Jēzus uzceļ kādu vīru no gultas

27. februāris – 5. marts

Mateja 8. nod.; Marka 2.–4. nod.; Lūkas 7. nod.

„Tava ticība tev palīdzējusi”

Studējot Svētos Rakstus, esiet rūpīgi un nesteidzieties. Veltiet laiku lūgšanu pilnām pārdomām — pat tad, ja tas nozīmē, ka jums nepietiks laika izlasīt visus pantus. Šādi pārdomu brīži bieži vien vedina pie personīgas atklāsmes.

Pierakstiet gūtos iespaidus

Viens no nepārprotamākajiem Jaunās Derības vēstījumiem ir tas, ka Jēzus Kristus ir dziedinātājs. Stāstu par to, kā Glābējs dziedināja slimos un ciešanu nomocītos, ir daudz — sākot ar sievieti, kurai bija drudzis, līdz pat atraitnes dēlam, kurš jau bija miris. Kālab šāds uzsvars uz fizisko dziedināšanu? Ko šie dziedināšanas brīnumi varētu mums pavēstīt? Viens no uzskatāmākajiem vēstījumiem pavisam noteikti ir tas, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls, kuram ir vara pār visām lietām, tostarp mūsu fiziskajām sāpēm un trūkumiem. Taču vēl kāda nozīme ir rodama arī vārdos, ko Viņš teica skeptiskajiem rakstu mācītājiem: „Lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot.” (Marka 2:10) Tātad, lasot par aklo vīru vai spitālīgo, kuri tika dziedināti, jūs varat padomāt par savu dziedināšanu — gan garīgo, gan fizisko —, ko jūs varat saņemt no Glābēja, dzirdot Viņu sakām: „Tava ticība tev palīdzējusi.” (Lūkas 7:50)

personīgo studiju simbols

Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām

Mateja 8. nod.; Marka 2.–3. nod.; Lūkas 7. nod.

Glābējs var dziedināt nespēku un slimības.

Šajās dažās nodaļās ir aprakstīti daudzi gadījumi, kad Glābējs ir īstenojis brīnumainu dziedināšanu. Studējot par šo dziedināšanu, pievērsiet uzmanību vēstījumiem, kas varētu būt paredzēti jums. Jūs varētu pavaicāt sev: „Ko šis stāsts māca par ticību Jēzum Kristum? Ko šis stāsts māca par Glābēju? Ko Dievs vēlas, lai es mācītos, lasot par šo brīnumu?” Lūk, daži piemēri, taču jūs varat uziet daudz vairāk:

• Spitālīgais (Mateja 8:1–4)

• Virsnieka kalps (Mateja 8:5–13; Lūkas 7:1–10)

• Pētera sievasmāte (Mateja 8:14–15)

• Triekas ķertais (Marka 2:1–12)

• Cilvēks ar nokaltušo roku (Marka 3:1–5)

• Naines atraitnes dēls (Lūkas 7:11–16)

Skat. arī David A. Bednar, „Accepting the Lord’s Will and Timing”, Liahona, 2016. g. aug., 17–23; Nīls L. Andersens, „Ievainotie” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2018. g. nov., 83.–86. lpp.

Marka 2:15–17; Lūkas 7:36–50

Jēzus Kristus nāca nevis, lai nosodītu grēciniekus, bet lai tos dziedinātu.

Lasot šos pantus par Jēzus saskarsmi ar rakstu mācītājiem un farizejiem, jūs varētu padomāt, vai jūs šajos stāstos varat saskatīt paši sevi. Piemēram, vai jūsu domas un rīcība jebkad ir līdzinājusies farizeja Sīmaņa domām un rīcībai? Kā jūs raksturotu to, kā Jēzus skatījums uz grēciniekiem atšķīrās no tā, kā uz tiem raudzījās tādi farizeji kā Sīmanis? Padomājiet, kā grēka nomāktie varēja justies, esot kopā ar Glābēju. Kā viņi jūtas, esot kopā ar jums?

Jūs varētu apdomāt arī to, kā jūs līdzināties Lūkas 7:36–50 aprakstītajai sievietei. Kā jūs esat pieredzējuši to maigumu un žēlastību, ko pret viņu izrādīja Glābējs? Ko jūs varat mācīties no viņas ticības, mīlestības un pazemības piemēra?

Skat. arī Jāņa 3:17; Lūkas 9:51–56; Dīters F. Uhtdorfs, „Labvēlības dāvana” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2015. g. maijs, 107.–110. lpp.

Mateja 8:18–22; Marka 3:31–35

Būt par Jēzus Kristus mācekli nozīmē, ka es lieku Viņu pirmajā vietā savā dzīvē.

