„1.–14. aprīlis. Mateja 16.–17. nodaļa; Marka 9. nodaļa; Lūkas 9. nodaļa: „Tu esi Kristus”” „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: Jaunā Derība 2019 (2019)
„1.–14. aprīlis. Mateja 16.–17. nodaļa; Marka 9. nodaļa; Lūkas 9. nodaļa”, „Nāciet, sekojiet Man” indivīdiem un ģimenēm: 2019
Apskaidrošana, Karls Henrihs Blohs
1.–14. aprīlis
Mateja 16.–17. nodaļa; Marka 9. nodaļa; Lūkas 9. nodaļa
„Tu esi Kristus”
Nākamo divu nedēļu laikā apdomā Pētera liecību, kas atrodama Mateja 16:15–17, kā arī liecības, ko pravieši un apustuļi sniegs nākamās vispārējās konferences laikā.
Pierakstiet gūtos iespaidus
Vai nav dīvaini, ka farizeji un saduķeji pieprasīja, lai Jēzus viņiem parāda „zīmi no debesīm”? Vai ar Viņa daudzajiem un zināmajiem brīnumiem nebija pietiekami? Kā ar Viņa varenajām mācībām vai daudzajiem veidiem, kādos Viņš bija piepildījis sendienu pravietojumus? Viņu prasību neierosināja zīmju trūkums, bet gan nevēlēšanās „izprast zīmes” un tās pieņemt. (Skat. Mateja 16:1–4).
Pēteris, tāpat kā farizeji un saduķeji, piedzīvoja Glābēja paveiktos brīnumus un dzirdēja Viņa mācības. Taču Pēteris savu skaidro liecību — „Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls” — neguva caur fiziskajām maņām — „miesas un asinīm”. Viņam to deva „Tēvs, kas ir debesīs”. Atklāsme, gan toreiz, gan tagad, ir klints, uz kā Glābējs uzcēla Savu Baznīcu — atklāsme no debesīm, kas dota Viņa kalpiem. Un tā ir klints, uz kuras mēs varam celt savu mācekļa dzīvi — atklāsmi, ka Jēzus ir Kristus un ka Viņa kalpiem ir „valstības atslēgas”. Ja šī klints ir mūsu pamats, tad „elles vārtiem nebūs [mūs] uzvarēt”. (Mateja 16:15–19).
Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām
Mateja 16:13–17; Lūkas 9:18–21
Liecība par Jēzu Kristu nāk caur atklāsmi.
Ja Jēzus Kristus mūsdienu cilvēkiem pajautātu: „Ko ļaudis saka par Cilvēka Dēlu, kas Viņš esot?”, viņu atbildes atšķirtos no tām, ko cilvēki sniedza Viņa laikā. Kāda, pēc jūsu novērojumiem, ir mūsdienu cilvēku attieksme pret Jēzu? Kā jūs atbildētu, ja Jēzus jums pajautātu: „Ko ļaudis saka, kas es esmu?” (Skat. Mateja 16:13–15).
Apdomājiet savu liecību par Glābēju un to, kā jūs to saņēmāt. Ko jūs varat mācīties no Mateja 16:15–17, lai to varētu stiprināt? Ja jūs vēlaties vairāk mācīties par liecību un personīgo atklāsmi, izpētiet šos Svētos Rakstus: Jāņa 15:26; 1. korintiešiem 12:3; 2. Nefija 31:18; Almas 5:45–48 un M&D 8:2–3.
Mateja 17:1–9; Marka 9:2–10; Lūkas 9:28–36
Kas notika Apskaidrošanas kalnā?
Kad Jēzus aizveda Pēteri, Jēkabu un Jāni uz „augstu kalnu”, Viņš viņu priekšā tika apskaidrots (jeb paaugstināts). Šajā brīdī parādījās arī Mozus un Elija (Ēlija) un nodeva apustuļiem priesterības atslēgas. Šīs atslēgas viņiem deva iespēju — vadīt Kristus Baznīcu uz Zemes pēc Viņa augšāmcelšanās (skat. Svēto Rakstu ceļvedī „Apskaidrošana”). Šīs atslēgas tika atjaunotas arī mūsdienās (skat. M&D 110. nodaļu).
Kas ir „debesu valstības atslēgas”?
„Debesu valstības atslēgas”, kuras Glābējs apsolīja Pēterim, ir priesterības atslēgas (Mateja 16:19). „Priesterības atslēgas ir priesterības vadītājiem dotas Dieva pilnvaras vadīt, uzraudzīt un pārvaldīt Viņa priesterības izmantošanu uz Zemes. Priesterības pilnvaru izmantošanu vada tie, kuriem ir priesterības atslēgas (skat. M&D 65:2; 81:2; 124:123). Tiem, kuriem ir priesterības atslēgas, ir tiesības prezidēt un vadīt Baznīcu savas jurisdikcijas ietvaros” (Handbook 2: Administering the Church [2010], 2.1.1).
