Los, Nrog Kuv Mus
Ob Hlis Ntuj 3–9. 2 Nifais 1–5: “Peb Tau Ua Neej Nyob Zoo Siab”


“Ob Hlis Ntuj 3–9. 2 Nifais 1–5: ‘Peb Tau Ua Neej Nyob Zoo Siab,’” Los, Nrog Kuv Mus—Rau Ib Leeg thiab Tsev Neeg: Phau Ntawv Maumoos 2020 (2020)

“Ob Hlis Ntuj 3–9. 2 Nifais 1–5”, Los, Nrog Kuv Mus—Rau Ib Leeg thiab Tsev Neeg: 2020

Daim Duab
Adas thiab Evas tawm lub Vaj Edees mus

Adas thiab Evas, los ntawm Douglas Fryer

Ob Hlis Ntuj 3–9

2 Nifais 1–5

“Peb Tau Ua Neej Nyob Zoo Siab”

Cov vaj lug kub yeej qhib kev rau peb txais tau kev tshwm sim. Thaum koj nyeeem 2 Nifais 1–5, tej zaum koj yuav kawm tias tus Tswv muaj ib yam dab tsi uas Nws xav qhia rau koj.

Sau Ntawv txog Koj tej Kev Tshoov Siab

Yog tias koj twb paub lawm tias yuav tas koj sim neej no, ces koj yuav xav qhia dab tsi rau cov uas koj hlub tshaj? Thaum tus yaj saub Lihais xav tias nws yuav tas sim neej no, nws hais kom nws cov me nyuam sib sau ua ke zaum kawg kom qhia tej uas yuav muaj los yav tom ntej thiab qhia tej yam tseeb ntawm txoj moo zoo uas nws saib muaj nqis nrog cov neeg uas nws saib muaj nqis. Nws tau qhia txog kev ywj pheej, kev mloog lus, Adas thiab Evas txoj Kev Poob, kev txhiv dim los ntawm Yexus Khetos, thiab kev xyiv fab. Tsis yog nws cov me nyuam txhua tus tau txais yuav nws zaj lus tim khawv kawg, tiam sis cov uas tau txais yuav—tsis hais cov neeg coob uas nyeem niaj hnub nim no los—nyob hauv nws zaj lus tim khawv lawv twb nrhiav tau tej ntsiab cai rau kev “ua neej nyob zoo siab” (2 Nifais 5:27).

Daim Duab
lub cim txog kev kawm ntawm yus ib leeg

Tej lub Tswv Yim Kawm Vaj Lug Kub ntawm Yus Ib Leeg

2 Nifais 2

Kuv muaj kev ywj siab xaiv txoj sia nyob mus ib txhis.

Txwj Laug D. Todd Christofferson hais tias: “Vajtswv xav kom Nws cov me nyuam ua raws li kev ywj siab coj ncaj ncees uas Nws muab rau lawv. … Raws li Vajtswv lub siab nyiam thiab txoj hau kev peb muaj kev ywj siab txiav txim hais tias peb yuav ua li cas nyob hauv peb lub neej” (“Muaj Kev Ywj Siab Xaiv Tas Mus Li, Kom Ua Tau Lawv tus Kheej,” Ensign los sis Liahona, Nov. 2014, 16). Thaum nws qhia txog kev ywj siab xaiv, Lihais qhia txog tej yam tseem ceeb uas ua rau peb muaj kev ywj siab thiab ua rau peb hloov tau los ua neeg zoo li Vajtswv, xws li tej yam nram qab no:

  1. Kev paub qhov zoo thiab qhov phem (2 Nifais 2:5)

  2. Ib txoj kev cai uas muab rau noob neej (2 Nifais 2:5)

  3. Tej kev xaiv uas muaj qhov fab ntxeev (2 Nifais 2:11)

  4. Lub hwj chim ua taus yus tus kheej (2 Nifais 2:16)

Thaum koj nyeem 2 Nifais 2, koj kawm dab tsi txog txhua yam uas ua rau peb muaj kev ywj siab no thiab qhov uas ib yam txuas rau ib yam li cas? Yog tsis muaj ib yam no ces yuav ua li cas rau peb txoj kev ywj siab? Koj kawm dab tsi ntxiv txog kev ywj siab xaiv los ntawm Lihais tej lus?

2 Nifais 2:22–29

Txoj Kev Poob thiab Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj yeej yog ob yam tseem ceeb ntawm Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej txoj hau kev.

Tib neeg coob pom tias Adas thiab Evas txoj Kev Poob yog ib qho xwm txheej tu siab heev. Tiam sis, Lihais tej lus qhia txog txoj Kev Poob qhia tias yog vim li cas yuav tsum muaj li ntawd hauv Leej Txiv txoj hau kev kom peb thiaj tau kev vam meej mus ib txhis li. Thaum koj nyeem tej nqe no, nrhiav yog vim li cas yuav tsum muaj txoj Kev Poob xwv kom peb—uas yog Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej cov me nyuam—vam meej. Tus Cawm Seej txoj kev theej txhoj tau ua li cas kom txhiv peb dim txoj Kev Poob?