Šajos pantos Jēzus mācīja, ka no mums kā Viņa mācekļiem tiek prasīts likt Viņu pirmajā vietā savā dzīvē, pat ja dažkārt tas nozīmē — upurēt citas, mūsuprāt, vērtīgas lietas. Studējot šos pantus, paprātojiet par savu māceklību. Kālab mācekļiem ir jāvēlas likt Glābēju pirmajā vietā? No kā jums vajadzētu atsacīties, lai pirmajā vietā liktu Jēzu? (Skat. arī Lūkas 9:57–62.)

Mateja 8:23–27; Marka 4:35–41

Jēzum Kristum ir vara ienest mieru dzīves vētrās.

Vai jūs kādreiz esat jutušies līdzīgi Jēzus mācekļiem vētrainajā jūrā, kuri, redzēdami, kā ūdens viļņi piepilda viņu laivu, jautāja: „Mācītāj, vai Tu nebēdā, ka ejam bojā?”

Marka 4:35–41 jūs atradīsiet četrus jautājumus. Pierakstiet katru no tiem un paprātojiet, ko tie māca par dzīves grūtību pārvarēšanu caur ticību Jēzum Kristum. Kā Glābējs dāvā jums mieru jūsu dzīves vētrās?

Skat. arī Līzas L. Harknesas vispārējās konferences uzrunu „Klusu, mierā!”, Liahona, 2020. g. nov., 80.–82. lpp.

Jēzus laivā apsauc vētru

No bailēm pie ticības, Hovards Lions

ģimenes studiju simbols

Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un mājvakariem

Mateja 8. nod.; Marka 2.–4. nod.; Lūkas 7. nod.Jūs varētu izveidot sarakstu ar šajās nodaļās aprakstītajiem brīnumiem. Pacentieties atrast vai uzzīmēt dažus atbilstošus attēlus (skat. Evaņģēlija mākslas darbu grāmatu vai vietni ChurchofJesusChrist.org). Katrs no ģimenes locekļiem varētu pastāstīt par kādu no brīnumiem, izmantojot šos attēlus, un padalīties tajā, ko viņi no tā ir mācījušies. Jūs varētu dalīties dažos piemēros par mūsdienu brīnumiem, ko jūs esat pieredzējuši vai par ko esat lasījuši.

Skat. arī video angļu valodā „Widow of Nain” un „Calming the Tempest” (Atraitne no Naines; Vētras apsaukšana; ChurchofJesusChrist.org).

Mateja 8:5–13; Lūkas 7:1–10.Kas atstāja iespaidu uz Jēzu, redzot virsnieka ticību? Kā mēs varētu izrādīt līdzīgu ticību Jēzum Kristum?

Marka 2:1–12.„23. nodaļa: Cilvēks, kas nevarēja staigāt” (Jaunās Derības stāsti, 46.–47. lpp. vai attiecīgais video angļu valodā no vietnes ChurchofJesusChrist.org) varētu palīdzēt jūsu ģimenes locekļiem apspriest Marka 2:1–12. (Skat. arī video angļu valodā „Jesus Forgives Sins and Heals a Man Stricken with Palsy” (Jēzus piedod grēkus un dziedina cilvēku, kurš cieš no triekas; ChurchofJesusChrist.org)). Kā mēs varētu līdzināties tā vīra draugiem, kurš nespēja staigāt? Kurš ir bijis šāds draugs mūsu dzīvē?

Marka 4:35–41.Vai šis stāsts varētu palīdzēt jūsu ģimenes locekļiem brīžos, kad viņus māc bailes? Varbūt viņi varētu izlasīt 39. pantu un padalīties pieredzē par to, kā Glābējs ir palīdzējis viņiem sajust mieru.

Bērniem varētu būt interesanti izlikties, ka viņi atrodas laivā, kad jūrā plosās vētra, kamēr kāds lasa Marka 4:35–38. Kad tiks lasīts 39. pants, viņi varētu izlikties, ka atrodas laivā, kad jūra ir mierīga. Vēl jūs varētu kopīgi nodziedāt kādu dziesmu par miera rašanu Glābējā, piemēram, „Mācītāj, spēcīga vētra” (Garīgās dziesmas, Nr. 56). Kuras no šīs dziesmas frāzēm māca mums par Jēzus dāvāto mieru?

Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbību izklāstā no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.

Ieteicamā dziesma: „Mācītāj, spēcīga vētra”, Garīgās dziesmas, Nr. 56.

Pasniegšanas pilnveidošana

Esiet pieejami un sasniedzami. Daži no labākajiem mācīšanas mirkļiem rodas, pateicoties jūsu ģimenes locekļu jautājumiem vai viņu paustajām bažām. Parādiet ģimenes locekļiem ar saviem vārdiem un rīcību, ka jūs dedzīgi vēlaties viņus uzklausīt. (Skat. Mācīšana pēc Glābēja parauga, 16. lpp.)

Jēzus un slimais vīrs uz gultas, kas tiek nolaista caur jumtu

Kristus un triekas ķertais vīrs, Dž. Kērks Ričardss