Mani pieminēdami, Valters Reins

29. maijs – 4. jūnijs

Mateja 26. nod.; Marka 14. nod.; Jāņa 13. nod.

Mani pieminēdami

Lasot par Mateja 26. nodaļā, Marka 14. nodaļā un Jāņa 13. nodaļā aprakstītajiem notikumiem, pievērsiet uzmanību visiem gūtajiem iespaidiem un it īpaši tiem iespaidiem, kas stiprina jūsu ticību Jēzum Kristum un apņemšanos Viņam sekot.

Pierakstiet gūtos iespaidus

Dienu pirms Savas nāves Jēzus parādīja Saviem mācekļiem veidu, kā tie varēs Viņu atcerēties. Viņš „ņēma maizi, svētīja, pārlauza un deva to Saviem mācekļiem, un sacīja: „Ņemiet, ēdiet, tā ir Mana miesa.” Un Viņš ņēma biķeri, pateicās un deva to tiem, un sacīja: „Dzeriet visi no tā. Jo tās ir Manas jaunās derības asinis”” (Mateja 26:26–28).

Tas notika aptuveni pirms 2000 gadiem vietā, ko vairums no mums nekad neapmeklēs, un valodā, ko saprot tikai daži no mums. Taču tagad, ik svētdienu, mūsu sanāksmju vietās priesterības nesēji, kuri ir pilnvaroti rīkoties Jēzus Kristus Vārdā, dara to pašu, ko kādreiz darīja Viņš. Viņi ņem maizi un ūdeni, svētī to un dod ikvienam no mums — Viņa mācekļiem. Tā ir vienkārša darbība — vai gan var būt kaut kas vēl vienkāršāks, vēl ierastāks par maizes ēšanu un ūdens dzeršanu? Taču šī maize un ūdens mūsu skatījumā ir svēti, jo tie palīdz mums atcerēties Viņu. Tas ir veids, kā mēs sakām: „Es nekad Viņu neaizmirsīšu.” Mēs nesakām vienkārši: „Es nekad neaizmirsīšu to, ko esmu lasījis par Viņa mācībām un Viņa dzīvi.” Tā vietā mēs sakām: „Es nekad neaizmirsīšu to, ko Viņš paveica manā labā.” „Es nekad neaizmirsīšu to, kā Viņš izglāba mani, kad es saucu pēc palīdzības.” „Es nekad neaizmirsīšu Viņa saistības pret mani un manas saistības pret Viņu — derību, kurā mēs esam stājušies.”

Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām

Mateja 26:6–13; Marka 14:3–9

„Šī … Manu miesu ir svaidījusi bērēm.”

Ar savu pazemīgo pielūgsmes izpausmi šajos pantos aprakstītā sieviete parādīja, ka viņa zina, kas ir Jēzus un ko Viņš gatavojas darīt (skat. Mateja 26:12). Kādēļ, jūsuprāt, viņas rīcība Glābējam šķita tik nozīmīga? (Skat. 13. pantu.) Kas atstāj uz jums vislielāko iespaidu, domājot par šo sievieti un viņas ticību? Paprātojiet par to, kā jūs varētu sekot viņas piemēram.

Skat. arī Jāņa 12:1–8.

Mateja 26:20–22; Marka 14:17–19

„Vai tas esmu es, Kungs?”

Ko jūs varat mācīties par mācekļiem no tā, ko Viņi vaicāja Tam Kungam šajos pantos? Kā jūs domājat, kādēļ viņi to vaicāja? Padomājiet, kādā ziņā jūs varētu pavaicāt Tam Kungam: „Vai tas esmu es?”

Skat. arī Dītera F. Uhtdorfa vispārējās konferences uzrunu „Vai tas esmu es, Kungs?”, Liahona, 2014. g. nov., 56.–59. lpp.

Mateja 26:26–29; Marka 14:22–25

Svētais Vakarēdiens paver iespēju — atminēties Glābēju.

Kā jums šķiet, ko varēja domāt un kā varēja justies mācekļi, kad Glābējs ieviesa Svēto Vakarēdienu? Padomājiet par to, lasot par viņu pieredzi Mateja 26:26–29 un Marka 14:22–25. Kādēļ, jūsuprāt, Jēzus izraudzījās tieši šādu veidu, kā Viņu atcerēties? Jūs varētu padomāt arī par savu personīgo pieredzi Svētā Vakarēdiena laikā. Vai ir kas tāds, ko jūs varētu darīt, lai jūsu pieredze kļūtu vēl svētāka un jēgpilnāka?

Pēc šo pantu izlasīšanas un apdomāšanas jūs varētu pierakstīt dažas lietas, ko jūs jūtaties iedvesmoti darīt, lai atcerētos par Glābēju. Jūs varētu pārskatīt to nākamajā Svētā Vakarēdiena pieņemšanas reizē. Jūs varētu pārskatīt to arī citkārt, padarot to par vēl vienu veidu, kā „vienmēr atcerēties Viņu” (Moronija 4:3).