Kuj saib Mauxes 5:9–12; 6:51–62; “Fall of Adam and Eve,” Gospel Topics, topics.ChurchofJesusChrist.org.

2 Nifais 3:6–24

Tus Tswv tau xaiv Joseph Smith ua ntej los muab txoj moo zoo txum tim rov qab los.

Zaj kawg nyob hauv 2 Nifais 3 muaj tej lus qhia txog tej uas yuav muaj los yav tom ntej uas Yauxej (Joseph) ntawm Iyiv tau hais txog ib tug pom tau uas yuav muaj lub npe zoo ib yam li nws lub (saib nqe 14–15)—Joseph Smith. Zaj no kuj hais ntau txog Joseph Smith lub luag hauj lwm. Nqe 6–24 hais dab tsi txog qhov uas Joseph Smith, ib tug “pom tau uas tseem ceeb heev,” yuav ua li cas kom foom koob hmoov rau Vajtswv cov neeg? Joseph Smith tej hauj lwm los ua li cas “muaj nqis heev” rau koj?

Ib feem tseem ceeb ntawm Joseph Smith ntiag tug hauj lwm yog qhov uas nws yuav muab Yauxej cov tub ki tej kev sau ntawv tawm los, tej uas muaj nyob hauv Phau Ntawv Maumoos. Koj kawm dab tsi los ntawm tshooj no txog qhov uas Phau Ntawv Maumoos tseem ceeb heev?

Kuj saib Joseph Smith Kev Txhais Lus, Chiv Keeb 50:24–38 (nyob hauv phau Npaivnpaum cov ntawv ntxiv tom kawg).

Daim Duab
tus Yaj Saub Joseph Smith

Tus Tswv tus Yaj Saub, los ntawm David Lindsley

2 Nifais 4:15–35

Thaum kuv qaug zog kuv muaj peev xwm tig mus rau Vajtswv.

Tsis ntev tas los Nifais txiv tau tso lub ntiaj teb no tseg. Yog li ntawd nws lav ris qhov uas nws yuav tsum coj nws tsev neeg mus lawm. Nws xav tias kev ntxias nyob ib puag ncig thiab nws poob siab vim nws tau ua txhaum. Txawm yog koj tej xwm txheej tsis zoo li Nifais, tej zaum koj yuav xav zoo ib yam li nws lub siab xav uas nws hais txog nyob hauv 2 Nifais 4:15–35. Muaj dab tsi uas pab Nifais thaum nws raug txom nyem? Tej yam uas Nifais hais thaum nws raug teeb meem yuav ua li cas pab koj thaum koj raug teeb meem ib yam thiab?

2 Nifais 5

Yuav muaj kev zoo siab thaum yus ua neej raws li txoj moo zoo.

Koj xav tias kev zoo siab txhais li cas? Nifais sau ntawv hais tias nws cov neeg tau “ua neej nyob zoo siab” (2 Nifais 5:27). Tej zaum koj yuav xav nrhiav tej yam uas Nifais thiab nws cov neeg tau xaiv uas ua rau lawv zoo siab—tej yam uas lawv ua kom ib leeg txhawb nqa ib leeg thiab lawv tsev neeg, tej yam uas lawv saib muaj nqis hauv lawv zej zog, thiab li ntawd. Koj kawm dab tsi uas pab tau koj ua neej nyob zoo siab, ib yam li Nifais cov neeg tau ua?

2 Nifais 5:20–21

Kev foom tsis zoo uas tau los raug cov Neeg Lamas yog dab tsi?

Nyob hauv Nifais lub caij nyoog kev foom tsis zoo uas los rau cov Neeg Lamas yog qhov uas lawv “tau raug txiav tawm ntawm [tus Tswv] xub ntiag mus … vim lawv txoj kev ua phem” (2 Nifais 5:20–21). Qhov no txhais hais tias tus Tswv tus Ntsuj Plig twb tso lawv tseg ntawm lawv lub neej mus. Tom qab ntawd thaum cov Neeg Lamas tau muab siab rau ntseeg Yexus Khetos txoj moo zoo, “Vajtswv txoj kev foom tsis zoo tsis nrog lawv mus ntxiv lawm” (Amas 23:18).

Phau Ntawv Maumoos kuj hais tias cov Neeg Lamas muaj daim tawv nqaij dub tom qab lawv ncaim cov Neeg Nifais mus. Qhov uas lub cim no zoo li cas thiab muaj vim li cas los peb tsis to taub txhua yam. Thaum xub thawj lub cim no ua rau cov Neeg Lamas txawv cov Neeg Nifais. Tom qab ntawd, thaum cov Neeg Nifais thiab cov Neeg Lamas ob pawg no nyias muaj nyias sij hawm thaum lawv ua phem thiab ua ncaj ncees, lub cim no los tsis qhia tias Vajtswv xav li cas txog cov Neeg Lamas.