„Debesu valstības atslēgas” ir priesterības atslēgas.
Priesterības atslēgas, kas Apskaidrošanas kalnā tika nodotas Pēterim un citiem apustuļiem, tika atjaunotas arī mūsdienās (skat. M&D 110:11–16). Priesterības atslēgas ir Augstākajam prezidijam, Divpadsmit apustuļu kvorumam un citiem augstākajiem pilnvarotajiem, tempļu, misiju, stabu un apgabalu prezidentiem, bīskapiem, draudžu un kvorumu prezidentiem.
Skat. arī Nīls L. Andersens, „Spēks priesterībā” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. nov., 92.–95. lpp.; Uzticīgi ticībai, 144.–149. lpp.; „Priesthood Keys: The Restoration of Priesthood Keys” (video, LDS.org).
Mateja 17:14–21; Marka 9:14–29
Ja es vēlos iegūt lielāku ticību, tad man jāturas pie tās ticības, kas man jau ir.
Tēvam, kurš pieminēts Mateja 17. nodaļā un Marka 9. nodaļā, bija iemesls šaubīties, vai Jēzus varēs izdziedināt viņa dēlu. Viņš bija lūdzis Jēzus mācekļiem dziedināt viņa dēlu, taču viņi to nespēja. Taču, kad Glābējs viņu aicināja izrādīt ticību, viņš vairs nekoncentrējās uz savām šaubām. „Kungs, es ticu,” viņš teica un tad, saprazdams, ka viņa ticība nav pilnīga, piebilda, „palīdzi manai neticībai.”
Ko Gars jums māca, kamēr jūs lasāt par šo brīnumu? Kā Debesu Tēvs jums ir palīdzējis iegūt lielāku ticību? Ko jūs varat darīt, lai pieaugtu tajā ticībā, kas jums jau ir? Jūs varētu apkopot Svētos Rakstus, konferenču vēstījumus vai pieredzes, kas ir stiprinājušas jūsu ticību.
Skat. arī Džefrijs R. Holands, „Kungs, es ticu” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. maijs, 93.–95. lpp.
Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un ģimenes mājvakariem
Lasot Svētos Rakstus kopā ar ģimeni, Gars jums var palīdzēt saprast, kurus principus būtu nepieciešams uzsvērt un pārrunāt tieši jūsu ģimenē. Šeit būs daži ieteikumi:
Mācot bērniem par priesterības atslēgām, jūs viņiem varētu pastāstīt eldera Gerija E. Stīvensona stāstu par to, kā viņš netika savā mašīnā, jo bija nozaudējis atslēgas (skat. „Kur ir priesterības atslēgas un pilnvaras?” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2016. g. maijs, 29.–32. lpp.). Jūs varētu iedot saviem bērniem atslēgas un palūgt viņiem atslēgt māju, mašīnu vai ko citu. Jūs varētu arī parādīt Baznīcas prezidenta attēlu un liecināt, ka viņam ir visas priesterības atslēgas, tāpat kā Pēterim.
Pravieši ar ticību Jēzum Kristum ir pārvietojuši kalnus (skat. Jēkaba 4:6; Mozus 7:13). Tālāk sniegtā bīskapa Ričarda C. Edžlija liecība var palīdzēt šo pantu attiecināt uz jūsu ģimeni: „Es nekad neesmu bijis par liecinieku īsta kalna pārvietošanai. Taču, pateicoties ticībai, es esmu redzējis, kā šaubu un izmisuma kalns tiek aizvietots ar cerību un optimismu. Pateicoties ticībai, es personīgi esmu piedzīvojis, kā grēka kalns tiek aizstāts ar grēku nožēlu un piedošanu. Un, pateicoties ticībai, es personīgi esmu pieredzējis, kā sāpju kalnu nomaina miers, cerība un pateicība. Jā, es esmu redzējis, kā tiek pārvietoti kalni” („Izvēle ir jūsu” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 33. lpp.). Kādus kalnus būtu nepieciešams pārvietot mūsu dzīvē? Kā mēs varam izrādīt ticību tam, ka Dieva spēks mums var palīdzēt pārvietot šos kalnus?
Ko nozīmē — likt roku pie arkla un atskatīties? Kāpēc šāda attieksme mūs padara nederīgus Dieva valstībai?
Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbību izklāstā no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.
Pasniegšanas pilnveidošana
Bieži sanāciet kopā. Prezidents Henrijs B. Airings mācīja: „Nekad nelaidiet garām iespēju sapulcināt bērnus kopā, lai mācītos Jēzus Kristus doktrīnu. Šādi brīži ir ļoti reti salīdzinājumā ar ienaidnieka centieniem” („The Power of Teaching Doctrine”, Ensign, 1999. g. maijs, 74. lpp.).
Mācītāj, es savu dēlu pie Tevis esmu atvedis, Valters Reins