākumu.” Aiciniet audzēkņus pastāstīt, ko viņi darītu šādā situācijā. Palūdziet audzēkņus izlasīt Moronija 9:1–6, meklējot padomu, kas noderētu šajā situācijā. Aiciniet audzēkņus dalīties domās par to, ko māca Mormons. Jūs varētu uzdot šādus jautājumus: Kāpēc varētu būt grūti izdarīt to, ko māca Mormons? Kāpēc būtu labi darīt to, ko māca Mormons?

Moronija 9:25. „Lai Kristus tevi paceļ augšup”

Kā piemēru jūs varētu iemest ūdenī nomizotu apelsīnu un nenomizotu apelsīnu, lai redzētu, vai tie peld. Aiciniet audzēkņus padomāt, kas mūs dzīvē nomāc, bet kas — pacilā.

Palūdziet audzēkņiem izlasīt Moronija 9:25–26, pievēršot uzmanību Mormona teiktajam, kas varētu uzmundrināt Moroniju. Apsveriet iespēju uzdot šādus jautājumus: Kuras mācības šajos pantos varētu jūs uzmundrināt? Kāpēc? Ko, tavuprāt, nozīmē tas, ka Jēzus Kristus var mūs pacelt augšup? Kad tu esi sajutis Kristus pacilājošo ietekmi savā dzīvē?