Cov yaj saub nyob hauv peb hnub nyoog no qhia tias daim tawv nqaij dub tsis yog ib lub cim uas qhia tias Vajtswv tsis pom zoo los sis foom tsis zoo. Lub Koom Txoos yeej ntseeg Nifais tej lus qhia tias tus Tswv “tsis txwv leej twg ntawm cov uas los cuag nws, tsis hais cov neeg dub los sis cov neeg dawb, cov neeg ua qhev los sis cov neeg ywj pheej, tsis hais poj niam los sis txiv neej” (2 Nifais 26:33). Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson hais tias: “Tus Tswv tau qhia meej txog Nws cov lus qhuab qhia hais tias Nws cov me nyuam yuav muaj cib fim sib luag zos. … Tej yam sib txawv ntawm kab lig kev cai, yam lus, kev ua poj niam los txiv neej, haiv neeg, thiab qhov uas neeg tuaj lub teb chaws twg tuaj tej ntawd los tsis tshua tseem ceeb thaum cov neeg rau siab ntseeg taug txoj kev ua raws li lawv tej kev khi lus thiab los cuag peb tus Txhiv Dim uas peb hlub” (“President Nelson Remarks at Worldwide Priesthood Celebration” [Rau Hli Ntuj 1, 2018], newsroom.ChurchofJesusChrist.org).

Kuj saib “Till We All Come in the Unity of the Faith” (video, ChurchofJesusChrist.org).

Daim Duab
lub cim rau tsev neeg txoj kev kawm ua ke

Tej lub Tswv Yim rau Tsev Neeg Kev Kawm Vaj Lug Kub thiab Tsev Neeg Hmo Ua Ke

Thaum nej nyeem vaj lug kub nrog nej tsev neeg, tus Ntsuj Plig yuav pab nej paub tias nej yuav tsum qhia txog tej ntsiab cai twg thiab yuav tsum sib tham txog tej yam twg kom pab nej tsev neeg. Ntawm no yog ob peb lub tswv yim.

2 Nifais 1:13–25

Tej nqe no qhia dab tsi rau peb txog ib leej niam los sis leej txiv ncaj ncees tej kev xav txog nws cov me nyuam?

2 Nifais 3:6

Cia li nyeem “Seer” nyob hauv Bible Dictionary ua ke. Joseph Smith yog ib tug pom tau li cas? Vim li cas peb zoo siab rau tej hauj lwm uas Joseph Smith tau ua? (saib 2 Nifais 3:6–24).

2 Nifais 4:20–25

Thaum nej nyeem 2 Nifais 4:20–25 ua ke, nres tom qab txhua nqe, thiab caw nej tsev neeg qhia thaum twg lawv twb raug xwm txheej li Nifais los sis thaum twg lawv tau xav ib yam li Nifais xav. Vajtswv tau ua li cas kom pab peb tsev neeg?

2 Nifais 5

Nej tsev neeg ua li cas kom “ua neej nyob zoo siab”? Thaum nej tsev neeg nyeem 2 Nifais 5, tej zaum nej yuav xav sib tham txog tej uas cov Neeg Nifais saib rau nqi: tsev neeg (nqe 6), cov lus txib (nqe 10), cov vaj lug kub (nqe 12), kev kawm ntawv (nqe 15), cov tuam tsev (nqe 16), kev ua hauj lwm (nqe 17), thiab txoj kev hu hauv lub Koom Txoos (nqe 26). Ib yam nej ua tau yog nrhiav tau tej khoom uas piv txog ib txhia tej yam no thiab sib tham txog qhov uas peb yuav ua li cas kom qhia tias peb saib tej no rau nqi, ib yam li cov Neeg Nifais.

Yog xav tau tswv yim ntxiv txog kev qhia cov me nyuam, cia li saib lub lim tiam no tus txheej txheem qhia nyob hauv Come, Follow Me—For Primary.

Kev Qhia Zoo Dua Ntxiv

Saib ntsoov. Yog nej tsom ntsoov rau tej yam uas muaj hauv nej cov me nyuam lub neej, nej yuav muaj cib fim zoo qhia lawv. Tej lus uas nej cov me nyuam hais los sis tej lus uas lawv nug los tej zaum kuj yog cib fim qhia lawv. (Saib Teaching in the Savior’s Way, 16.)

Daim Duab
Lihais tsev neeg txhos caug rau ntawm ntug hiav txwv

Lihais thiab Nws cov Neeg Los txog Sab Ntuj Tshiab, los ntawm Clark Kelley Price

Luam