Skat. arī Lūkas 22:7–39; 3. Nefija 18:1–13; Mācības un Derību 20:76–79; Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Svētais Vakarēdiens”, scriptures.ChurchofJesusChrist.org; video angļu valodā „Always Remember Him” (Vienmēr Viņu atcerēties), ChurchofJesusChrist.org.

Jāņa 13:1–17

Glābējs ir mūsu paraugs pazemīgā kalpošanā līdzcilvēkiem.

Jēzus laikā otra cilvēka kāju mazgāšana bija kalpu, nevis vadītāju uzdevums. Taču Jēzus gribēja, lai Viņa mācekļi paraudzītos uz vadīšanas un kalpošanas būtību citā skatījumā. Kādus vēstījumus jūs esat uzgājuši, lasot par to, ko Glābējs teica un darīja Jāņa 13:1–17? Jūsu kultūrā varbūt nav ierasts kalpot citiem, mazgājot viņu kājas. Taču padomājiet, ko jūs varētu darīt, lai sekotu Glābēja pazemīgās kalpošanas paraugam.

Vēl jums varētu būt interesanti pievērst uzmanību tam, ko Jēzus apzinājās un izjuta šajā svētbrīdī, ko Viņš aizvadīja kopā ar Saviem apustuļiem (skat. 1. un 3. pantu). Ko šīs atziņas palīdz jums izprast par Glābēju?

Skat. arī Lūkas 22:24–27.

Jāņa 13:34–35

Mana mīlestība pret apkārtējiem liecina par to, ka es esmu īstens Jēzus Kristus māceklis.

Agrāk Jēzus bija devis bausli: „Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu” (Mateja 22:39). Tagad Viņš deva „jaunu bausli”. Ko, jūsuprāt, nozīmē — mīlēt citus tā, kā jūs mīl Jēzus? (Skat. Jāņa 13:34.)

Jūs varētu apdomāt arī to, kā citi cilvēki var zināt, ka jūs esat Jēzus Kristus mācekļi. Kā jūs varētu nodrošināt to, ka jūsu kā kristieša noteicošā raksturiezīme ir mīlestība?

Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un mājvakariem

Mateja 26:26–29; Marka 14:22–25.Kāda ir jūsu ģimenes pieredze iknedēļas Svētā Vakarēdiena pieņemšanā? Kopīga lasīšana par pirmo Svēto Vakarēdienu var iedvesmot jūs uz diskusiju par to, cik būtiska ir Svētā Vakarēdiena pieņemšana, un to, kā jūs varētu šo pieredzi uzlabot. Jūs varētu izlikt apskatei attēlu Svētā Vakarēdiena pasniegšana (Evaņģēlija mākslas darbu grāmata, Nr. 108) un padalīties idejās par to, ko jūs varētu darīt pirms Svētā Vakarēdiena, tā laikā un pēc tam.

Svētais Vakarēdiens palīdz mums atcerēties Jēzu Kristu.

Mateja 26:30.Jūs varētu kopīgi nodziedāt kādu garīgo dziesmu, kā to darīja Jēzus un Viņa apustuļi, — varbūt kādu Svētā Vakarēdiena dziesmu. Kā garīgās dziesmas dziedāšana tolaik varēja nākt par svētību Jēzum un Viņa apustuļiem? Kā garīgās dziesmas nāk par svētību mums pašiem?

Jāņa 13:1–17.Lasot šos pantus, jūs varētu parādīt savai ģimenei šīs nodarbības izklāsta beigās ietverto attēlu. Kādus patiesus principus Glābējs mācīja ar šo Savu rīcību? Kas no šajā attēlā redzamā palīdz mums izprast šos principus? Varbūt jūsu ģimenes locekļi varētu pastāstīt, kā dzīvošana pēc šīm patiesajām mācībām ir palīdzējusi tiem būt laimīgiem (skat. Jāņa 13:17).

Jāņa 13:34–35.Pēc šo pantu izlasīšanas jūs varētu kopīgi apspriest to, kā citi cilvēki var zināt, ka jūs esat Jēzus Kristus mācekļi. Pēc kādas pazīmes, saskaņā ar Glābēja vēlmi, būtu jātiek atpazītiem Viņa mācekļiem? Jūs varētu lūgt, lai jūsu ģimenes locekļi pastāsta par cilvēkiem, kuri ar savu mīlestību pret apkārtējiem parāda to, ka viņi ir īsteni Jēzus Kristus mācekļi. Jūs varat apspriesties arī par to, kā jūs varētu izturēties cits pret citu vēl mīlošāk.

Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbību izklāstā no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.

Ieteicamā dziesma: „Mīliet cits citu!”, Bērnu dziesmu grāmata, 74. lpp.

Personīgo studiju pilnveidošana

Gremdējieties pārdomās. Svētajiem Rakstiem ir garīga nozīme, ko mēs varam palaist garām, lasot pārāk pavirši — līdzīgi kā citu lasāmvielu. Nesteidziet pabeigt kārtējo nodaļu. Veltiet laiku padziļinātām pārdomām par lasīto.

Lielākais Dieva valstībā, Dž. Kērks Ričardss